Pedejas tris dienas

Vinu grupa uzreiz pec brokastim tika iekrauta autobusa, saskaitita un, vaditaja, ekskursijas vaditaja un neizpratne, kuru visi uzskatija par kuratoriem no VDK, uzmanigi nogadatiPasakumi.

Dzulija tika atstata pasplusma.

Protams, vina nepalika gulta. Sagerbos un izgaju no viesnicas. Lenam devos cauri viesnicas parkam lidz vagoninam. Es devos leja uz pilsetu pie avota. Udeni (kadreiz izrakstija) godigi dzeru maziem malciniem, lai neizvemtu.

Un tad es bezmerkigi klidu pa draudzigo, tiro pilsetinu. Paskatijos uz majam un garamgajejiem. Pieversiet ipasu uzmanibu vinu terpiem. Meginaju izdomat, kas uz plakatiem rakstits cehu valoda (pagaidam esmu iemacijusies vienigo vardu – POZOR, krieviski tulkots – uzmaniba). Es biju parsteigts par viesnicu majestatisko skaistumu. Ipasu iespaidu uz vinu atstaja milziga, grezni apsuta, acimredzami senatniga eka. Ta aiznema veselu teritoriju un nez kapec tika saukta par Maskavas viesnicu..

Kakls, parsteidzosi, aizgaja pirmas dienas vakara (salidzinot ar parasto auksto nedelu).

Tomer Julija, izgarsojusi neatkaribu, vakarinas turpinaja sekt un klepot. Un vaditajs laipni deva atlauju: rit turpinat arstesanas proceduras.

Kartejais trosu vagonins, applaucams karstais udens no avota, nesteidziga pastaiga…

Dzulija jutas lieliski pilsetas kalnu gaisa (vai tas bija brivibas gaiss?). Ar lielu prieku uztveru uz sevi ieinteresetus viriesu skatienus – un to izradijas daudz! Turklat gan cienijami kungi, gan jauniesi izskatijas skibi. Nevis ka majas. Tur, kad vina, izspurusi, ar ratiem steidzas uz kliniku vai piena virtuvi, kungi uz vinu skatijas tikai ar lidzjutibu. Rindas vinus sauca tikai par “sievieti” vai “pilsoni”, tas ir pilnigs murgs!

Dzulija tur, Savieniba, gandriz atkapas no amata: vinas dzive bija beigusies.

Un tad peksni izradijas, ka arzemes pat vecas sievietes ap septindesmit gadiem izskatas un uzvedas ka jaunas koketes! Ko mes varam teikt par vinu divdesmit piecu gadu vecuma!

Meitene labprat iestajas seit pienemtajaspele: iztaisnoja plecus, acumirkli apguva gaitu no gurna, maigi un noslepumaini pasmaidija, atbildot uz viriesa skatienu.

Vienigais sarugtinajums bija tas, ka vina bija gerbusies, ne gluzi slikti, bet daudz smagaka un garlaicigak neka vietejie. Vinas uzvalks (vienigais pieklajigais) var but pielagots vinas figurai, bet krasa ir sausmigi violeta. Un kurpes ir ar strupu purngalu, ar bieziem papeziem, nemaz nav salidzinamas ar elegantajam pumpam, ar kuram vicinas vietejas damas.

Ak, kaut es varetu atjauninat savu garderobi un atgriezties majas ka eiropeisks, izsmalcinats cilveks!

Tomer vinai bija tik maz naudas, ka Julija pat negaja uz veikaliem – lai neparadas kardinajums. Es prasiju tikai Tanjas bernu kleitu cenu, un manai matei noteikti vajadzetu nopirkt adas cimdus, lai upuretu savu atvalinajumu un piekristu pieskatit savu mazmeitu. Bet sev – ne, ne.

Bet divaina karta majas, padomju valsti, Julija bija slavena ar savu specigo raksturu. Ja es nolemu kaut ko darit, es vienmer novedu to lidz galam. Es nevaru doties atvalinajuma, kas nozime, ka es par to pat nesapnos. Man nav naudas galai no tirgus – es dzivosu no “zilajiem putniem” (izdilis, saldetas vistas no veikala). Un te, lai ari cik sev soliju – nekadu veikalu! – un tomer es iemaldijos viena. Pasa burzuazijas cietoksni, antikaja!

Peksni zilbinosi tiraja loga ieraudziju melnu samta spilvenu. Vinai ir kaklarota. Ja ko! Ists makslas darbs, padomju juvelierizstradajumu veikalos neko pat tuvu sim neesmu redzejusi. Centra ir milzigs smaragds. Talak ir mazi zelta sirds kuloni. Graciozi, eleganti, bet taja pasa laika tik iespaidigi, bagati, stiligi!

Patiesiba Julijai, komjaunietei, meitenei no stradajosas inteligences gimenes, rotaslietas bija vienaldzigas. Vinai, tapat ka daudzam padomju meitenem, piedereja tikai viens zelta gredzens (mamma to vinai uzdavinaja skolas beigsanai) un maksligo perlu virtene, un vina domaja, ka ar to pietiek. Bet tad vina apstajas pie skatloga, it ka apburta. Saules stari dejoja smaragda skautnes, kuloni izkaisiti neskaitamas dzirksteles… Skiet, es par tadu skaistumu atdotu savu dzivibu.

“Ei, nac pie prata! Pat ja jums butu nauda, lai to nopirktu, kur jus taja ietu – uz piena virtuvi?"

Es meginaju noversties, bet mana roka jau sniedzas pec ardurvim.

Noskaneja zvans. Pardevejs, iespaidigs dzentlmenis melna uzvalka, draudzigi paskatijas uz vinas trucigo terpu un sausi pamaja ar galvu. Un vina noradija ar pirkstu uz kaklarotu un krieviski ierunajas:

– Kada ir cena?

Tagad diezgan acimredzama neapmierinatiba izplatijas pa viriesa seju aiz letes.

"Nu ja. Es pat nesasveicinajos. Un vispar cehiem nepatik, ja ar viniem runa krieviski… Varbut vins mani vienkarsi nesaprata?

Dzulija meginaja atcereties kaiminienes macibas:

– Labdien, cik ilgi tu stavi?..

Tomer pardevejs vinai atbildeja gandriz bez akcenta:

– Septinpadsmit tukstosi kronu.

Dzulija acumirkli nogrima. Absoluti nereala summa. Ne tikai vinai – ari parastajam ceham (vai slovakam). Videja alga valsti ir tris tukstosi kronu, viniem stastija.

"Paldies," vina skumji teica.