Mana Cīņa

Pašreiz tas mums ir īpaši nepieciešams, jo vairs nav militārās audzināšanas, kas agrāk vismaz daļēji kompensēja pienācīgas fiziskās audzināšanas trūkumu skolā. Armijā bija Svarīgi ne tikai tas, ka ikviens guva zināmu rūdījumu. Nozīmīgi bija arī tas, ka militārā audzināšana ietekmēja dzimumu savstarpējās attiecības. Jaunās meitenes vienmēr deva priekšroku kareivim salīdzinājumā ar citiem puišiem.

Mūsu valstij jāgādā par jaunatnes audzināšanu ne tikai oficiālajā skolas laikā, bet arī pēc tam. Nedrīkst pārstāt rūpēties par jaunatni, kamēr tā vēl nav fiziski nobriedusi. Būtu ļoti muļķīgi iedomāties valsts uzdevumu tā, ka pēc skolas beigšanas tā pēkšņi drīkstētu pārstāt rūpēties par jauno pilsoni un varētu atcerēties viņu tikai tad, kad pienācis laiks iet karadienes­tā. Nē, valstij ne tikai ir tiesības, bet arī ir pienākums sistemātiski un neatlaidīgi rūpēties par visu, kas attiecas uz iedzīvotāju fizisko audzinā­šanu. Taču pašreizējā valsts neizrāda nekādu interesi par savu pilsoņu veselību un ir noziedzīgi aizmirsusi jaunatnes fizisko audzināšanu. Tā mierīgi atļauj jaunatnei graut savu veselību uz ielām un prieka mājās, lai gan vajadzētu jaunatnes audzināšanu ņemt savās rokās un, sistemātiski strādājot, izveidot fiziski veselu vīriešu un sieviešu paaudzi.

Par to, kādas konkrēti būs fiziskās audzināšanas formas, mēs vēl paspēsim runāt vēlāk. Pašreiz ir svarīgi, lai mēs vispār ķertos klāt šai lietai un sāktu meklēt atbilstošus ceļus. Mūsu valsts uzņemsies ne tikai garīgās, bet arī fiziskās audzināšanas pareizu īstenošanu pēc skolas beigšanas un šī mērķa sasniegšanai izveidos konkrētas valsts iestādes. Šī audzināšana galvenokārt centīsies likt pamatus nākamajam karadienesta laikam. Mūsu topošās armijas uzdevums tad vairs nebūs vienkāršu fizisku vingrinājumu iemācīšana. Mums nebūs rekrūšu šī vārda pašreizējā izpratnē. Armija uzreiz saņems cilvēkus, kuri būs beiguši nevainojamu fiziskās sagatavotības skolu, un tās uzdevums būs tikai gādāt, lai šos jau sagatavotos jauniešus izveidotu par karavīriem.

Mūsu valsts armija mācīs kareivjiem ne tikai maršēt, bet tā kļūs arī par augstāko patriotiskās audzināšanas skolu. Jaunais karavīrs iegūs vi­sas nepieciešamās iemaņas, lai rīkotos ar ieroci. Līdz ar to armija gatavos viņu visai nākamajai dzīvei. Pats galvenais, ko armija dos jaunajam karavīram, būs tas pats, ko arī vecajā armijā uzskatīja par augstāko nopelnu: šajā skolā jaunekļi pārtaps par īstiem vīriem, te mūsu jaunatnei mācīs ne tikai paklausīt un būt disciplinētiem, bet arī pavēlēt. Vācu jaunietis iemācīsies ciest klusu ne tikai tad, kad saņems taisnīgu aizrādījumu, bet arī tad, ja nāksies uzklausīt netaisnīgus pārmetumus.

Armijā viņam jānostiprina ticība paša spēkiem, jāattīsta korporācijas gars, jāieaudzina dziļa pārliecība par savas nācijas neuzvaramību.

Karadienestu beidzot, jaunais vācietis saņems divus dokumentus: pilsoņa diplomu, kas dod tiesības veikt sabiedrisko darbību, un apliecību par fizisko veselības stāvokli, kas dod tiesību stāties laulībā.

Līdzīgi zēnu audzināšanai valsts veiks arī meiteņu audzināšanu. Arī šeit galvenais uzsvars tiks likts uz fizisko un tikai pēc tam uz morālo audzināšanu. Skolas izglītība būs trešajā vietā. Galvenais mērķis ir sagatavot meitenes par īstām un kārtīgām mātēm.

* * *

Ar rakstura audzināšanu mūsu valsts nodarbosies tikai pakārtoti fiziskajai audzināšanai.

Katra cilvēka rakstura pamatpazīmes, protams, ir ieliktas viņā kopš dzimšanas. Tas, kas ir dzimis egoists, tāds arī paliks uz visu mūžu. Tas, kas ir dzimis ideālists, savas dvēseles būtībā tāds arī paliks. Tomēr jāņem vērā, ka starp divām cilvēku grupām ar krasi izteiktiem raksturiem ir miljoniem cilvēku, kuru rakstura pazīmes ir ļoti nenoteiktas un neskaidri izteiktas. Dzimis noziedznieks, protams, noziedznieks arī paliks. Taču, pateicoties pareizai audzināšanai, ļoti daudzi cilvēki ar dažām noziedzīgām pazīmēm var kļūt par godīgiem cilvēkiem un vērtīgiem sabiedrības locekļiem. Un otrādi, pateicoties sliktai audzināšanai, daudzi cilvēki ar svārstīgu raksturu var galīgi noiet no ceļa.