Pievienošana vairākumam

PIEVIENOŠANA VAIRĀKUMAM

Piektajā dienā pēc atgriešanās uz Zemes Ruts Doringtons saņēma lielu, tumšu aploksni no gandrīz caurspīdīgas, zīdmīkstas plastmasas. Šī aploksne atšķīrās no citām, ko bija atnesis Io — Modēm sistēmas robots, kurš tika nodots Ruta rīcībā jau pirmajā brīdī, tiklīdz viņš pārradās uz dzimtās planētas. Ruts nolēma tumšo aploksni atvērt pēdējo…

Izskatīdams rīta pastu, Ruts Doringtons nicīgi pavīpsnāja: «Kādi snobi! Viens otrs pat pūlējies pašrocīgi uzrakstīt adresi ar vecmodīgajiem burtiem, kuri kādreiz bija īpaši izgudroti, lai izklāstītu savas domas uz papīra. Laikam cer dabūt autogrāfu… Tā tik vēl trūka!»

Pa visiem uz Plutona pavadītajiem gadiem Ruts nebija uzrakstījis nevienu rindiņu. Tur jau tas nenāca ne prātā… Magnētiskā lente, diktofons, sliktākajā gadījumā — vecs pusautomāts, ar kuru varēja rakstīt, tikai mazliet skarot ar pirkstiem taustiņus.

Lūpas kustinādams, Ruts ar pūlēm izburtoja sarežģītās zīmes. Jātērē laiks tādiem niekiem!… Dažus ar roku rakstītos alfabēta burtus viņš vispār bija aizmirsis.

«Ko, piemēram, nozīmē šie ķeburi? Būs jāpaskatās rokasgrāmatā. Apšaubāms prieks — nokvernēt visu rītu pie nez kādu ķekšu atšifrēšanas! Viņiem te nav kur likt savu laiku!»

Jāatzīstas, ari viņam pašam laiks tagad ritēja bez īpašas jēgas. Pirmo reizi desmit gados… Nokāpis uz Centrālā kosmodroma betona, viņš neko citu nedarīja kā spieda nez kam rokas, dzēra, ēda un smaidīja, paklausot lūgumam: «Mīļo mister Dorington, vēl vienu smaidu uz šo pusi!» Atbildēja uz bezgala daudziem muļķīgiem jautājumiem… Turklāt katru rītu — vēstuļu kaudze. Ko lai dara … «Jātiek tam pāri,» vakar pačukstēja viens no žurnālistiem, pabāzdams Rutām zem paša deguna video- raidītāja portatīvo ekrānu. «Kapteini, pāris vārdu! Miljoniem jūsu tautiešu, pieplakuši patlaban pie videoekrāniem, kvēli ilgojas dzirdēt jūsu balsi un uzzināt par urāna atradnēm, kuras jūs atklājāt uz Plutona…» Kā tad — «miljoniem tautiešu» ārkārtīgi vajadzīgas šīs atradnes! It īpaši vēl tāpēc, ka lielākā daļa, bez šaubām, nojauš, kādiem mērķiem urāns tiks izmantots …

Desmit gadi — tas dzīvē nav mazs laiks! Turklāt desmit gadi, ko nodzīvojis viņš, Ruts Doringtons Šeit, uz

Zemes, pulksteņa rādītāji skrēja ātrāk. Sis tas te ir mainījies — bet ne jau uz labo pusi. To viņš paguva ievērot.

Vēstis gan bija atklīdušas arī līdz Plutonam…

Ruts saīdzis pameta sāņus kārtējo vēstuli. Viens un tas pats — ielūgumi uz pieņemšanām, lūgumi «personiski satikties», reklāmu biroju un firmu priekšlikumi, īsi paziņojumi («Man ir tas prieks Jums pavēstīt, ka esat ievēlēts par mūsu kluba godabiedru.»), kaut kādi diplomi… Dažas gludas, baltas plāksnītes — videoskaņas vēstules.. Vēlāk būs jāieslēdz videoprojektors un tās jānoklausās.

Atlikusi vēl lielā, tumšā aploksne. Varbūt neparastā forma un krāsa nepievils cerības? …

Ruts lēnām atvēra konvertu. No tā izslīdēja tumša auduma strēmele, uz kuras bija iespiestas dažas rindas: " «Rutām Doringtonam — pirmās klases kosmiskajam pilotam, transurāna planētlidojuma «Meteors-3» kapteinim, Otrās Plutona ekspedīcijas komandierim — hotelī «Paradīze».

Mīļais draugs! Jums jāpievienojas vairākumam ne vēlāk kā desmit dienas pēc mūsu vēstules saņemšanas. Jūs pats esat vainīgs, ka vēršamies pie Jums tūlīt pēc Jūsu triumfālās atgriešanās. Tomēr ceram, ka Jūs atbilstoši novērtēsiet Jums atvēlētā termiņa ilgumu. Jūs esat pirmais, kuram, atzīstot izcilos nopelnus, pieļaujam šo izņēmumu. Domājam, nav vajadzības Jums paskaidrot, ka lēmums ir galīgs un nevar tikt atcelts vai mainīts. Mēģinājums izvairīties novedīs pie nevēlamām un briesmīgām sekām …

Ar cieņu un sajūsmu —

Vienlīdzīgo Virspadomes uzdevumā…»

Paraksta vietā vijās gara spirāle, līdzīga čūskai.

Ruts paraustīja plecus. Mīļā Zeme! … Jau sākas šantāža … Lēts triks! Interesanti — ko nozīmē «pievienošanās vairākumam»? Kas ir šis vairākums? Prātu izkūkojušas vecas psihopātes vai huligāni pienapuikas?… Ja gadīsies izdevība, būs jāpapēta, kas ir «Vienlīdzīgo Virspadome» …

Ruts paskatījās pulkstenī. Oho, jau astoņi! Apbrīnojami, šodien neviens viņu vēl nav traucējis. Arī sarunu ekrāni klusē … Jo labāk! Pirmā oficiālā tikšanās paredzēta desmitos. Tātad viņa rīcībā vēl ir divas stundas, kuras var pavadīt pēc sava prāta.