Gulta ar zveru

Atlikuso nedelu pavadiju majas, pildot macibu gramatas. Sliktas kajas del man uzlika automatisko ieskaiti, jo biju viens no obligatakajiem studentiem. Piektdien bija saplanota visa diena: pabeidzu pedejo kursa darbu un savedu sevi kartiba, gatavojos ritdienas tiksanas reizei ar Sergeju.

Iepriekseja vienatne pavadita nedela lava velreiz pardomat pasreizejo situaciju. Sakuma baidijos, ka Deivida zinai sekos talakas darbibas, bet vins acimredzot par mani aizmirsa. Tas bija parliecinosi un parliecinosi, ka tagad esmu brivs no vajasanam.

Tiklidz Sergejs ieradisies, es uzaicinasu vinu palikt pie manis, ar visiem no ta izrietosajiem apstakliem, es nolemu. Joprojam nejutos gatavs vairak, es negribeju gaidit ilgak, jo ipasi nemot vera nesenos notikumus. Galu gala, es esmu iemilejusies sava ligavaini, tad kapec gan mums beidzot neizguleties kopa?

Es nevareju izteloties Sergeja soku, ja vins uzzinatu, ka mani uzmaca viens no lielajiem uznemejiem, kurs uzvedas ka ists psihopats un maniaks.

Gribeju fantazet un meginaju izteloties, ka Sergejs paker ieroci un aukstasinigi nogalina Zafirovu mana vieta, tacu bilde kaut ka nepielipeja. Blondmatainais Emeljanovs, kaut ari vinam bija liela, atletiska uzbuve, tomer neparprotami zaudeja sim zveram. Kungs, ka es varetu vinam pretoties?

Atskaneja durvju zvans, kas lika man saraustities un uzlekt uz vietas. Sakuma galva pazibeja doma, ka sis varetu but tas, par ko es tikko domaju, tacu es to uzreiz atlaidu. No ka man butu jabaidas? Briesmonis nenaks tiesi mana maja, manas vecas vecmaminas dzivokli? Rave.

Drosi vien piegade.

Tomer caur skata caurumu es ieraudziju savu labako draudzeni Dasu, kura no durvim saka uz mani kliegt:

– Laujiet man paskatities uz so cuku ar saposu kaju!

– Sveiks ari tev, draugs! – Es biju apmulsusi no vinas tirades, tapec atbildeju attiecigi.

– Draudzene? Draugi neaizmirst par dzimsanas dienam! Un tu, Sofija, esi cuka!

Mulkibas!

Kads sodien datums? Kazas bija pagajusaja sestdiena, desmitaja junija, sodien ir piektdiena, sespadsmita – Dasas dzimsanas diena!

– Mans milais draugs, piedod! Es tiesam aizmirsu, bet vel nav vakars? Apsveicu jus no visas sirds un novelu vienmer mirdzet prieka un but vislaimigakajam! – Man bija neticami kauns, jo savu bailu un problemu del es pilniba aizmirsu par savu labako draudzeni un vinas dienu.

– Un ari zelsirdigs un ne atriebigs, jo es piedodu, ka aizmirsi par manu dienu, bet tikai ar vienu nosacijumu: tu atri sagatavojies un mes dodamies prom.

– Kur? Par ko? Kapec tu man nepateici agrak?

– Sofija, uz restoranu nosvinet manu dzimsanas dienu! Es nevaru jums sazvanit tris dienas! – No draudzenes tona sapratu, ka vina ir loti nokaitinata un tas bija manis del.

Tikai tagad pamaniju, ka vina izskatas satriecosi: apspilets uzvalks, kurpes ar milzigiem planiem papeziem, siki ieveidoti un vilnveidigi uz vienu pusi kritosi mati, spilgts grims un asinssarkanas lupas. Tada vampu meitene.

Vina pagrieza manam degunam prieksa jaunako iPhone modeli un apsedas uz divana:

– Misa man to iedeva. Un apmaksaja ari dzimsanas dienas vecpuisu balliti, jo dezureja ka vienmer.

– Nestasti man, ka mes braucam uz Getsbiju!

– Ne, vispirms ejam uz japanu restoranu, un tad pec situacijas. Kapec jums nepatika jaunais greznais klubs?

"Es nevaru ciest Deividu Zafirovu," es peksni godigi atzinu.

– Sofija, mana dvesele, Seryoga, protams, vins ir glits un jauks, bet ka gan var nepatikt bagats, pumpains, divus metrus gars virietis, kurs izskatas pec visiem brutalakajiem turku aktieriem uzreiz? "Dasa izpluda smieklos un piebilda: "Turklat puse no pilsetas iestadem pieder vinam, tapec maz ticams, ka mes vinu satiksim, par ko ir zel…

Apmierinata ar vinas atbildi, es saku gerbties: tumsa bordo kleita ar planam lencitem, diezgan isa, bet ideali piegulosa manai isajai, slaidajai figurai, un galvenais, kas slepj gurnus, kas, manuprat, neskatoties uz manu tievumu, bija plasaks neka nepieciesams. Es atstaju savus gaisi brunos matus valigus un vienkarsi uzklaju uz acim skropstu tusu un izcelu uzacis. Pieticigi, bet mili.

– Esmu gatavs!

Mans draugs kritiski paskatijas uz mani un teica:

–Vai tu esi traks? Kad tu nokriti uz kajas, vai nesasita galvu? Kur ir tavs stils, kuram seko visa fakultate? Es nepasutiju vinas dzimsanas diena neglitu draugu! Nomainiet baleta kurpes pret papeziem tulit, un nevajag gausties par savam kajam, nemsim lidzi savus mainus! Uzkrasojiet lupas ar savu raksturigo sarkano lupu krasu un atri uzzimejiet bultinas!

Es, nokaunejusies un joprojam jutoties vainiga, ka aizmirsu apsveikt savu draugu, paklausiju. Un pec piecpadsmit minutem uz mani no atspulga paskatijas pavisam cita meitene. Labi, sodien ir vinas diena, tapec laujiet vinai piezvanit. Galu gala driz ieradisies Sergejs, un man vispar neatliks laika saviem draugiem. Tad kapec gan sodien neiziet pastaigaties?

Ieradusies junija nakts pilsetas vesuma, iesedamies taksi un devamies svinet.

Ka velak izradijas, ta bija ne tikai mana drauga dzimsanas diena, bet ari manas jaunas dzives sakums.

8. nodala