Dīvainā karaļvalsts

Karaļvalstī noticis incidents. Bruņinieks mēģināja satvert aiz spārna Paradīzes putnu. Putns viņam ieknāba un aizlidoja atpakaļ uz debesīm.

KAD AICINĀT

BRUNINIEKU?

#

Reiz sirmais Karalis teica trim Princesēm: "Bruņinieks beidzot ir jāaicina uz pili."

"Bruņinieks vēl nav tam gatavs," atbildēja Princeses. "Viņam vēl šis tas jāiemācās." "Kas?" jautāja sirmais Karalis. "Saskatīt Ēdeni sev blakus, nevis kaut kur tālu."

BRUNINIEKA PĀRDOMAS

ē

Reiz Bruņinieks sacīja Princesēm:

"Man ir mazliet bail no Pūķa, kad es jūtu, kāds viņš ir patiesībā."

"Viņam pret tevi ir jūtas," atbildēja Prince­ses. "Pukis ir kaut kas ļauns, bet tev bieži tas ir labs."

BRUNINIEKA AUDZINĀTĀJI

ē

Reiz Bruņinieks apsēdās uz celma ezera krastā. Viņš ieraudzīja Viesmīli.

"Es šo pasauli esmu spējīgs izturēt," sacīja Viesmīlis.

"Tajā ir kāds skumjš skaistums," atbildēja Bruņinieks.

Princeses neteica neko. Viņas vēroja Bruņi­nieku. Viesmīlis bija Bruņinieka garīgais tēvs. Viņš kopā ar karaļvalsts Bendi bija Bruņinieku audzinājis bērnībā.

GUDRĀKO GALVU LIKTENIS

Reiz Bruņinieks ar karaļvalsts Bendi sarunājās par filozofiju.

"Gudrākās galvas parasti nocērt," Bende sa­cīja.

"Tikai muļķiem patīk būt vienādiem," Bru­ņinieks atbildēja.

"Ak, tu, gudrā galva!" pasmējās Bende.

BENDES ATZINA

ē

Reiz karaļvalsts Bende sacīja Princesēm:

"Nocirst kādam galvu ir labs vai slikts darbs atkarībā no tā, kā šī galva skatās uz pasauli. Ja viņa redz tikai slikto, to labāk ir nocirst."

BENDES PĀRDOMAS

Reiz karaļvalsts Bende sarunājās ar Princesēm par filozofiju.

"Cilvēks ir gaļa, kas savienota ar ideju," sa­cīja Bende.

"Un dzīve ir viss, kas pēc tam paliek pāri," atbildēja Princeses.

JŪTAS PRET BĒRNĪBU

Reiz Bruņinieks sacīja karaļvalsts Bendēm: "Man ir mīļa mana bērnība." "Man arī," atbildēja Bende. "Bet ar pirmo nocirsto galvu es kļuvu pieaudzis."

KARAĻA FOTOGRĀFIJA

ē

Reiz Bruņinieks aplūkoja sirmā Karaļa foto­grāfiju.

"Man patīk, kā Karalis uz mani skatās," viņš teica.

Princeses bija apmierinātas.

"Mēs gatavojam tavu palikšanu pie Karaļa," viņas sacīja.

"Es ātrāk gribu tur nokļūt," teica Bruņinieks.

"Tev būs visu laiku jāklausās, kā Karalis runā."

"Es no tā nogurstu," teica Bruņinieks. "Man patīk Karalis pēc sejas."

"Daudziem viņš izliekas neglīts," sacīja Prin­ceses.

"Muļķi," teica Bruņinieks.

"Ko tur var darīt," Princeses piezīmēja, "muļķi ir gudri katrs savā veidā."

NOMALES SKAISTĀKIE BRĪŽI

Reiz bija kādas pilsētas nomale. Tajā dzīvoja Bruņinieks. Tur bija ieradušās Princeses ar visu galmu. Nomales iedzīvotājiem nepatika raiba galma dzīve. Viņi nemitīgi protēstela. Bruņinie­kam gan tas patika. Princeses nezināja, ko darīt. Viņas aizgāja un laiku pa laikam pie viņa ieradās slepeni.

"Tie ir mani vienīgie skaistie mirkļi," teica Bruņinieks.

"Kā mums gribētos, lai visi tā teiktu," atbil­dēja Princeses.

PŪKA DRAUGS

ē

Reiz Pūķis ieradās pie trim Princesēm un teica: "Es gribu būt Bruņinieka draugs, bet es nespēju visu laiku uzturēties viņa tuvumā. Man viņu vienkārši gribas apēst. Pie tam viņš mani nemitīgi apspēlē šahā."

"Mēs tevi saprotam," sacīja Princeses. "Do­dies uz savu alu, mēs kaut ko izdomāsim. Galu galā pasaku Pūķis ir vajadzīgs."

"Es neesmu pasaku Pūķis, es esmu īsts Pūķis," izlaboja Pūķis.

"Ap Bruņinieku viss pārvērtīsies pasakā. Mēs ta esam nolēmušas," teica Princeses.

"Ak, Bruņinieks, Bruņinieks," nopūtās Pūķis un aplaizījās. "Došos uz savu alu."

BRUNINIEKS UN LABAIS BURVIS

Reiz Bruņinieks dzēra tēju ar Labo Burvi.

"Man ir grūta nedēļa," atzinās Burvis. "Visa karaļvalsts svin jubileju, kopš sirmais Karalis uz­kāpa tronī. Man jāuzstājas katru dienu."

"Man patīk, kā mūsu Karalis valda," teica Bruņinieks.

"Es viņu nepazīstu tik labi kā tu," sacīja La­bais Burvis. "Bet es arī gribētu ar viņu apru­nāties."

"Mums ir smagas sarunas," teica Bruņinieks. "Es viņam stāstu par to, kā es kādam' tipam nocērtu galvas."

BRUNINIEKA ILGAS

ē

Reiz Bruņinieks teica trim Princesēm: "Man gribas kādu, kas mani saprot."

"Tās būsim tikai mēs," teica Princeses. "Tu zini pārāk daudz galma noslēpumu."

BRUŅINIEKA MAMMAS JAUTĀJUMS

Reiz Bruņinieka mamma vaicāja Bruņinie­kam: "Kāpēc mūsu karaļvalstī ir tik dīvaina Pros­titūta? Ja viņai samaksā naudu, viņa paskatās un iet tālāk."

"Tā ir pasaku karaļvalsts," teica Bruņinieks. "Pasakās tādas lietas gadās."

SARUNA PIE TĒJAS

Reiz Bruņinieks dzēra tēju ar Labo Burvi. Bla­kus stāvēja sirmais Karalis.

"Šie divi puiši karaļvalstij ir vajadzīgi," sir­mais Karalis pie sevis domāja.

"Jā," viņam piekrita Labā Feja. "Bez viņiem nebūtu pasaku."

BRUNINIEKA TĒTIS

ē

Bruņiniekam bija tētis. Viņš bija karaļvalsts Finansists. Viņam piederēja visa karaļvalsts nau­da. Karaļvalsts nauda bija Ēdenes fotoattēli.

BRUNINIEKA UZVARAS IEMESLS

ē

Reiz Bruņinieks atkal uzvarēja Pūķi šahā. Pūķis nolamājās: "Tava māte ir tev samācījusi visādus neatļautus paņēmienus. Tu vienmēr tiec ar mani galā."

"Ko tur var darīt," sacīja Bruņinieks. "Pasakās Bruņiniekam ir jāuzvar Pūķis."

"Tu esi ciniķis," teica Pūķis.

"Nē, man ir bijusi nelaimīga mīlestība," at­zinās Bruņinieks.

VIESMĪĻA ATMINAS

ē g