Slimnica cusku kalna

Labs ieteikums ir meginat atpusties. Tikai neiespejamais. Es nespesu aizmigt ne aci, klausoties Lorijas elposana un verojot katru vinas skropstu vicinasanu. Lenss, neizgerbies, apgulas gulta blakus savai meitai, un es apsedos otra puse. Mes nevarejam beigt skatities uz savu dargumu. Tas izradas trausls…

«Pagulieties, mans dargais, es pats vinu pieskatisu,» sacija virs.

– Es nevaru, zini…

Es panemu mazos siltos pirkstus sava plauksta, un Lenss ar plaukstu aizsedza Glorijas otru roku. Vina ir aizsargata. Mes nelausim nevienam to mums atnemt!

*** 4 ***

Kamer Lenss atcerejas savu bernibu, vienmer kaut kur tuvuma regojas sargi. «Specigam politikim ir daudz ienaidnieku,» sacija mans tevs. Loti ilgu laiku Lenss uzskatija par drosmigu aizbegt no apsargiem, lai kopa ar zeniem, kas atrodas talu zemak par vinu no «pilnigi nepiemerotas kompanijas», vini varetu spelet un izjokot, nenemot vera pieaugusos.

Un tad Carlijs tika nozagts. Vina vecaki bija izcelusies no vienkarsajiem laudim – kad paradijas, veca muiznieciba pagrieza degunu: ne ciltsrakstu, ne audzinasanas, vareja tikai lielities, ka viniem ir ciesi sapakota soma. Nolaupitaji pieprasija izpirkuma maksu, un vini sanema naudu. Carlijs vairs nekad netika redzets dzivs. Tad izradijas, ka vins tika nogalinats pirmaja diena pec nolaupisanas.

Lai cik daudz Lenss stastija sievai, ka uzbrukums varetu nebut saistits ar vestulem, ko sanema daudzi padomes locekli, vins nekad neprata sev melot. Reiz nauda nogalinaja vina draugu. Sodien politika gandriz nogalinaja vina meitu. Tomer ne, ne politika. Visa ta pati nauda: daudzus gadsimtus pec kartas muiznieki bija atbrivoti no nodokliem «par kalposanu tevzemei». Ar ko sis dievkalpojums izpaudas, visi sen ir aizmirsusi, un patiesiba, lai nemaksatu nodoklus, izradijas, ka pietika ar muizniecibas vestuli. Jaunajam nodoklu kodeksam, kas tagad tika uzklausits Padome, bija paredzets atcelt so privilegiju.

Beidzot Lorija miega parstaja snukstet un pagriezas uz saniem, salikusi rokas zem vaiga. Greisa saka elpot vienmerigi un vienmerigi. Lenss uzmanigi apsedas un ielika meitu savas rokas. Bet, tiklidz vins izkapa no gultas, Greisa atvera acis un uzleca.

«Viss ir kartiba,» vins cuksteja vinai. – Atputies.

Vinai patiesam vajadzeja atpusties pec tam, kad gandriz lidz navei bija beigusies magija. Bet ta bija Greisa, kas izglaba vinu meitu. Kad Lenss ieradas, nekas daudz nebija jadara: salabot lauzto kaulu ar magiju un ieliet speku abos.

– Racenis pamodisies un nobisies.

– Es paliksu pie vinas. Atputa.

Greisa pastiepas pec kleitas aizdares. Vina nekad nebija pieradusi valkat dizciltigai damai piemerotus terpus: terpus, kurus vareja novilkt tikai ar istabenes palidzibu.

«Es tam nepieteicos,» mana sieva peksni klusi sacija.

Lenss paskatijas uz augsu.

– Saproti.

– Ne, tu nesaproti!

Lorija miega metajas un grozijas, Lenss vinu ciesak apskava, supoja, supodama. Mazula seja atkal nogludinaja. Greisa vainigi noputas un aizsedza muti ar roku, tacu nespeja sevi valdit. Vina atri un nesakarigi cuksteja:

«Kad es apprecejos ar tevi, es domaju, ka esmu gatavs uz visu.» Uz to, ka mums viss bus jamacas, jasmejas, uz to, ka mes vienmer busim redzesloka. Bet ne ta, ka kadu dienu vini naks nogalinat manu bernu.

Slepkavibas meginajumu serija netika ievainots neviens Padomes loceklis. Tikai gimenes. Radijums naca pec Greisas un Glorijas. Lensam par muguru parskreja drebuli, domajot par to, kas butu noticis, ja vina sieva nebutu palikusi slimnica. Vina neatkaptos.

Radijums pieaugusos nogalinaja acumirkli, bez ceremonijam. Vina gribeja speleties ar bernu, piemeram, kaki un peli, un tas bija vienigais, kas izglaba mazuli.

«Tam nav iespejams sagatavoties,» Lenss teica tada pasa cuksta.

Ejot apkart gultai, vins apsedas blakus sievai, apskava vinu ar vienu roku, noliekot meitu sev klepi. Greisa bakstija vinam plecu.

– Piedod, tas nav tas, ko es gribeju…

– Es zinu. «Vins pieskaras vinas templim ar lupam. – To neteici tu, bet gan bail par Loriju. Tam nav iespejams sagatavoties un nav iespejams ar to samierinaties. Tu aiziesi. Talak no sejienes.

– Rakt? Vini bus laimigi. Mamma raksta, ka vinai pietrukst musu racena.

– Ne. Kaut kur, kur tevi neatradis. Uz kadu Trollu purvu vai Zaka asti.

Greisa klusi iesmejas vinam pleca.

– Vai tie tiesam pastav?

– Man nav ne jausmas, ne par to ir runa. Kaut kur vini nezinas, ka Glorija ir lorda kanclera mazmeita. Kur neviens radijums nevar tevi sasniegt. Jums bus jagaida, lidz vini atradis tos, kas vinu sutija.

– Un tu?

– ES esmu virietis. Es neskriesu.

Greisa ieskatijas vina seja un nogrima, acimredzot sapratusi, ka strideties ir bezjedzigi.

Vins velreiz noskupstija sievu. Izejot no istabas, vins grasijas spert soli uz bernistabas pusi, tacu uzreiz saprata: istaba ir izmazgata, bet skita, ka to uz visiem laikiem caurstravojusi dzelzs asinu smaka, tapec gultina tika parcelta uz vienu no viesu gulamistabam. Lenss nolaida meitu uz gultas un apsedas uz gridas, atspiedies ar pakausi pret gultinas aizmuguri.