Operācija Kupols

Profesors rūgti pasmaidīja, staigāja pa istabu, glāstīja ar roku grāmatu muguriņas:

“Šī ir realitātes sala, kur nav telekomunikāciju un pilnīgas novērošanas līdzekļu. Šeit nav informācijas, kas varētu pārpludināt visu pasauli. Visā šīs paradīzes pastāvēšanas laikā mani apmeklēja tikai trīs cilvēki, tu esi ceturtais,” atkal rūgts smaids. "Jūs nevarat iedomāties, cik vientuļš es esmu un cik noguris no dzīves virtuālajā realitātē."

Vienkāršiem cilvēkiem ir vieglāk, tos iedala trīs kategorijās:

— Pirmie uztver virtuālo pēc nominālvērtības, dzīvo “sazvērestības teorijas” paradigmā, viņiem ir ērti, jo uzskata, ka ir pievienojušies noslēpumam un ar lielu prieku izplata vissmieklīgāko un zvērīgāko informāciju, jo atklājot sazvērestību. nozīmē paaugstināt savu reitingu sabiedrībā un savas personas nozīmi, viņu pastāvēšanas pamatā ir kvalitatīvas izglītības trūkums un ticība brīnumiem. Rezultātā mums te ir naivs pusaudzis pašnoteikšanās periodā, kurš, no vienas puses, neatzīst autoritātes, no otras, ir absolūti pieredzējušu manipulatoru vadīts.

— Cita cilvēku kategorija ir sarežģītāka un mazāka: tie ir cilvēki, kuriem ir laba pamatizglītība, kuri saprot fizisko likumu darbību un pieturas pie tradicionālās zinātnes, viņiem ir attīstīta kritiskā domāšana, un viņi netic pasaku teorijām. un sazvērestības, bet viņu ticība saviem spēkiem un Spēja mainīt mūsdienu tumsonību ir tik maza, ka viņi dod priekšroku vienkārši dzīvot, atdarinot vidi un paužot savu viedokli, maksimāli mājās virtuvē 5–6 cilvēku kompānijā., no kuriem vismaz trīs būs cilvēki no pirmās kategorijas.

— Pasaule būtu nonākusi strupceļā un likvidējusies, ja nebūtu trešās kategorijas, kuras skaits ir ļoti mazs, bet vitāli svarīgas jebkuras sistēmas izdzīvošanai: tās ir diverģentes, tā teikt, to atšķirīgā iezīme ir tāda, ka vienalga. kāda viņiem ir izglītība un morālās īpašības, viņiem iekšā ir kaut kāda mūžīgā kustība, viņiem noteikti kaut kas jādara, lai ietekmētu Visumu, viņi ir kaislīgi un ir gatavi upurēt visu savu ideju labā. Kā mana vecmāmiņa mēdza teikt: "Tev ir īlens vienuviet!"

Durvis atvērās un iekšā ienāca Glāša ar paplāti un veselu dažādu smaku taku, kas man lika atcerēties, ka viņi abi bija izsalkuši:

— Būtu zvanījis iepriekš, būtu uztaisījis pelmeņus vai cepu pīrāgus. Viss ir labāk nekā jūsu pilsētā. Kā tas var būt, skaties, tas viss ir sarucis, tu badā gan skrimšļus, gan mazuļus. Es tev uzvārīju tēju ar piparmētrām, tikko vakar pagatavoju ievārījumu, jāņogas vairs nav, skats sāpošām acīm,” Glāša pļāpāja un uzklāja galdu. — Cik ilgi tu paliksi? Rīt vārīšu kāpostu zupu, tavs kurjers man atveda visas sastāvdaļas, gurķi jau svaigi, es tos pārkaisu ar sāli, rīt būs tieši tā. Ak, kāpēc es ķeksēju, es iešu ēst.

Glāša iznāca ārā, un viņi, ne vārda neteikdami, paņēma dakšiņas un tajā pašā laikā sniedzās pēc pankūkām, tās izskatījās ļoti apetītlīgas, un smarža viņus vienkārši padarīja trakus, īpaši ņemot vērā to, ka viņi bija nokavējuši pusdienas.

Astoņpadsmitā nodaļa. Stokkera stāsts: Personības Trīsvienība

Mūsu struktūra ir ļoti sazarota un sarežģīta. Es jau teicu, ka mēs strādājam globālā korporācijā, tas ir, struktūrai nav valsts robežu un to pārstāv dažādas institūcijas. Mēs esam kā astoņkājis, izplešam savus taustekļus visur.