Bulta, Zvaigzne un Lai

“Mamma palika mājās, ko tad citu,” zēns teica. “Pelēkā pūce visiem liek jau tagad gatavoties ceļam. Mēs dosimies uz jaunu apmetnes vietu. Bet tas būs vēlāk, kad būs pienākusi vasara.”

“Un vēl-vēl-vēl?”

Zēns paraustīja plecus. Viņu īpaši neinteresēja tas, kas notiek ar pieaugušajiem, un viņš nesaprata, kāpēc laumām par to būtu jāraizējas. Viņas taču dzīvoja savā laumu pasaulē un tikai reizēm apciemoja cilvēku mežu. Krītošā zvaigzne teica, ka laumas un cilvēki nespēj sadzīvot. Pat laumu karaliene to nespēja par spīti savam vārdam. Tas vārds nenozīmē, ka viņa valdītu pār laumām, mamma bija teikusi. Tas ir atgādinājums, lai lau­mas nelien pie mums, jo citādi viņām plāni klāsies.

Bet to zēns neteica, jo bija taču zināms, ka laumām nevajag teikt nejaukus vārdus. Un laumām nevajag ticēt. Un viņām nevajag darīt pāri. Jo laumas ir laumas viņas nav ne ļaunas, ne labas, viņas ir vienkārši citādas.

Viņš negribēja būt citāds. Viņš gribēja šovasar pirmo reizi pats kaut ko nomedīt kādu trusi vai putnu un atnest mājās kā pierādījumu tam, ka viņš būs mednieks.

“Tas ir viss?” Spārme prasīja, nemierīgi vicinot spār­nus. “Viss-viss-viss?”

Zēns apdomājās. Nē, bija vēl kaut kas, ko viņam bija pateicis Salauztā bulta. Ja tu satiec laumas, kamēr mēs esam projām pasaki viņām vienu…

“Salauztā bulta teica pasveicini Laī,” zēns atbildēja. “Pasaki, ka mēs neesam aizmirsuši.”

“Labi-labi-labi,” Spārme teica.

Un tad viņa pazuda, kā jau laumas to mēdz.

Saturs

Bērni……..

Zvēri………

Mednieki…

Medījumi..

Upuri……..

Laumas…..

Zagļi………

Cilvēki……

Pārvērstie, Pieaugušie Pavasaris..,

Ieva Melgalve BULTA, ZVAIGZNE UN LAl'

Redaktore Bārbala Simsone

Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-3415.

A/s “Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.