Mans pieksnieks demons

"Uguns, mammu," meita parliecinati nomurksk. "Tu neesi mans inzenieris, bet ista Keita Blanseta." Es ceru, ka tavs draugs tevi nevedis uz sunu izstadi, preteja gadijuma tu esi parak skaista.

Es velreiz paskatos uz savu atspulgu. Nu, pienemsim, ka mans milotais radinieks aizgaja parak talu ar Keitu Blansetu, bet es izskatos pieklajigi. Man patik bikskostimi: pa dienu tu tajos izskaties lietiski, bet vakara uzvelc kosaku lupu krasu, nolaiz matus un esi gatavs stiligam, ka tagad saka, izskatam.

Uzklaju pedejo lupu krasas kartu un troksnaini izelpoju. Varbut man nevajadzeja piekrist sai krapniecibai? Iet uz izstadi ar poligrafijas magnatu, aizbildinoties ar taras apmainu? Ja kadam pastastisi, vins smiesies. Paskaties, Nike teica – tapec vina ar degunu uzleja uz galda teju.

"Es Google mekleju so Zdanovu," Nika piemiedz aci. – Seksigs puisis. Gara, stiliga un ar tadu… mmm… viriskigu izskatu. Nevis ka tava L-e-e-eva.

Atdarinot Leo ilgi vilkto murrasanu, meita sak kikinat. Tas nozime, ka es neesmu vienigais, kurs ir neizpratne par vina “Lyu-yu-yub”.

– Vai tu brauksi ar taksi? – Nika atvadas.

– Igors Vjaceslavovics man atsutija masinu.

Spriezot pec manas meitas sajusminatas sejas un ta, ka vina izlemigi metas pie loga, uznak jautajumu bars, tapec es glevi izlecu pa durvim. Nika savu temperamentu mantojis no sava teva, bijusa boksera – vinam patika iedzit pretinieku sturi un sagraut vinu. Tapec vins mil Niku. Ja zinkare vinu grauz, vina nekad vienkarsi neizkaps. Kas man tev jasaka? Ta ir tikai divu kolegu tiksanas, kurai viena no pusem nez kapec velas izskatities ipasi labi.

"Paskaties uz so," Zdanovs, stavot blakus SUV, skatas uz mani ar vertejosu skatienu no galvas lidz kajam. "Pa dienu vina ir inzeniere, bet vakaros vina ir bezrupiga, modele, kurai ir trisdesmit."

"Cetrdesmit tris plus," es vinu godigi izlaboju, ta vieta, lai atkal saktu sarkt no vina tiesuma un neparastajiem komplimentiem.

Ak, Nikam bija taisniba: vina skatiens patiesam ir… viriskigs. Vismaz iznem savu ventilatoru un sac fanot pats.

"Tas nozime, ka vina ir pieaugusi," ironiski iesmej Zdanovs. – Vai sievietem musdienas nav mode slept savu vecumu?

– Kapec man tas butu jaslepj? Man nav kauna par savu vecumu. Viss, kas pastav, ir mans.

"Es velos, lai mana bijusi sieva tagad butu parsteigta." Vini nogrieza vinai no sejas tik daudz liekas adas, ka vareja uzsut sominu, tacu vina vienalga sevi nodeveja par trisdesmit gadus vecu.

To pateicis, vins man atver pasaziera durvis.

– Ienac salona, inzenieri Luba. Izvedisim tavu uzvalku pastaiga.

–Kur mes ejam? – Piekeru sevi, kad Zdanovs, aplejis mani ar specigam selektivajam smarzam, apsezas man blakus.

"Tu izskaties parak labi sunu izstadei," vins atkarto Nikas joku, isi uzmetot skatienu manai dekoltei. – Tatad ejam uz masinu. Tas nav prieks jums, lai skatitos aktieru dekas ar ebreju. Daudz jautrak.

Tad kapec man atkal gribas smaidit? Vina joki ir nacionalistiski, un man ir vienaldzigas automasinas.

Zdanovs, protams, pamana manu smaidu – vins apmierinati pasmaida un liek soferim pieskarties.

Lidz sai dienai nekad nebiju bijusi sados pasakumos un tagad esmu vienkarsi parsteigta. Es nekad nedomaju, ka teiksu to, bet tas tiesam ir jautrak neka teatris. Milzigo paviljonu parpludina gaisma, visur skraida cilveki ar televizijas kameram un kameram, un mans uzvalks noder, jo viesi seit neparprotami nav nakusi no ielas. Reprezentativa izskata viriesi staiga sadevusies roku ar tikpat cienijamiem pavadoniem, dazi pat tiek interveti.

Zdanova smaga plauksta uzkrit man uz vidukla, un es parsteiguma saspringu. Es neesmu pieradusi, ka viriesi mani apskauj tik viegli un neprasot. Bet es nepretojos. Pirmkart, tas tagad skiet diezgan piemeroti, un, otrkart, man parsteidzosi patik sis pasparliecinatais zests.

– Nu, Luba Vladimirovna. Iesim apskatit aizjuras tarantajus. Es savu Gelendvagen neesmu mainijis jau piecpadsmit gadus, un beidzot nolemu izveleties citu modeli. Jus palidzesiet. Ka redzam, jus labak zinat par piragiem un krasam neka par auto industriju, tacu otrs viedoklis nenaktu par launu.

Skiet, es saku pierast pie vina komunikacijas manieres, jo mani neapvaino piezime par "es neboja". Bet es, protams, nevaru neatbildet:

– Varbut labak butu bijis zvanit tam, kurs “taustijas”?

– Vai man sutit mazdelu un znotu no Amerikas? – poligrafijas magnats pacel uzacis. "Tie, protams, skraidija, splaujot siekalas, lai palidzetu gimenes galvai, bet es baidos, ka viniem nebus laika."

– Tatad jums ir gimene Amerika, izradas? – Es nevaru pretoties zinkaribai.

"Mana meita bija vieniga, kas savulaik izvelejas sev svesu zirafi," Zdanovs igni atbild. "Es vinai teicu, ka tas nav patriotiski, bet Slavai ir tads raksturs ka man – ja vina izlems, velns pardomas." Tur arstejas mani cetri mazberni un mans nemierigais znots. Viss ganampulks tagad nak pie manis vasara.