Divu okeānu noslēpums

Atlaidis Kozirevu, Gorelovs apstaigāja visas mašīn- telpas un kameras, kas atradās viņa pārziņā. Ūdeņraža balonu kamerā viņš uzkavējās. Viens no baloniem darbo­jās; tā sūknis pa izliektu cauruli dzina gāzi pa gāzes va­diem uz dīzēm. Gorelovs sagatavoja darbam arī nākošo balonu, acīm redzot nepaļaudamies uz automatisko pār­slēdzēju. To pašu viņš izdarīja nākošā, skābekļa balonu kamerā. Izvilcis no kabatas nelielu vaļēju kastīti un no­ņēmis no sienas hermetiski noslēgtu maisu un dažus ins­trumentus, Gorelovs uzlika gāzes masku, uzmauca az­besta cimdus un iegāja gāzes vadu kamerā. Tur caur gā­zes vadu mudžekli aizspraucies līdz kreisajai sienai, Go­relovs ķērās pie signalizacijas sistēmas. Gāzes spiediena signalizētājam viņš uzlika virsū kastīti, izņēma no maisa atmiekšķētu gumijas paliktņa lentu un palika to zem ka-s- tītes malām. Kameras karstais gaiss drīz vien cieši pie- kļāva atmiekšķēto paliktni šīm malām, un kastīte ar visu signalizētāju kļuva hermetiski noslēgta. Kastītē ietvertais kameras gaiss tagad nemainīgi saglabās savu agrāko sastāvu un agrāko normālo spiedienu. Lai kādas pārmai­ņas vēlāk notiktu pašā kamerā, kastītē ieslēgtais signali­zētājs uz centrālā posteņa vadības pults pārraidīs tikai nomierinošus signālus.

Ticis galā ar šo darbu, kas prasīja daudz pūļu un pa­cietības, Gorelovs izvilka no kabatas plakanu metala kār­biņu, kurai bija piestiprināts tievu vadu kamols. Kārbiņas plakanajā pusē zem stikla varēja redzēt pulksteņa cipar­nīcu un divus rādītājus. Kārbiņā bija dzirdami klusi, vien­mērīgi pulksteņa tikšķieni. Gorelovs nospieda pogu kār­biņas šaurajā malā un uzmanīgi palaida vaļā vāciņu. Zem vāciņa atradās vecveco benzina šķiltavu vienkāršais mechanisms: benzina piesūcināta dakts un tai blakus mazs, grubuļains ritenītis, kas griezās virs krama. Go­relovs uzvilka pulksteni un nostādīja rādītājus uz četriem un piecpadsmit minūtēm. Pēc tam viņš uzlika šķiltavas uz signalizētāja kastītes un ar vadu pievienoja tās

autonomā apgaismošanas tīkla akumulatoru skapītim Ticis ar to galā, Gorelovs atstāja kameru. - Smagi elpodams, slaucīdams sviedrus no pieres, viņš atsēdās uz krēsla kaktā līdzās baloniem un paskatījās pulkstenī. Pulkstenis rādīja trīs un trīsdesmit minūtes. Brītiņu pasēdējis, Gorelovs uzlēca kājās un sāka aši stai­gāt pa šauro eju starp baloniem, tad atkal atsēdās, bet pēc mirkļa vēlreiz pietrūkās un no jauna ņēmās staigāt pa kameru, nemitīgi pamezdams acis uz pulksteni. Bez des­mit minūtēm četros Gorelovs pietrūkās no krēsla un me­tās pie spiedpogas, kas atver durvis uz gāzes vadu ka­meru, izskrūvēja spiedpogas porcelānā galviņu, salauza zem tās savienojuma plāksnītes un ieskrūvēja galviņu atpakaļ ligzdā. Pēc tam viņš aizsteidzās pie iepriekš sa­gatavotā skābekļa balona un savienoja tā cauruli tieši ar kameru, apejot gāzesvada caurules. To pašu viņš izda­rīja arī ar ūdeņraža balonu blakuskamerā. Tad atsēdās uz krēsla, izvilka pulksteni un saspringti, acis nenovērs­dams, raudzījās ciparnīcas rādītājos. Tieši pulksten čet­ros viņš pietrūkās no krēsla, aizvēra balonu krānus, caur kuriem gāze plūda uz dīzēm. Dīzes mitējās strādāt, zem­ūdene kustējās vairs tikai pēc inerces.

Bāls un satraukts Gorelovs steidzās cauri mašīnu no­daļas kamerām, pa vītņu kāpnēm, pa gaiteni — uz cen­trālās vadības posteni.

—  Jurij Pavlovič! — aizelsies viņš vērsās pie leitnanta Kravcova, kas ar satrauktu seju stāvēja pie mikrofona un grasījās kādu izsaukt. — Dīzes apstājušās! Ar tām kas noticis. Tas ir jūsu pirotechniķa darbs, kaut velns viņu parāvis! Droši vien pumeks un pelni iekļuvuši sade­dzināšanas kamerā. Dodiet ātrāk caurlaidi izejai no zem­ūdenes. Nekavējoties jāiztīra dīzes.

—  A, palūk, kā! — iesaucās leitnants. — Es nekādi nevarēju saprast, kas nolicis. Gribēju jau modināt kap­teini …

—   Dodiet ātrāk caurlaidi! Katra minūte ir dārga! Tur sakrājas gāzes un tām nav izejas! Draud eksplozija! Drī­zāk, Jurij Pavlovič! Drīzāk! Pēc tam varat izsaukt kap­teini …

Gorelova satraukums pārgāja uz leitnantu. Viņš ātri uzrakstīja caurlaidi un iedeva Gorelovam.

Pēc mirkļa Gorelovs jau bija pie izejkameras.

—  Ātrāk, biedri Kruticki! — viņš uzsauca dežurējo­šajam ūdenslīdējam, uzrādīdams caurlaidi. — Apģērb­ties! Dīzu avarija!

—  Tieši tā, apģērbties, biedri kara inženieri — un Krutickis steidzās pie skafandriem.

—  Vai skābeklis, pārtika, akumulatori pilnīgi uzlā­dēti? — apģērbdamies aši noprasīja Gorelovs.

—   Tagad vienmēr pilnīgi uzlādēti, biedri kara inže­nieri — Krutickis atbildēja. — To mēs stingri ievēro­jam ..,