Графитовая фея (СИ)

Marina lieliski zinaja savu неуемный raksturs un neskaitamas velmes. Un tagad vina sedeja uz melna datora galda un бредила divaina ideja, ka klut par Virtualo pasaku. Kapec vinai tas bija nepieciesams - ta nezinaju, bet loti gribeju klut par vienigo un всесильной.

Varu par cilvekiem vinai nekad nav bijis, bet vinai bija balti-melna vizitkarte ar spoziem burtiem, kura atradas vinas vards un telefons ar faksu, pa kuru sutijat redzamas tekstus un attelus. Vina aizdomajas par to, ka vinai klut par Virtualo pasaku ar izcelsmi no lokomotive.

Vina почесала согнутым pirkstu zoda, it ka челюстях atradas smadzenes, un domigi paskatijas uz голубоватое debesis, pa kuru peldeja balti makoni. Nekas jauns pie horizonta nav bijis, bet gribetos vinai dzivs sedet uz balta makoni un plapat kajam laka zabacinos.

Kadas mulkibas nak prata! Marina почесала aiz auss, jo auss uz smadzenem ir tuvak, neka zoda. Tad roka sasniegusi pie pieres un deguna, kur smadzenem nekad nav bijis. Un vinai bija vajadzigas smadzenes, lai nakt klaja ar ideju: ka klut par Графитовой dieviete! Tik vienkarsi! Saja bridi vina vienkarsi fiziski sajutu, ka tas ir veikusas par шкирку un поднесли pie griestiem telpas.

Gaisa прогремели vardi:

- Es esmu Dievs, bet tu-ka neviens!

Marina pamodos uz gridas. Telpa neviena nebija, lidzenai kontu nevienu. Logi un durvis bija slegtas. Vinai bija depresija. Vina atcerejas sakamvardu: daudz gribi - maz dabusi. Meitene потерла ушибленное kermeni.

Vinai gribejas, lai vinas kermenis nekaiteja krituma del no griestiem uz gridas. Un kermenis parstaja sapet. Vina noputas, piecelas no gridas un leni nonaca lidz kresla, bet sedet uz ta nav kluvusi. Vina paskatijas atpakal: thrones un kalpiem, lai jauna irc fejas nav bijis. Datora проклюнулась ekransaudzetajs.

Durvis terzeja un sauca vinas vardu. Kads ir meginajis bazt atslegu pa atslegas caurumu, bet durvis bija ciesi aizvertas no areja iebrukuma. Pasaku varda Marina palika karala klusesana. Sapigi зачесались pirkstiem, vina paskatijas uz tiem, uz vinas pirkstiem nagi izaugusi un загнулись cute спиралькой.

Зачесалась galva, un uz pleciem un saka iet leja vienkarsu matu skipsnas. Vina нагнулась pie kajam: no sandales staveja tumsas cirtas nagu. Apgerbi трещала pa vilem, krutis aug uz acim.

Marina paskatijas uz sevi spoguli: acis bija tumsi, apgerbs лохмотьями parklajusies uz загорелом kermeni.

- Ka! Bet! A-a-a! - iekliedzas Marina истошным balsi.

No tas puses durvju cilveki no kliedzieniem взбесились, kopa надавили uz koka durvis un atdalijas. Istaba ввалились darbinieki un sportisti no sporta zales. Ka fejas vini nokrita uz gridas vinas prieksa uz celiem, it ka kads подкосил vinu kajas.

- Ak Dievs! - iesaucas Marina.

- Meitene, vai tu veletos but pasaku? Ta vai ta! Un es aizeju atvalinajuma. Es neesmu vergu gadsimtiem ilgi stradat bez atvalinajuma! Noguris. Mosties, dieviete! - no augsas atskaneja Dieva balss.

Cilveki, kas gul uz gridas, сжались no bailem un uz celiem terauda выползать no istabas. Vinu acis затравленно klejoja pa augumam Jahtu.

- Kurp ta jus visi выползаете? - jautaja Marina briesmiga balsi. - Jus busiet mani apustuli!

- Ka teiksi, keniniene tu musu Графитовая, - izteicu вездесущая Nimfa Игоревна, ta atrak visu atguvos.

Protams, neviens Marinu Virtualaja pasaku neesmu uzskatijusi, bet citiem tituliem vinu saka apbert ar galvas lidz kajam. Interesants ir fakts, bet cilveki to daritu to, ko liek! Vina затребовала sev опочивальню ar baltam un melnam svitram. Vina velejas traukus, apgrieztam balta un melna perlem. Vinas velmi atri pilditi majas kalpiem.

Otraja diena Marina pieprasa, lai savaktu dzivniekus, krasas ir vinu adas krasa, grafita vai vienkarsu zimuli un novieto uz balta sunas. Visu tonu melna krasa bija izdomats tiem, kas ir padevigs, ticeja jaunu svetumu - Графитовую dievieti.

Tresaja diena Marina ir apnicis spelet pasaku. Vinai ir apnicis savu kermeni, vina velejas but iepriekseja meitene un nav pat pasaku! Bet Dievs ir aizgajis atvalinajuma un nav teikts, cik dienas vai gadsimtu vins aizgaja. Lietu saka plosit jaunas domas, vina velejas kontroli par visiem cilvekiem uz planetas, un ne tikai ar klasesbiedriem! Un ne vairak un ne mazak! Par visiem!

Un ka Dievs visiem cilvekiem parvalda? Un tad vina atcerejas, ka pastav dazadas konfesijas, tas nozime, ka vinai naksies ne visiem cilvekiem sekot, bet tikai par pareizticigajiem. Vina izdvesa noputa palidzibas!

Visu muzu командовала tikai sevi, bet te vajag valdit par visiem! Ne, tas nav butiski gribeja but pasaku! Tris dienas atpusties Dievs - un varetu atgriezties darba! Nogurusi Marina. Ak, esmu nogurusi!

Zveri no neierasta krasa ir kluvusi par launajiem. Par apkartni staveja brutalo rekt. Лаяли krasoti ar vienu krasu suni. Marina paskatijas uz sevi un взревела unisona zveriem.

Istaba ienaca Nimfa Игоревна:

- Ka skaidri pateikt, Jusu Augstiba?

- Es esmu feja! Es gandriz dieviete!

- Piedod, Marina, bet zemes amatos nav titula 'dieviete", bet ir karalis, princese, prezidents.