DAIĻĀ MARGARETA

—   Ekselence, teikšu atklāti, savu personisko interešu dēļ. Man ir vājības, tāpat kā visiem cilvēkiem. Piemēram, bagātība ir tā reali­tāte, par ko jūs runājāt, bet vara ir tikai ēna. Tam, kas ir bagāts, pieder īstā vara. Un vēl — mani var savaldzināt daiļas acis vai arī naids likt pacelt zobenu, bet tādi darbi nesaderas ar melno vai sarkano tērpu.

—  Daudz ko tadu ir darījuši šo tērpu valkataji, — sūtnis daudz­nozīmīgi atbildēja.

—   Jā, ekselence, par kaunu svētajai baznīcai. Jūs, būdams ga­rīdznieks, to zināt labāk nekā jebkurš cits. Lai pasaule ir ļauna, tam tā jābūt, bet lai baznīca paceļas kā debesis pāri tai, tīra un neaptraipīta, lūgšanu cēlais doms, žēlastības un taisnīgas tiesas miteklis, kur neieiet neviens tāds grēcinieks kā es, — un d'Agilars atkal pārmeta krustu.

Runātāja balsī skanēja tāda nopietnība, ka de Ajala, kas šo to zināja par d'Agilara privāto dzīvi, izbrīnīts pavērās viņā.

«īsts fanātiķis un tādēļ mums noderīgs cilvēks,» de Ajala pie sevis nodomāja, «kaut gan, tāpat kā vairums tādu, zina, kā gūt labumu no abām pasaulēm.» Bet skaļi viņš sacīja: — Nav brī­nums, ka mūsu baznīca priecājas par tādu dēlu un tās ienaidnieki 4reb, kad viņš paceļ zobenu. Bet, senjor, jūs vēl neesat dalījies ar mani savos iespaidos par visu šo ceremoniju un šejienes tautu.

—   Tautu es pazīstu labi, ekselence, jo neesmu šeit pirmoreiz un protu angļu valodu. Tieši tādēļ esmu uz laiciņu atstājis Granadu un šodien atrodos te, lai pavērotu un sniegtu ziņojumu… — d'Agilars aprāvās un tad turpināja: — Kas attiecas uz ceremoniju, tad es karaļa vietā gan būtu rīkojies citādi. Iedomājieties tikai, nu­pat parlamentā tie vulgārie komoneri — tā viņus te sauc, vai ne? — gandrīz piedraudēja savam karaliskajam valdniekam, kad viņš pazemīgi lūdza desmito tiesu no zemes ienākumiem kara vajadzī­bām. Jā, un es redzēju, ka viņš, klausoties šais rupjajās balsīs, kļuva bāls un nodrebēja, it kā tās satricinātu viņa troni. Es jums saku, ekselence, pienāks laiks, kad Anglijā valdīs nevis karalis, bet šie komoneri. Paskatieties uz to vīru, ko viņa gaišība saņēmis pie rokas un godina par «seru» un «masteru», kaut gan zina, tāpat kā ■es, ka tas ir ķeceris, maskējies ebrejs, kuram pēc taisnības savus grēkus vajadzētu izpirkt uz sārta. Vakar man tika ziņots, ka šis cilvēks izteicies nicīgi par baznīcu …

—   Un baznīca vai tās kalps to, bez šaubām, pierakstīja, lai iz­mantotu, kad pienāks īstais brīdis, — de Ajala viņu pārtrauca. — Bet audience ir beigusies, un viņa augstība aicina mūs doties uz mielastu, kur nebūs ķeceru, par ko pukoties, un, tā kā ir lielais gavēnis, nebūs arī daudz ko ēst. Sāksim kustēties, senjor, mēs aiz­šķērsojam ceļu.

Bija pagājušas trīs stundas, un sārti rietēja saule. Par spīti pa­vasarim, Vestminsteras purvainajā zemienē bija vēsi un gaisā jau­tās sala elpa. Klajumā iepretim banketu zālei, kuras priekšā bija sapulcējušies ieroču nesēji un grūmi ar zirgiem, stāvēja un stai­gāja daudzi Londonas pilsoņi, pēc pabeigtiem dienas darbiem at­nākuši šurp, lai redzētu karali aizjājam garām visā godībā. Sa ļaužu vidū bija kāds vīrietis un dāma skaistas, jaunas sievietes pa­vadībā, un šī trīs cilvēku grupiņa ar savu izskatu piesaistīja zi­nāmu publikas uzmanību.

Vīrietis, ap gadu trīsdesmit vecs, ģērbies vadmalas drānās, kā­das mēdza valkāt tirgotāji, ar dunci pie jostas, augumā pārsniedza sešas pēdas, un arī viņa dāma savā plīvojošajā, kažokādām rotā­tajā apmetnī izskatījās neparasti stalta. So vīrieti, stingri vērtējot,, nevarēja saukt par skaistu, jo piere viņam bija pārāk augsta un vaibsti parupji, pie tam gludi skūto labo vaigu no deniņiem līdz enerģiskajam zodam šķērsoja zobena cirsta gara, sarkana rēta. Taču viņa skarbā seja pauda vīrišķību un godīgumu, pelēkās acis raudzījās tieši un atklāti. Tā nebija tirgotāja seja, viņš vairāk iz­skatījās pēc augstas kārtas cilvēka, kas pieradis pie kara nomet­nēm un kaujām. Viņa stāvs bija labi veidots un vingrs un balss, kad viņš retumis kaut ko pateica, skanēja skaidri un ļoti spēcīgi,, taču neuzbāzīgi un patīkami. Arī pēc runas veida viņš nemaz ne­līdzinājās tirgotājam.