— Vēl nekrāju, — Mēliks nosarcis klusu noteica. — Esmu nodomājis visā drīzumā to sākt.
— Es gan nesākšu. — Ķerta smējās. — Bet tu tomēr vari man rakstīt.
Tagad smējās abi. Jirnasa māja jau bija redzama.
BEIGAS
Viņi stāvēja pie pieturas un gaidīja autobusu — Mēliks, Jirnass, Kaurs un Ķerta.
— Un tu aizbrauksi, — Jirnass teica.
Ķerta pamāja ar galvu.
— Vai tu vēl kādreiz atbrauksi mūs apciemot? — Kaurs vaicāja.
Ķerta paraustīja plecus un viegli nopūtās.
— Es gribētu gan atbraukt, — viņa teica.
Šķiršanās kļuva mazliet skumja. Mēlika romāns, domājams, beigsies daudz priecīgāk.
— Tev noteikti jāatbrauc, — Jirnass teica.
Ari Mēliks gribēja kaut ko sacīt, bet tai pašā mirklī no aizstūra jau iegriezās autobuss, un Mēliks tā ir nebilda ne vārda. Viņš tikai paņēma Ķertas koferi, lai to ieceltu pa autobusa durvīm.
Autobuss bija klāt.
— Uz redzēšanos!
— Uz redzēšanos, Ķerta!
Jirnasam pēkšņi atausa atmiņā, ka viņi savā laikā tepat bija gaidījuši Ķertu — pavisam citādā noskaņā. Viņi pat brīžiem bija cerējuši, ka autobuss ieskries grāvī. To atceroties, viņam kļuva neērti. Un, kad autobuss bija aizbraucis, Jirnass nolēma vēlreiz telepātiski koncentrēties. Viņš cieši samiedza acis un nomurmināja:
— Atgriezies mājās laimīgi, Ķerta!
SATURS
īSTS KRIMiNāLSTASTS
LIDOJOŠIE ŠĶĪVJI
STĀSTS PAR TELEPāTiJU
Vidējā skolas vecuma bērniem
Eno Rauds LIDOJOŠIE SĶīVJI
Redaktore T. Pētersone. Māksi, redaktors A. Sprūdžs. Tehn. redaktore J. Mazure. Korektore M. Ņikitina.
Nodota salikSanai 1976. g. 30. novembrī. Parakstīta iespiešanai 1977. g. 3. februārī. Tipogrāfijas papīrs Nr. 2. formāts 84X108'/a2. 7 flz. iespiedi.; 11,76 uzsk. iespiedi.:
11,76 izdevn. 1 Metiens 151)00 eks. Maksa 55 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 55/28137B-276 Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Valsis izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Ciņa» Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 5475-L Vāks un ielīmes iespiestas Rīgas Paraugtipogrāfijā Rīgā, Vienības gatvē 11. Pasut. Nr. 116.