Pedas pagatne

Un vakara iesaku doties uz Ocean restoranu, lai klatiene izjustu, cik labi ir juras velsu edieni. "Vai jums, Jelena Feliksovna, ir iebildumi pret dosanos uz nejauku vietu?"

Jelena Feliksovna izpluda smaida.

– ES neiebilstu. Briniskigs gadijums…

– Un tu, Dusja?

Dusja paskatijas uz viniem ar viltigu skatienu un tad berniskigi pastiepa ar pirkstiem muti, liekot saprast, ka vina ir arkartigi prieciga par sadu piedavajumu. Maksims un vinas mate, redzot vinas zestu, izpluda nevaldamos smieklos…

Septita nodala

Uz karogiem

Laikapstakli izbrauksanas diena uz robezas prieksposteni atbilda noskanojumam – diena bija gaisa un saulaina, un debesis bija skaidras un atvertas.

Mi-8, sasniedzis nepieciesamo augstumu, ar autopilotu lidoja pa piekrastes joslu, nedaudz supojoties no vienas puses uz otru, ka laiva jura viegla veja.

Dusja un vinas mate ar interesi skatijas uz klusajam sniegotajam ainavam, kas mirgo aiz iluminatora logiem. Sakuma vini bija satraukta noskanojuma, bet pamazam nemiers pazuda. Vini gribeja pec iespejas atrak noklut prieksposteni, vini bija garigi nogurusi un viniem bija nepieciesama atputa.

Helikopters, veicot nelielu pagriezienu, saka nolaisties. Zemak, starp sniegu, paradijas pierobezas priekspostena ekas, kas sastaveja no trim atseviskam ekam: kazarmas, virsnieku majas un noliktavas.

No kabines iznira lidojuma mehanikis ar ordena dienesta pakapi.

– Mes tuvojamies priekspostenim! – vins kliedza Maksimam ausi, jo helikoptera kabine bija loti gruti sarunaties no rotoru reksanas.

Dusja un vinas mate atkal piekeras pie iluminatora logiem.

Robezsargi staveja gar helikopteru nolaisanas laukuma nomalem, apzimetas ar sarkaniem karogiem, rokas turot lapstas.

"Labi darits, biedri kaptein, jusu robezsargi," praporsciks atkal kliedza vinam ausi. "Vini labi iztirija vietu, neskatoties uz to, ka sniegs bija lidz jostasvietai." "Tas bija lielisks taifuns," vins piebilda teiktajam.

Specigas gaisa struklas, kas naca no dzenskruves, pacela sniega stabu un, to griezot, parverta par sniega virpula straumi. Helikoptera kabine kluva daudz tumsaka. Pie robezas priekspostena ekas, kas atrodas netalu no helikopteru nolaisanas laukuma, stipra veja del uz karoga masta trakuliga brazma saka plivot sarkans karogs ar sirpi un amuru. Taluma stavosajiem robezsargiem veja brazma gandriz norava no galvas cepures ar ausu aizbazniem, knapi tas paspeja piespiest ar rokam.

Helikoptera sasija pieskaras nosesanas paliktnim, un lidojuma mehanikis noleca zeme. Propellers apstajas, un vins aicinaja visus uz izeju.

Maksims bija pirmais, kas nokapa pa kapnem. Tad vins palidzeja sievietem izkapt. Pie viniem pieskreja virsnieks un tris robezsargi, noliecot galvu pret veju. Vinu sejas bija sarkanas no veja un sala. Virsnieka meteli klaja sniegs, un nevareja saprast, kada dienesta pakape vinam ir.

“Kaujas apmacibas priekspostena vaditaja vietnieks, vecakais leitnants Sergejs Nikolajs Vasiljevics,” vins skaidri, militari iepazistinaja ar Maksimu.

"Robezpostena prieksnieks ir kapteinis Lomakins Maksims Aleksejevics," Maksims vinam iepazistinaja ar atbildi, plasi smaidot.

Sergejevs sirsnigi sveicinaja sievietes un stingri paspieda lidojuma mehanika roku.

– Sveiks, Volodja? Ko tu mums soreiz atnesi? – vins vinam jautaja.

– Viss ir ka parasti: pasts, partika, gramatas jusu bibliotekai, ka ari zales feldserpunktam. "Un es gandriz aizmirsu," vins saprata, "cigaretes un konfektes atrodas saplaksna kaste, kas atrodas kravas nodalijuma gala."

– Puisi, izkraujam helikopteru! – izpildija starlija paveli, ko vins deva blakus stavosajiem robezsargiem.

Vinu sejas iedegas smaids. Galu gala helikoptera ierasanas ir gaidits notikums! Cigaretes, saldumi un gimenes un draugu vestules ir tas, kas robezsargam attala prieksposteni ir vajadzigs pilnigai laimei.

Maksims iepazistinaja savu mati un meitu ar savu vietnieku. Pec tam vini visi kopa gaja pa taku, notiritu no sniega, priekspostena virziena.

"Mes esam sakartojusi jusu dzivokli pilniga kartiba, biedri kaptein, rudeni veicam kosmetisko remontu visas istabas, nomainijam visu santehniku virtuve un vannas istaba un pat uzkaram jaunus aizkarus," vina vietnieks saka stastit Maksimam. ceru, ka tavam sievietem tas patiks.

“Paldies, Nikolaj Vasiljevic, patikami to dzirdet,” Maksims pateicas savam vietniekam. – Pedeja menesa laika pirms lidojuma uz Sahalinu manam sievietem nacas daudz pardzivot saistiba ar labi zinamajiem notikumiem, kas notika Alma-Ata. Tas ietver patveruma zaudesanu un fiziskas ciesanas…

Maksims uz bridi apklusa, it ka sakopot savas domas.

– Mes, Maksims Aleksejevics, par notikuso Almati sakotneji uzzinajam no Japanas televizijas zinu kanala. Galu gala Japana ir loti tuvu taisna linija – apmeram cetrdesmit kilometrus.

Pagajusaja gada priekspostena vieta uz akmeniem izskalojas japanu soneris, uz kura atradam labi saglabajusos Sanyo televizoru, kas lieliski iemuzina Japanu.

– Ka uz so notikumu reageja speciala nodala? Drosi vien vinam par to bija kas sakams.