Ipasi. Cels uz izcilibu

– Ne, mila, es tevi nepametisu. Mes to pardzivosim kopa, bus vieglak, ticiet man,” meitene vinu parliecinaja, skatoties tiesi vinam acis.

Rens nevareja vinai atteikt, lai gan juta, ka vina bus lieka. Puisis saka nozelot, ka visu pateica. Bet tagad nav atgriesanas. Jums vienkarsi javirzas uz prieksu.

– Paldies, Carlij, bez tava atbalsta es vienkarsi klutu traks. Es milu Tevi.

Meitene pasmaidija.

"Es zinu," vina atbildeja, noradot uz savu apalo vederu. – Un seit ir musu milestibas apliecinajums.

Rens uzlika roku uz Carlija vedera un atslaba. Vinai blakus vins ir gatavs aizmirst par visu.

* * *

Deivijs staveja krasta, gandriz nekustedamies. Puisis nevareja attalinaties no parpasauligajam sajutam, kuras vins sanema, kad vina kermeni parnema uguns.

"Davi, tas mani biede," Zaneta klusi teica un pieskaras puisa plecam.

– Ja, tas ir biedejosi. Bet tik forsi!

Meitene pasmaidija.

– Es par to nestridos. Bet kas mums ar to butu jadara? Klut par supervaroniem?

Davijs iesmejas un apskava meiteni.

– Var but. Bet man skiet, ka but viniem ir garlaicigi. Ta vieta meginasim but neliesi. Ir tik romantiski kopa aplaupit bankas, begt no policijas…

– Davij, tu esi traks!

Vini abi smejas, stavot Miciganas ezera krasta un apskavusies viens otru. Zaneta jutas miera, it ka pirms paris minutem nekas ipass nebutu noticis. Un tas viss viniem skita.

– Vai jus nopietni velaties aplaupit banku? – jautaja Zanete.

– Godigi sakot, ja. Redziet, spelejot supervaroni, mes nepelnisim naudu. Slaveniba ja, nauda ne. Par so varonigo profesiju algu nedod.

Zaneta pamaja. Vina, protams, saprata, kadus riskus vini var uznemties, cik daudz cilveku vini var nogalinat. Bet kada iemesla del vina neatteicas, bet, gluzi preteji, atbalstija vinu un nolema izstradat ricibas planu.

Vinu merkis bija centrala banka, kura tika glabati savas pilsetas bagato cilveku ietaupijumi. Zanetai nebija ne jausmas, ka tikt ieksa eka, jo vina nekad taja nebija bijusi. Un vinai nav talanta planot laupisanu.

Pec divam stundam meitene padevas, un Deivijs nolema, ka vini rikosies bez plana. Padariet to, ka jums iet. Drosi vien tas bija stulbs lemums, bet viniem vajag naudu.

Zaneta savaca visas lietas, ko vini bija izlikusi pludmale, iznema no mugursomas divus vienadus tumsus dzemperus ar kapucem un vienu no tiem pasniedza puisim. Vins to uzvilka reize ar Zanetu, un pusaudzi smejas. Vinus tas viss uzjautrinaja. Viniem si izklaide skita uzjautrinosa.

Deivis paris reizes eksperimenteja ar uguni un saprata, ka apgut stihiju. Vinam japarada uguns visa tas skaistuma, speka un postosaja. Galu gala si speja ir navejosa.

Milosais paris ieradas banka stundas laika. Vini staveja pie ieejas un nezinaja, ko darit talak. Davijs satvera Zanetes roku un ciesi to saspieda. Vins baidijas par vinu. Galu gala meitenei nebija tadas pasas spejas un vina vareja tikt ievainota.

Bet ta bija vina, kura spera pirmo soli, uzliekot galva kapuci. Davijs darija to pasu un sekoja vinai. Mana sirds puksteja krutis, meginot caurdurt krutis. Vins bija nobijies, tik loti, ka vina celi padevas.

Banka izradijas milziga, ieksa bija daudz cilveku, parsvara darbinieki.

"Kungs Jezu, cik biedejosi!" – domaja Davijs, stavedams Zanetas prieksa.

Vins pacela roku, un taja pasa sekunde ta aizdegas. Stradnieki, kuri uzreiz pamanija atbraukusos pusaudzus, bija nobijusies. Vini nekad agrak neko tadu nebija redzejusi. Vini bija soketi.

– Mums vajag naudu, un daudz no tas. Mes tev nenodarisim nekadu launumu, ja tu izdarisi mums nelielu labvelibu un aizvedisi mus uz noliktavu,” Deivijs paveleja, vins meginaja padarit savu balsi stingraku, tacu ta nodevigi triceja.

Bankas darbinieki staveja nekustigi.

"Es teicu, aizvediet mus uz glabatuvi!" – Deivijs iesaucas, negaidot to no sevis. Vina roka saka degt intensivak, un vins juta, ka ari vina otro plaukstu apnem uguns. Tad puisis saka pamatigi krist panika.

Zaneta to nepamanija uzreiz, jo vinu aizrava koncentresanas uz darbiniekiem. Viens no viniem izsauca policiju.

"Vini izsauc policistus," meitene krita panika, un tad vina pamanija Deivija stavokli.

Uguns izplatijas pa visu kermeni, puisis zaudeja kontroli par to. Vins pagriezas pret meiteni, kura nobala no redzeta. Zaneta paspera paris solus atpakal, un pec sekundes Deiviju pilniba parklaja spilgtas liesmas.

Zaneta nevareja uz to paskatities, un vinas sirdi plososais kliedziens atbalsojas visa telpa.

Policisti ieradas un sastinga uz bankas slieksna, soketi lukodamies uz degoso puisi un kliedzoso meiteni.

Un Davijs juta tikai energijas un siltuma piepludumu. Bailes ir pazudusas. To aizstaja apzina par savu speju pilno speku. Ja vins veletos, vins varetu nogalinat visus, kas bija istaba.

Vins to sajuta un taja pasa mirkli uz policijas pusi aizlidoja uguns lode. Cilvekiem izdevas izvairities, par prieku Zanetai un puisa skumjam.

Meitene saka atkapties, neticot savam acim. Vina nekad nebutu domajusi, ka Davijs ir spejigs uz ko tadu.

Vaina bija uguns, tik briesmigs un nekontrolejams elements, kas speja uzvaret Devi apzinu, padarot vinu par briesmoni.