Akademija. Begsana no vajasanas

Mani parnema satraukums, tapec saku staigat pa zalienu ieejas prieksa. Pat ja Bubliks paradijas, vina prombutne tikai vairoja satraukumu. Turklat pec Maksimiliana aiziesanas pretendentu uzmaniba pieversas man. Daudzi cilveki skatijas, dazi cuksteja, bet neviens neuzdrosinajas ar mani runat.

"Viss bus labi, vins ir Mortons, un vini ir vieni no labakajiem," rudmataina meitene meginaja mani nomierinat, ka man pietrukst matu. "Es esmu Tasa Lorguda," vina pastiepa man roku.

"Vivjena Leina, tas ir prieks," vina paspieda izstiepto roku.

– Vai jus uztraucaties par vinu vai par sevi? – Tasa jautaja.

"Abus," es godigi atzinu.

"Es ari esmu nedaudz noraizejies, jo man si ir iespeja izlauzties starp cilvekiem."

– Atvainojiet? – Vina neizpratne pamirkskinaja acis.

– Es esmu no Deloittes, mazas pilsetinas uz dienvidiem no sejienes. Gimene esam pieci cilveki un tapec vecaki nevar apmaksat manu izglitibu. Hound Academy ir laba stipendija un pilnigs atbalsts,” Tasa pasmaidija.

"Es saprotu, akademija ir laba iespeja izpausties, un turklat vini garante darbu," es gribeju nedaudz noverst uzmanibu un vel parunat ar Tasu, tomer mus partrauca sekretares balss.

– Vivjen Leina, karto testu.

Viss ieksa palika auksts. Ja vien Makss nepiegazas.

"Lai veicas," Tasa mani apskava.

Nelokamam kajam es uzkapu uz lievena.

6. nodala

Liela, plasa zale sedeja atlases komisija tris cilveku sastava.

"Vivjen Lein, nac uz apla centru," viriesa balss skaneja ka perkons, un vins pats bija loti iespaidigs. Gars un tik platiem pleciem, ka likas, it ka vins butu apsedies pie bernu galda.

Vina nevilus paspera soli atpakal.

"Din Rorn, jus biedejat musu pretendentu," sirms virietis ar garu bardu un mazam brillem skibi paskatijas uz vinu. "Ludzu, Vivjen," virietis noradija uz apla centru un es ienemu noradito vietu.

Mana sirds mezonigi puksteja, nezinot, kam gatavoties.

"Rektora kungs, jus esat parak laipns pret piekritejiem," iesaucas sieviete, kas sedeja pa labi no rektora, liekot zvanit vacinam ar zvaninu uz vinas galvas. Ragana, tikai vini valka tadas cepures.

Tikmer sieviete samiedza zalas, kakim lidzigas acis un centas smaidit. Ieguta grimase kopa ar vinas koso sarkano lupu krasu izskatijas rapojosi. Uzreiz atcerejos Dzeku, putnubiedekli, ar kuru mans vectevs aizbaidija putnus no zemenu dobem. Jaatzist, ka vinam labi padevas ari bernu biedesana.

"Prans Ritori, ja mes velamies redzet visu, uz ko si meitene ir spejiga, tad mums nevajadzetu vinu biedet," pavirsi sacija rektors. Bija sajuta, ka rektors garigi nobolija acis.

"Nu, es domaju, ka ir pienacis laiks sakt," Dins Rorns meginaja runat maigak un klusak, kas man lika pasmaidit. – Tavos dokumentos noradits, ka esi elementars burvis, ar gaisa specializaciju, tad tavs parbaudijums bus magisks. Starp citu, ja tu ar to netiksi, esmu gatavs tevi uznemt sava karotaju fakultate, magijai mums nav goda,” piemiedza dekans.

– Dekn Rorn, jus jau esat aizpildijis savu fakultati lidz galam, un divas tresdalas adeptu macas pie jums! – Ritori ruca, izaicinosi uzmetot lupas.

"Pietiek, kungi," rektors vinus partrauca. "Mes esam sapulcejusies seit, lai parbauditu Leinas jaunkundzi, nevis lai klausitos jusu simtgadigas kildas."

Dekani uzblava, ka launi adepti, bet kluseja. Rorns panema rezultatu lapu, un Ritori saka vilkt nost cimdus.

Es saku nervozet, tapat ka visi no Halordu klana, mana galvena specializacija bija uguns, savukart citi elementi, lai gan tie man padevas, bija nedaudz sliktaki, bet Maksa masai bija gaiss ka vadosais, un es pat to nedariju. apnikt to noskaidrot ieprieks.

"Parbaude sakas," pazinoja Ritori, izveidojot par mani magisku kupolu.

Sakuma man likas, ka nekas nenotiek, un tad jutu, ka no kupola tiek izsuknets gaiss.

Vina meginaja vilkt gaisa straumes pret sevi, tomer Ritori kontrole bija parak speciga, stiepjoties ka stigas, tas pluda atpakal pie raganas. Galva griezas, sviedri lija, kajas padevas. Es nezinaju, ka no neka radit gaisu, atskiriba no udens un uguns.

Jus nevarat paradit uguni, tas ir retakais elements un ir parak maz cilveku paklauts, vini mani uzreiz izdomas.

Ar vienu roku vina meginaja vilkt gaisa plusmu, bet ar otru sauca udeni. Udens atsitas pret straumi, un aiz kupola Dina Ritori kliedza, grims no vinas sejas ka netirumi pileja pelke.

– Ka tu uzdrosinies! – niknums reca un nolaida mani neglituma lastu.

Udens vairogs absorbeja lastu, bet neitralizeja to. Vina sauca zemi, un ta absorbeja udeni.

Ragana man iesita ar viesulvetru, un pedeja bridi man izdevas uzcelt mala barjeru, kas lava man izdzivot.

Pedejais pravesta sitiens bija parak specigs, uguns lietus burvestiba, to spej absorbet tikai uguns. Es sakodu zobus, lai nekliegtu no sapem, bet manai adai nepieskaras neviena pilite.

– Pietiekami! – rektors piecelas no kresla. – Pravest Ritori, jus lietojat augstaka limena lastu pret adeptu, tas nav pielaujams. "Tu tiksi sodits," vins teica un vina balss cirta.

"Protams, rektor Dekmor," sieviete nolaida skatienu uz gridas, bet es biju parliecinata, ka vina neaizmirsis un nepiedos man sadu pazemojumu.