Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Autobuss piebrauca cieši pie stāvas, aptuveni simt pēdu augstas smilšakmens klints. Filipa izkāpa no autobusa un, aizsegusi acis pret sauli, paskatījās augšup, kur pacēlās cietokšņa izrobotie vaļņi. Tam noteikti jābūt īstajam, viņa teica.

-    Par to nav šaubu, Džons piekrita.

-    Iedveš bijību, Dibaks nomurmināja. Nudien.

Sešpadsmitā gadsimta beigās celtās cietokšņa sārtās

sienas patiešām bija iespaidīgas. Tās neapšaubāmi bija neieņemamas. Maitu lijas riņķoja virs augstākā torņa, no kura pašlaik slīdēja lejup senatnīgs virvju lifts. Iz­ņemot Džaganatu, tas savāca pārējos sarījasinus, kas izkāpa no autobusa, un sāka savu lēno gaitu augšup gar klints malu. Džaganata teicās izmantot nākamo pacēlienu kopā ar bērniem un viņu tēvu Guptas kungu.

Grounins ar bažām vēroja, kā uz klints virsotni do­das celtnis. Tas bija vienkāršs grozs, ko var redzēt zem katra gaisa balona. Vienroča sulaiņa acīm ceļš augšup pa kraujo klinti izskatījās satraucošs. Pat bīstams. Ner­vozi viņš uzmeta acis sinjasinam, ar kuru Dibaks bija iedraudzējies. Kas ir tas hipijs? viņš jautāja Diba­kam, runādams hindi.

-   Viņš teica, ka viņa ašrama vārds esot Džaganata, Dibaks atbildēja.

-   Bet viņa īstais vārds ir Džoijs Raiders, un viņš mums izrādīs ašramu. Mēs ar Džonu teicām, ka domājam par pievienošanos, kā jau iepriekš norunājām. Viņš paska­tījās uz Džaganatu un tad papurināja galvu. Par viņu neraizējieties. Viņš nerunā hindi.

Kad celtnis atgriezās, Džaganata iekāpa grozā un ar rokas mājienu aicināja Grouninu un trīs bērnus viņam pievienoties.

-    Vai tas ir vienīgais veids, kā nokļūt tur augšā? Grounins viņam jautāja, atkal runādams angliski.

-    Baidos, ka jā, Džaganata atbildēja. Manuprāt, tas ir pietiekami drošs. Lai vai kā, jūs pie tā pieradīsiet.

Tikai mēģiniet saglabāt mieru. Un neskatieties uz leju.

Kad viņi visi bija grozā, Džaganata paskandināja zvaniņu, kas bija piestiprināts pie virves, un viņi sāka pacelšanos gar kraujas stāvo sienu. Grounins satraukti ieklausījās groza čīkstoņā un vēroja nostieptās virves un trīšus. Nolēmis, ka viņš nekad vairs nežēlosies par lidošanu ar virpuļviesuli, viņš paskatījās lejup uz cieto zemi apakšā un tad aizvēra acis, jo viņam pēkšņi uznāca augstuma reibonis. Ko gan es daru jūsu dēļ, bērni, viņš nomurmināja. Es vēlos…

-    Nē, Filipa iesaucās. Nevajag! Bet bija jau par vēlu.

-    …kaut es jau būtu augšā.

Protams, Grounins pilnīgi bija aizmirsis, ka barons fon Reinerasigs bija piešķīris viņam trīs vēlēšanās ār­kārtas gadījumiem. Tiklīdz vārdi bija izrunāti, viņš pa­zuda. Un laimīgi sagadījās, ka Džaganatas uzmanība bija pievērsta tālīnajam apvārsnim, nevis četriem pa­sažieriem, no kuriem tagad bija palikuši tikai trīs. Bet itin drīz arī viņš aptvēra šo faktu.

-    Kas tad notika ar jūsu tēti? viņš Dibakam jau­tāja ar tādu satraukumu, kādu viņš spēja izrādīt, un tas nudien nebija diez ko liels. Šausmu pārņemts, viņš ātri paskatījās pāri groza malai, domādams ieraudzīt ķermeni guļam sadragātu lejā uz zemes.

Ilgi neviens no trim jaunajiem džiniem neteica neko. Viņiem bija viegli saprast, kas bija noticis, bet paskaid­rot to laicīgai būtnei, pat tik lētticīgai kā Džaganata, prasītu pieredzējuša stāstnieka atjautību un izdomas spējas.

-    Kur viņš palika? sanjasins vaimanāja. Guptas kungs. Viņš vienkārši pazuda.

-    Tieši tā, viņš pazuda, Dibaks atjautīgi teica. Pa­saciņu stāstīšana, ko pieklājīgākos vārdos varētu saukt par melošanu, bija viņa stiprā puse. Kad vien viņš ierauga virvi sev virs galvas, liekas, viņš tam nevar tu­rēties pretī. Mūsu tētis ir burvju mākslinieks, vai sapro­tat? Faķīrs. Un viņa specialitāte ir indiešu virves triks. Viņam atliek ieraudzīt virvi, kas paceļas pret debesīm, un viņš sāk kāpt pa to un pazūd. Dibaks ar pirkstiem uzsita knipi. Lūk, tā.

Džons un Filipa aiz apmulsuma saviebās. Dibaka pa­skaidrojumi neizklausījās diez ko ticami. Lai gan ne­bija citas versijas, lai izskaidrotu Grounina pazušanu no groza.

Džaganata paskatījās augšup gar virvi uz trīsi, kas vienmērīgi cēla viņus augstāk gar klints sienu. Tas ir pamatīgs kāpiens cilvēkam ar vienu roku, Dīpak, viņš aizdomu pilns teica.

-    Protams, Dibaks piekrita. Tieši tāpēc viņš to dara. Lai pierādītu sev un it īpaši mums, ka viņš vēl aizvien to spēj. Izpildīt virves triku. Saprotiet, viņš cieta nelaimes gadījumā. Dibaks sāka iesilt, stāstot fan­tastisko stāstu. Agrāk, kad viņš mēdza rāpties līdz virves augšai, viņš sacirta sevi ar cirvi un sameta savas ķermeņa daļas grozā virves apakšgalā. Tas ir tradicio­nālais veids, kā izpildīt indiešu virves triku, vai ne? Tad viens no mums uzmeta audeklu uz groza, un viņš brīnumainā kārtā parādījās sveiks un vesels. Bet pēdējo reizi, kad viņš to darīja, kāds suns paķēra un aiznesa viņa roku, tāpēc tagad viņš iecienījis rāpšanos pa virvi un pazušanu.

Džons paskatījās uz Džaganatas izbrīnā pavērto muti, un viņam tik tikko izdevās apspiest nepārvaramu vēlē­šanos skaļi iesmieties.