– Vai tiesam neko nevar darit? – Lenss nonema gredzenu no pirksta.
– Nac, nav bezcerigu situaciju. – Goblins no sienas skapja panema piezimju gramatinu un pildspalvu ar tintnicu. – Nakamais vagons pie vilciena galvas ir otras klases, iedod zimiti konduktors. Pirmaja brivs palika tikai servisa nodalijums. – Vins jegpilni pasmaidija.
Lenss garigi iesmejas: ar gredzenu, ko vins nolika uz galda, vareja nopirkt tris pirmas klases nodalijumus. Tomer lombards par to nedos patieso cenu…
«Man ir vajadziga tresa klase, paldies,» vins teica.
Goblina uzacis pacelas uz augsu.
– Hm. Nu, ja jus to velaties.
– Piekto karieti, ludzu.
Goblins uzrakstija pildspalvu uz papira. Vins pacela galvu.
– Piedodiet par manu atklatibu, Mona kungs, bet tresas skiras kariete jus busiet ka pavs starp zvirbuliem.
Bet goblinam taisniba. Kad Lenss ielidoja vilciena, vins tam nebija noskanots, tacu pa celam pie prieksnieka vairakas reizes uztvera parsteigtus skatienus. Pirmas klases pasazieriem nav nekada darisana ar puli.
«Es saprotu,» Lenss pievilka.
– Man ir viens dirigents, vesels puisis, tapat ka tev. Es domaju, ka vins dalisies ar savu meteli, ja pareizi prasis.
Lenss attaisija atslegu piekarinu no pulkstena kedes un nolika to uz galda.
«Es tagad iesu, pagaidi nedaudz,» goblins izkapa no aiz galda.
– Vai atlausiet man izmantot rakstamriku?
– Noteikti.
Lenss iemerca pildspalvu tintnica un sastinga, domadams. Pareizie vardi nenaca prata. Tevs priecasies, uzzinot, ka ir aizgajis. Visas dienas, kas bija pagajusas kops slepkavibas meginajuma, vins nekad nav noguris atkartot, ka visiem trim ir japamet galvaspilseta. Ka lordkancleram ir pietiekami daudz rupju, neuztraucoties par savu spitigo delu. Tacu ne sie vardi lika Lensam par visu aizmirst, bet gan vina meitas skatiens. Tu vari sev stastit, cik gribi, ka Nerinas kundze ir pieredzejusi kaujas burve un spes nosargat meitenes daudz labak neka vins pats, kuram nekad isti neveicas kaujas burvestibas. Jus varat atcereties daudz, daudz vairak pareizo vardu. Bet vini visi izgaisa pirms vienas domas: kaut kas notiks, un vina nebus.
«Cau tet! Es sekoju jusu padomam. Ja kaut kas notiek, jus zinat, kur mus meklet.
Uzburot uz pirksta gala liesmu, Lenss izkauseja zimogvaska malu, aizzimogojot vestuli, pavilka sev preti citu lapu, uzrakstija un aizzimogoja paradzimi.
Palicis pedejais.
«Sveika, Karina! Atvainojiet, ka ludzu jums palidzibu, bet sagadijies, ka tagad nevaru rakstit tiem, ar kuriem mans vards uzreiz tiks saistits. Pievienoju vekseli, ludzu iedot sis vestules atnesejam taja noradito summu apmaina pret ahata gredzenu un atslegu piekarinu ar manu monogrammu.»
Butu labak, ja sis lietas neatrastos lombarda. Nav nepieciesams atstat papildu pavedienus, kas varetu novest pie ta.
«Iedodiet kviti lordkancleram, vins samaksas.»
Nav nepieciesams but sievietei parada. Lenss ari tagad nebutu sazinajies ar Karinu, ja nebutu bijis parliecinats: atklajusi, ka vina gimene ir pazudusi, radijumu sutitaji vispirms dotos ar jautajumiem par vina draugiem. Jautajumi nav tiesi – viss aprobezosies ar islaicigu, skietami bezjedzigu zinatkari draudzigas sarunas laika. Bet diez vai vini atnaks pie Karinas. Attiecibas starp viniem palika ne parak siltas, un pec tam, kad vina apprecejas, tas pilniba aprobezojas ar retam biznesa tiksanam – pati Karina saka izvairities no komunikacijas. Saskana ar baumam, vinas virs bija izmisigi greizsirdigs uz vinas neveiksmigo ligavaini.
«Paldies par palidzibu un velreiz atvainojos par sagadatajam grutibam.»
Parejas divas vins iesainoja saja vestule un aizzimogoja ari to. Vins nodeva ieguto paku atgriezusajam goblinam.
– Jolka kungs, jums par manam lietam istu cenu nedos, bet es gribetu tas paturet. Saja iepakojuma ir vestule un paradzime. «Vins nosauca summu, un goblins izbrina mirkskinaja acis. «Jus aiznesiet to Monnai Random kopa ar gredzenu un piekariniem, vina jums samaksas.»
Laujot viram but greizsirdigam, Karina vienlaikus tureja savas rokas visas gimenes finanses, ar dzelzainu duri kartojot majsaimniecibu ar tadu pasu skrupulozitati ka savulaik apskatijusi slimnicas.
– Paldies, Mon kungs. – Goblins panema aploksni un pasniedza Lensam meteli ar plaksteriem uz elkoniem. – Luk, ja ludzu.
Lenss attaisija pulksteni no vestes, paslepa to kabata kopa ar kedi un salocija meteli un vesti ar oderi uz aru.
Jaunais-vecais metelis izradijas par mazu un nezeligi saspiedas zem rokam.
«Pierodiet pie ta, Mona kungs,» Lenss pie sevis iesmejas. «Tiem pieticigiem pilsetniekiem ka jus drebes nav izgatavojusi labakie galvaspilsetas drebnieki.»
*** 8 ***
Stacija nebija perona. Lenss noleca no pakapiena uz akmeniem pilnas zemes un pasniedza roku, palidzot sievai nokapt. Greisa iznema Loriju no vilciena. Saimniece Nerina rapoja leja pa pakapieniem, stenedama, ar vienu roku smagi atspiedusies uz Lensu un ar otru atbalstot svarkus. Vina iekliedzas, kad kariete saka kusteties, un apgazas ar galvu zeme, gandriz nometot Lensu.