Garagājējs Tumšās senatnes stāsti otrā grāmata

Slaikais Bezastainis pagriezās un sacīja:

-    Vai zini, kas es esmu?

Vilks bija pārsteigts:

-   Mans barabrālis.

-   Bet vai tu zini, ko es spēju ?

-   Jā, zinu, Vilks mazliet untumaini atbildēja. Viņš to vienmēr bija zinājis.

Par pārsteigumu Vilkam, Slaikais Bezastainis cieši ieskatījās viņam acīs diez vai tas bija pieklājīgi. Pēc tam viņš sāka smaidīt.

-    Tu zini? viņš pārjautāja.

Vilks paluncināja asti.

Viņš nolēma, ka pļāpāts būs gana un, riedams un aici­nādams Slaiko Bezastaini draiskoties, nolika purnu uz priekšķepām. Kad barabrālis joprojām nepratās, Vilks metās viņam virsū.

Slaikais Bezastainis pārsteigts iekaucās un atmugu­riski nogāzās krastmalā. Vilks ar purnu bikstīja viņam sānos. Barabrālis sagrāba draugu aiz skausta un pa jokam iekoda viņam ausī.

Drīz vien abi vārtījās pa zāli un Slaikais Bezastainis jokaini ķiukstēja: tie bija viņa smiekli…

[1] polārija - apmeklētājiem pieejama zinātnes un pētniecības iestāde, kur ari apskatāms arktiskais akvārijs un tiek demonstrētas tematiskas filmas. (Šeit un turpmāk - tulkotāja piezīmes.)

[2] Šēra - neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).

[3] mednieki - domāti zobenvaļi - līdz 9 m gari dzīvnieki, kuri uzbruk pat jūras lauvām.