Launo garu akademija, jeb Nezeligu meklejumu serija

Varbut dazi cilveki zinaja par manu nakts kaunu. Inkubisi ar draudzigiem smaidiem man pamaja no sava galda, it ka es butu vinu vecais draugs, bet parejie uz manu izskatu nemaz nereageja. Labi! Galu gala vareja but sliktak. Un bezjedziga plapasana ar Noru joprojam noversa manu uzmanibu. Es jau gandriz biju pabeigusi brokastis, kad no redzesloka piekeru vina izskatu. Tikai zils punkts uz apzinas malas, kas ar atbalsim uzspraga ieksa. Man pat nebija jaskatas taisni, lai sajustu, ka tas ir vins. Bet es nevareju neskatities. Inirans piemiedza Janosam aci un devas uz izplatisanas letes pusi.

Mana apetite pazuda uzreiz. Es piecelos kajas, apnemusies nepalikt ar vinu viena istaba. Galu gala jutas ir viltotas! Un likt citiem kopa ar viniem pasmieties ir dargak pasam. Nolaidusi galvu, lai ar savu ugunigo skatienu neapritu princi, vina klusedama steidzas uz izeju. Skita, ka inkubatori, kas apzinajas situaciju, par mani smejas. Splaut. Un Inirans nesauca, vins patiesiba izlikas mani nepamanam. Paldies vinam vismaz par so celo vienaldzibu. Bet vins ir visgodigakais, celakais, labakais… ak, nu ja. Nora mani panaca un bez papildu paskaidrojumiem palidzeja man sasniegt merki.

Jau gaiteni vina slaveja:

– Pareiza strategija! Dari, ko velies, tikai nedoma par vinu! Vai velaties, lai es jums sovakar no bibliotekas atnesu gramatu par vilkacu biologiju? Rit brivdiena, vispar visu dienu vari sedet sava istaba – bet sava istaba visu iztur… Zinu no sevis.

Un es atkal smaidiju. Tatad, kas tas ir? Kad visur ir ienaidnieki, vai viens labs vards var iedvest tevi dzivibu? Ja Nora turpinas izradit sadas rupes, tad driz es pati saksu vinai piedavat asinis. Ne tavs, protams! Seit ir daudz upuru, un vini bez manis lozna, lai Nora sev neko neliedz!

Bet pirmas lekcijas vieta skolotajs nosutija visu grupu uz aktu zali uz arkartas sanaksmi. Uz aplveida platformas prieksa rektors Colets soloja uz prieksu un atpakal, rokas aiz muguras. Visu fakultasu kuratori draudosam sejam staveja sastingusi pie ieejam. Bija neticami daudz kreslu, ka ari studenti, kuri visi iepluda zale un ienema vietas, akademijas galvena cilveka satraukta skatiena mudinati. Par laimi, pusapala telpa bija sadalita krasainos sektoros, tapec katra fakultate tika izvietota atseviski. Un jauki! Es negribetu but blakus vilkaciem vai burvjiem. Vina tikai pamaja Norai, kuru ieraudzija taluma un uzreiz koncentrejas uz gridu, lai neredzetu nevienu citu, mazak patikamu.

Vina pati nostajas Anaelam tuvak un izlikas, ka ir pavisam aizmirsusi par to, ka vakar vins steidzigi metas prom no manis pec «necienigas atbildes». Tagad mani parnema zinkariba, ko es steidzos saprast:

– Anael, es seit esmu pirmo reizi! Un vai rektora kungs biezi organize sadus salidojumus?

Elfs vai nu izlikas nedzirdam, vai ari patiesiba vinu noversa troksnis. Tad es pieliecos vinam tuvak un ieleju saldu ellu:

– Ak, demoni… Kas tev liek tik garsigi smarzot? Parsteidzosas smarzas!

Vina mutes kakts raustijas, bet Anaels ar redzamu gribas piepuli piespieda sevi saraukt pieri. Bet, protams, vins nevareja noturet savu atbildi:

– Ta ir mana dabiska smarza.

Es nebiju apjukusi:

– Tas nevar but… Ja visi elfi smarzotu tik lieliski, es to butu pamanijis! Bet parejie nebija pat tuvu. Paskatieties uz viniem – drebes neder tik labi ka jums, mati tik loti neapzilbina acis. Esmu parliecinats, ka jusu matus no iekspuses apgaismo kada magija. Anael, atzisti jau, vai ta ir magija? – vina apklusa, jo bija aizgajusi par talu. Glaimi ir glaimi, bet glaimi ir vismaz lases uzticamibas verti. Un ne ar siem greznajiem frazes pagriezieniem, kas, visticamak, liks smieties.

Bet vina sastinga, kad saprata, ka ir kludijusies. Anaels peksni pagriezas pret mani un staroja:

«Bet es uzreiz sapratu, ka neesmu kludijies par tevi, darga Tialla!» Un jusu acis ir vieta, un jusu oza. Bet ka ar pratu? Ka mes saprotam to klaunadi, kuru jus vakar iestudejat?

Es noputos un atzinu:

«Anael, es negribeju seit nakt, mans tevs mani piespieda.» Un tagad es mekleju veidus, ka tikt izraidits!

Skita, ka vina skatiens atspoguloja atvieglojumu un sapratni, tacu tika teikts tiesi pretejais:

– Tatad, kaut kadam nolukam, un ne tikai mulkis. Bet neviens sevi cienoss radijums nesasniegs nevienu merki uz kauna rekina! Es labpratak pazaudetu savu dzivibu, neka dotos pasaule ar nemazgatiem matiem. Un padarit sevi par idiotu ir sapigi pat iedomaties!

Bet vins atbildeja paredzami. Ja man uzdevums nebija viegls, tad Anaels neko tadu nevareja izmeginat uz sevi. Bet, neskatoties uz to, zinama izpratne radas. Es rikojos pareizi, sakot but atklatam! Varbut tiesi ta jums vajadzetu iztureties pret draugiem, ja velaties vinus saukt par draugiem?

Un, lai apstiprinatu manus secinajumus, Anaels labprat atbildeja uz pasu pirmo jautajumu:

«Rektors mus seit pulceja tikai vienu reizi, uz svinigo uznemsanas izsludinasanu. Tapec man nav ne jausmas, kads ir iemesls soreiz.