No mīlestības līdz naidam… un atpakaļ

Apmēram no piektās klases Gļebs saprata atšķirību starp zēniem un meitenēm, lai gan viņu šī tēma īpaši neinteresēja. Viņam patika braukt ar velosipēdiem, doties uz upi sauļoties un spēlēt futbolu ar zēniem. Bet viņam šie “rozā puņķi” nemaz nepatika. Daudzi cilvēki viņam teica, ka viņš "salauzīs sieviešu sirdis", taču viņu tas nemaz neinteresēja. Kļūstot vecākam, viņš redzēja, ka meitenes uz viņu skatās, un, sākot ar astoto klasi, viņas pašas sāka viņam tuvoties un piedāvāt draudzību. Bet tas viss viņam nebija interesants, neviens no tiem viņu nepiesaistīja. Tikai tagad viņš arvien biežāk sāka skatīties uz Kapku.

Viņa sēdēja citā rindā, viens galds priekšā. Viņš bieži skatījās uz viņu nemanāmi, pētot viņas taisno muguru, tievo kaklu, frizūru un tvēra viņas emocijas. Kad viņa pasmaidīja, viņam arī gribējās izstiept muti smaidā. Dažreiz viņš tik ļoti gribēja pieiet viņai klāt un vienkārši uzlikt galvu uz viņas pleca, un viņš pats nevarēja atbildēt uz savu jautājumu — kāpēc? Viņš centās neatklāt savas jūtas pret Kapku, līdz kādu nakti saprata, ka šī ir viņa pirmā mīlestība. Viņš gribēja būt viņai tuvu, aizsargāt, aizsargāt, rūpēties, darīt patīkamas lietas, redzēt viņas smaidu, dzirdēt viņas "paldies". Vai viņi nav pārāk jauni mīlestībai? Viņš sāka lasīt romantiskas grāmatas un sev atbildēja, ka mīlestība nāk, nejautājot, cik tev gadu. Manu acu priekšā bija viņa vecāku piemērs, kuri satikās skolā un nesa savas jūtas cauri visiem gadiem. Līdz šim viņš vecākus bija pieķēris, kad tēvs skūpstīja mammu un viņa nosarka kā meitene, neskatoties uz to, ka viņa bija svarīga dāma — visa skolas direktore.

Kad viņi iestājās devītajā klasē, viņš sāka atklāti sazināties ar Kapitolinu, pavadīja viņu mājās un nesa viņas portfeli. Reizēm viņš varēja atļauties iebāzt degunu viņas pakausi. Pāris reizes viņš mēģināja viņu apskaut, taču meitene uzreiz nosarka un aizgāja no viņa. Viņa uzreiz lika saprast, ka nevēlas tādus apskāvienus. Viņš bija pārsteigts par viņu. Cits viņas vietā būtu priecīgs, ja viņš pat paskatītos viņas virzienā, un, ja viņš piedāvātu kaut ko vairāk, viņa ar prieku piekristu. Jau pēdējā klasē bija meitenes, kas viņam tieši piedāvāja seksu, bet viņš nebija ieinteresēts. Viņam bija mīļākā meitene, ar kuru viņš gribēja būt kopā. Visvairāk viņu pārsteidza tas, ka Kapitolijas labākā draudzene Ņinka Košeļeva, kura ļoti labi zināja par viņa attieksmi pret savu draugu, vērsās pie viņa ar šādu priekšlikumu. Toreiz viņš viņai teica, ka draudzenes tā nerīkojas, bet viņa turpināja viņam dot mājienus, nepārtraukti mēģinot strīdēties starp viņu un Kapitolīnu.

Savā vecākajā gadā viņam bija zināma pieredze ar meitenēm. Viņš jau bija stingri nolēmis, ka pēc skolas viņš un Kapitolija tūlīt apprecēsies. Un, lai kāzu naktī topošās sievas acīs neizskatītos neveikls, viņš pāris reizes ieradās vietējā tehnikuma sieviešu kopmītnēs, kur vecāko klašu audzēkņi viņu mācīja būt par vīrieti. Viņš vēlējās iegūt vismaz kādu pieredzi, lai vēlāk nesanāktu nepatikšanās ar Kapitolinu.

Kad viņš atzinās savās jūtās Kapitolijai, viņa atbildēja un piekrita kļūt par viņa sievu. Bet viņai bija viens nosacījums: pirms kāzām viņa nepieņems nevienu skūpstu, jo īpaši tāpēc, ka par neko vairāk nevarēja būt runas. Un viņš par to tikai priecājās.

Klases puiši sāka par viņu smieties, atklāti ķircināja kā par “vistiņu”, bet viņam tas patika, viņš juta savu saikni ar Kapu, gribēja būt tikai ar viņu. Pāris reižu nācās iesist pa seju vistrulākajam un visi atpalika. Turklāt viņš atklāti paziņoja, ka pēc skolas beigšanas kopā ar Kapu dosies uz dzimtsarakstu nodaļu. Meitenes uztvēra šo ziņu ar aizvainojuma savilktām lūpām, taču viņam bija vienalga. Tikai viņš pamanīja, kā Košeļeva kļuva aktīvāka.

Viņš nevarēja saprast, vai Capa tiešām neredz visu sava drauga sapuvušo dabu, kā viņa čukstēja aiz muguras un izplatīja visdažādākās baumas? Kā viņa mēģina starp viņiem strīdēties un tajā pašā laikā mēģina pati iekāpt viņa apakšbiksēs, dodot pilnīgi tiešus mājienus, pārliecinot viņu, ka viņam nav vajadzīga tāda lāsteka kā Capa, ka viņa var dot viņam vairāk.

Tuvojās izlaidums, ko viņš gaidīja ar tādu nepacietību, jo drīz viņi ieies pilngadībā. Viņam un Kapam pavasarī apritēja 18 gadi, un viņi paši var kontrolēt savu likteni. Vecāki zināja, ka gatavojas precēties un mamma par to pat priecājās. "Cik laba meitene. Es ļoti priecājos, dēls, ka izvēlējāties viņu. Būšu laimīga, ja būsiet kopā,” teica mamma. Arī tēvs viņu atbalstīja un lepojās, ka dēls kļuvis pilngadīgs un gatavs uzņemties atbildību par savu nākamo ģimeni. Vecāki piedāvāja viņiem pirmo reizi palīdzēt, īrēt atsevišķu dzīvokli, lai jaunieši varētu pierast viens pie otra ģimenes mājas veidošanas ziņā. Bet Gļebs teica, ka vēlētos doties uz reģionālo pilsētu, iestāties tur politehniskajā skolā un pierunāt Kapu doties viņam līdzi. Tur ir vairāk studiju iespēju.