Skirusies generala padomniece

Kad pazinoju, ka tuvojas generalis… attalinajos sturi, verojot, ka vini meginaja dazas minutes izdarit to, ko mes nevarejam un gadiem notirit. Birojs kluva neparasti pamests, kolegi bija maksimali skaisti ierobezota laika. Piegades menedzeris ieskreja izplestam acim, sakot, ka generala gardumam nepietiek krajumu, nebija laika tos papildinat no ieprieksejiem svetkiem, kliedzot, lai atrakie no mums steidzas uz veikalu, bet musu veikals bija. talu no tuvaka. Nez kapec visi gribeja mani sutit prom, bet es atsperu, smejos un mierinaju, ka generalis te nebus ilgi, dzires nav vajadzigas, tapec sveicinas un aizies, bet visi it ka cereja. par pretejo.

Un ta, generalis ieradas un sagaidija vinu autostavvieta.

– Kur ir tavas lietas? – prieksnieks pavelosa balsi saka.

– Pagaidam atstaju to biroja. Ko, tu neienaksi? – jautaju, redzot, ka prieksnieks nesteidzas izslegt masinu un izkapt.

"Es domaju, ka varbut es iegriezisos velak," saka Renats Georgijevics, saubigi lukodamies uz musu nolietoto eku. Skiet, ka vins baidas, ka tas sabruks, kamer mes tur busim.

– Ludzu, ienac uz isu bridi. "Visi uzzinaja, ka jus nakat, tapec vini gatavojas, zel, ja vinu darbs nokrit," es jautaju, aizrijoties no smiekliem.

Skatoties uz manu dzivespriecigo seju, Renats pamaj un izkapj no masinas.

– Vai seit strada prieksnieks, ar kuru planojat atriebties savam viram? – generalis peksni precize, jau tuvojoties galvenajai ieejai.

– A? Ne ne. Ir tikai viens no kandidatiem,” es jautri nosnacu.

– Ka ta? Vai jus izvelejaties no pieludzejiem? Acimredzot ir daudz fanu?

– Ne, ta bija komanda, kas man ieteica atriebties un aizmirsties. Vienlaikus kopigi tika atlasiti iespejamie kandidati.

"Cik savdabigas darba attiecibas jums seit ir," sefs iesmej.

“Kas tie ir?” Es paraustu plecus un tiesi pirms durvim, pedeja bridi, paslideju. Vina paspeja kliegt, bet nekrita.

– Atkal? – generalis jauta, pieliecoties pie manis. Nokera, ja. Apskaviens ir ciess, specigs.

– Sie zabaki ir tik… Bistami. Paldies!

Renats mani pacel no pushorizontala stavokla un rupigi apskata nesen iegadatos ziemas apavus – pec Natas ieteikuma ar augstiem planiem papeziem.

– Kurpes ir skaistas, bet neuzticamas. Bus jamaina. Es nevelos, lai mana asistente pastavigi gutu savainojumus vai lai kads vinu pieker. Vai jus piekritat, Anna Vladimirovna?

– Nu… es varu to nomainit, bet manas citas kurpes diez vai atbildis taviem augstajiem biroja standartiem.

– Es domaju, ka sodien mes tiksim gala ar so jautajumu.

Satverot manu roku, prieksnieks atver durvis un ienak ieksa, panemot mani lidzi.

Zale Mihalics nepacietigi parvietojas no kajas uz kaju, vinam blakus ir Sofija Petrovna un vina vietnieks Sergejs Anatoljevics. Un nez kapec netalu stav Natasa.

Kad paradijas generalis, visi, kas vinu sveicinaja, sasparojas un vinu acis izspiedas. Spriezot pec vinu skatiena virziena, vini bija parsteigti, ka Renats tureja manu roku. Nu, tas ta, tagad noteikti izplatisies baumas par to, ka es dabuju asistenta darbu.

Mans tagadejais bijusais prieksnieks terze ar generalmenedzeri, iepazistina ar komandu, ved mani ekskursija pa eku, atver birojus un rada, ka darbinieki intensivi smaida. Troksna vidu censos klusi izlist, lai ieietu kabineta, panemtu mantas un dotos uz masinu, bet Renats nav atlaidis manu roku, vins mani stingri tur, it ka baiditos, ka es nokritisu. atkal, un cik neerti ir visu manu kolegu prieksa, kuri redz mani zem generala aizgalda, bet vienubrid prieksnieks par mani aizmirsa, atraisidams tverienu. Tad, kad Mihalics mus beidzot atveda uz savu kabinetu, vins atvera durvis un viesmiligi sacija:

– Es ludzu visus pie galda!

Es ieskatos biroja un esmu parsteigts. Kad jums bija laiks uzklat sadu galdu? Burtiski parplist ar partiku un dzerieniem. Bet vini teica, ka nav ar ko mus arstet. Ja, tik bagatigs galds mums vel nav bijis pat Jaunaja gada! Paskaties, vairaku veidu salati, siltie edieni. Vai Mihalics sava kabineta slepj pasa saliktu galdautu?

"Es neatbalstu dzires darba vieta," generalis sausi sacija, lukodamies apkart galdam. – Arpus darba dari un sanak ka gribi, bet ne seit. Nakotne, ja uzzinasu, ka jus to atlaujat…

Es neklausijos lidz galam, iegaju sava kabineta, atri savacu pacinas, gribeju klusi iet prom, bet tad kabineta ienaca visas manas damas uzreiz.

Nakotne, ja uzzinasu, ka jus to atlaujat

– Ak, kads skaists puisis. Gars, platiem pleciem, tik liels.

– Un kads gultnis!

– Ja, nevis generalis, bet istais generalis! Kad vins uzcela musu Mihalicu, vins kluva pavisam sarucis. Es paskatos uz vinu, un man uznak zosada no vina pavelosas balss. Tik prieksnieks. Es labprat izpilditu vina paveles. Sasodits, Ank, kapec tu vienigais tiki izsaukts uz interviju?! – emocionali saka Natasa.