Янитс Л.Ю.
, 1956. К вопросу об этнической принадлежности неолитического населения территории Эстонской ССР. — В кн.: Вопросы этнической истории эстонского народа. Таллин.Янитс Л.Ю.
, 1975. Древнейшие культурные группы на территории распространения прибалтийских финнов. — В кн.: Вопросы финно-угроведения, VI. Саранск.Янчук Н.
, 1892. Несколько слов по поводу археолого-этнографической экскурсии в Седлецкую губернию в 1891 г. — В кн.: Памятная книжка Седлецкой губернии на 1892 г. Седлец.Ярославское Поволжье, 1963. Ярославское Поволжье X–XI вв. М.
Ястребов В.Н.
, 1893. Лядинский и Томниковский могильники. — МАР, № 10.
* * *
Ailio J.
, 1922а. Fragen der russischen Steinzeit. — SMYA, XXIX, 1.Ailio J.
, 1922b. Karialaiset soikeat kupurasoljet. — SMYA, XXXII, 3.Alexandrov V.V., Tallgren А.M.
, 1930. Funde aus der römischen Eisenzeit im Gouv. Novgorod. — ESA, V.Alseikaité-Gimbutiené M.
, 1946. Die Bestattung in Litauen in der vorgeschichtlichen Zeit. Tübingen.Ancient cultures…, 1976. Ancient cullures of the Uralian peoples. Budapest.
Ancītis K.
un Jansоns A., 1963. Vidzemes elniskās vēstures jautājumi. — AE, V.Andrašiunaite D.
, 1972. Mustenių-Baubonių pilkapių (Trakų raj.) tyrinejimaī 1970 m. — AETL, 1970 ir 1971 m.Antanavičius J.
, 1969. X–XIII a. žirgų kamanos iš Pakalniškių. — Kraštotyra. 1969. Vilnius.Antanavičius J.
, 1971. Pakapių kaimo žirgų kapai. — Kraštotyra, 1971. Vilnius.Antanavičius J.
, 1972a. Kejenų (Raseinių raj.) pilkapių ir senkapio kasinejimai 1970 m. — AETL 1970 ir 1971 m.Antanavičius J.
, 1972b. Pakalniškių kapinyno (Šakių raj) tyriejimai 1971 m. — AETL, 1970 ir 1971 m.Antanavičius J.
, 1974 Pakalniškių (Šakių raj.) senkapio kasinejimai 1972 ir 1973 metais. — AETL, 1972 ir 1973 m. Vilnius.Antanavičius J.
, 1975. Geležiniai žirgo aprangos dirbiniai. — Kraštotyra. 1975. Vilnius.Antanavičius J.
, 1976. Balno kilpos Lietuvoje X–XIV a. — MAD, 1.Antanavičius J.
, 1978. Pakalniškių (Šakių raj.) kapinynas. — In: Archeologiniai tyrinéjimai Lietuvoje 1974 ir 1955 metais. Vilnius.Anteins A.
, 1957. Ķentes pilskalna dzelzs un terauda izstrādājumu struktūras, īpašibas un izgatavošanas tehnologija. — Arheologija un etnogrāfija, 1. Rīgā.Antoniewicz W.
, 1920. Wykopaliska z kurhanu póžno rzymskiego (we wsi Urdomin w pow. Kalwaryjskim, gub. Suwałska) — Przegląd archeologiczny, I, z. 2–3. Poznań.Apala Z.
, 1978. Arheoloģiskie izrakumi Cēsu pilsdrupās 1977. gadā. — Mat. 1977.Apala Z.
, 1979. Arheoloģiskie izrakumi Cēsu pilsdrupās 1978. gadā. — Mat. 1978.Apala Z.
, 1980. Cēsu arheologiskas ekspedīcijas darbs 1979. gadā. — Mat. 1979.Apala Z.
, 1982. Cēsu arheologiskas ekspedīcijas darbs. — Mat. 1980/81.Apals J.
, 1965a. Hidroarheologisko pieminekju apzināšana 1964. gadā. — RT, 1964.Apals J.
, 1965b. Klāstu mitnes Lalvijas PSR teritorija. — Изв. АН Латв. ССР, № 5.Apals J.
, 1966. Hidroarheologiskus ekspedīcijas darbs 1965. gadā. — RT, 1965.Apals J.
, 1968a. Hidroarheologiskas ekspedīcijas darbs 1967. gadā. — RT, 1967.Apals J.
, 1968b. Saar Āraiši jārves — Horisont. Tallinn, 6.Apals J.
, 1971. Āraišu ezera pils izrakumu rezultati (1965-1969g.). — Изв. АН Лат ССР, № 12.Apals J.
, 1972. 1971. gadā izrakumi Drabešu Liepņās. — Mat. 1971.Apals J.
, 1974. Āraišu ezera pils dzīvojamās ēkas. — AE, XI.Apals J.
, 1982. Izrakumi Gēsu Riekstu kalnā. — Mat. 1980/81.Apals J., Apala Z.
, 1973. Āraišu arheologiskas ekspedīcijas izrakumi 1972. gadā. Mat. 1972.Appelgren Hj.
, 1891. Suomen muinaislinnat. — SMYA, XII.Appelgren Hj.
, 1905. Die vielrcihigen silbernen Gliederketten in finnländisclien Funden. — SMYA, XXIII.Appelgren-Kivalo Hj.
, 1910. Romanische Ornamentik. — Suomen Museo. XVII. Helsinki.Ariste P.
, 1935. Wotische Sprachproben. Tartu.Ariste P.
, 1960. Tänapäeva vadjalaslest. — Etnograafia Muuseumi Aastaraamat, XVII. Tartu.Ariste P.
, 1965. Vadja kohanimedes. — In: Slaavi-läänemeresoome suliete ajaloost. Tallinn.Arne T.J.
, 1914. La Suéde et l’Orient. Uppsala.Arne T.J.
, 1935. Barsoff Gorodok. Stockholm.Aspelin J.R.
, 1875. Suomalais-Ugrilaisen muinaistutkinnon alkeita kirjoltanut. Helsingissä.Aspelin J.R.
, 1876. Eludes archéologiques sur le Nord Finno-Ougrien. — In: Gongress International d’antropologie et d’archeologie préhistorique à Stockholm 1874. Stockholm.Aspelin J.R.
, 1877. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, II. L’age du fer. Antiquités Permiennes. Helsingfors.Aspelin J.R.
, 1878. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, III. L’age du fer. Antiquités Morduines, Mériennes et Tschoudes. Helsingfors.