Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes

Tagad viņš juta, ka viss karājas aiz tieva pavediena, kas var pārtrūkt jebkurā brīdī pat bez neviena palīdzības. Lails nekad nebija iedomājies, ka viņam būs tādas jūtas pret šo meiteni. Ja dievi būtu izlasījuši tieši to, ko viņš domā, viņi noteikti būtu uz viņu dusmīgi. Viņam nebija viņu svētības un viņš nevarēja kļūt par dzīvesbiedru nevienam. Mūžīgi viens.

— Tas ir nepareizi. Patiesībā es domāju, ka es justos pienākums, ja mēs būtu radniecīgi. Man gadījās mazliet par to visu zināt, un pārsteidzīgi nolēmu, ka viss sākās tieši mūsu saiknes dēļ. Tad tas nozīmē Mirelle un Darens…

Šis brīdis viņu ieinteresēja vairāk nekā it kā saikne starp viņu un Kārlailu, jo viņa sajuta Mirā jūtu sākumu un nevēlējās tikt sāpināta.

— Jā, viņa ir viņa dzīvesbiedre. — pūķis atzinās.

— Mani interesē kas cits. Ko darīsi, kad tiks atrasta atbilstība?

Armela dāvātajā grāmatā bija rakstīts, ka ķeizariskajā ģimenē katram bijis savs pāris, kuru atrast palīdzēs senču gredzeni. Tikai viņa rokas bija pilnīgi tīras, un viņš joprojām bija brīvs. Īrisa gribēja uzreiz saprast, vai viņa nodomi ir nopietni, vai viņa var cerēt tikai uz īslaicīgu izklaidi un tiks pamesta jebkura piemērota risinājuma dēļ.

— Tev par to nav jāuztraucas. Man nav un nekad nebūs. — Laila negaidīti stingri ierunājās, skatoties viņai tieši acīs.

— ES sapratu. — viņa vieglprātīgi atbildēja. — Kāpēc es tev patīku? — viņa jautāja.

— Vienkārši tāpēc, ka tu eksistē. Nepieciešams vēl kāds iemesls?

Viņa pietuvojās viņam tik tuvu, ka, ja viņš būtu nedaudz pieliecies, viņš būtu sajutis viņas elpu. Īrisa apklusa, vairs nekādā veidā nemēģinot kustēties, un cieši ieskatījās viņam acīs. Tā bija kā laimes spēle, kuras iznākumu viņa jau zināja, bet nez kāpēc nejuta interesi. Likās, ka Lailas acu zīlītes pulsēja un stiepjas, viņai šķita, ka īrisi sāka mirdzēt, bet meitene to pievilka līdz iztēles spēlēm. Viņa gaidīja viņa rīcību. Viņai patika viņu ķircināt un zemapziņā iekoda apakšlūpā. To pamanījis, Lails smagi norija siekalas.

— Kāpēc tu neko nedari? — viņa nevainīgi jautāja.

Viņas čuksti viņam radīja zosādu, iekaisinot vīrieti vēl vairāk. Irisa sajuta viņa slēptās vēlmes un centās noskaidrot, cik tālu Lails šobrīd ir gatavs iet. Viņa pieķēra viņu pieskaramies viņai un aizvēra acis, gaidot šādu pavērsienu. Tomēr skūpsta vietā viņa juta karstu roku, kas aizsedz viņas muti, un viņas acis šokā iepletās.

Skūpsts joprojām darbojās, bet viņa roka bija starp viņu lūpām. Šķiet, ka viņš viņai tikai pieskārās, taču viņa bija daudz apmulsusi, nekā gaidīja.

Kārlails uzreiz nesaprata, ka tā ir viņa neapdomīga drosme. Mierīgums un viegla nicinājums gandrīz visiem apkārtējiem bija viņa mūža mūžīgie pavadoņi. Kad viņš ar viņu saskārās, viņam kļuva grūti pat izlikties, ka viss notiek pēc plāna. Viņš metās viņa dvēselē apraktās cerības bezdibenī, izdarīja darbības, par kurām iepriekš bija smējies, likās, ka viņš kļuva dzīvs, ko viņš nekad agrāk nebija bijis.

Brīdī, kad viņa plauksta pieskārās mīkstajām lūpām, spriedze strauji pieauga. Lails sastinga, un viņa ķermenis uz sekundi sastinga. Jau no paša sākuma viņam neizdevās rūpīgi un pieklājīgi apņemt šo meiteni ar savu uzmanību. Viņš gribēja, lai šajās pārsteigtajās acīs atspoguļotos tikai viņš. Viņa emocijas tajā brīdī atgādināja verdošu ūdeni līdz augšai piepildītā traukā, kas grasījās izliet ārā.

Tālumā atskanēja troksnis, kas nomierināja princesi, kura, soli atkāpusies, mīļi pasmaidīja, it kā nekas nebūtu noticis, un, atvadoties, ātri pazuda ap līkumu. Viņas dvēselē dega atvieglojums. Uzliesmoja dīvaina priekšnojauta. Viņa bija lieciniece tam, kam nevajadzēja, taču likās, ka Laila apsārtušās ausis joprojām ir tur.

"Mums tas ātri jārisina, bet, ja es sevi parādīšu, viņš noteikti mani izbeigs." — pūķis aizkaitināti pamāja ar galvu, nogurušu roku braukdams pa seju.

"Mirelai bija taisnība. Vai tiešām bez piepūles varu iegūt zvaigzni, ko slēpj debesis? — pārlieku apmierināts smaids pieskārās Īrisas lūpām.

Viņi domāja par dažādām lietām, taču viņu domas bija cieši saistītas viena ar otru.

Visi notikumi, kas viņu interesēja, nekad nav izgājuši caur Vilīnas rokām, tāpēc viņa nevarēja nezināt par notikušo, lai gan ragana ar viņu sazinājās iepriekš. Tāpēc sieviete sveica Mirelu ar tēju, kas uzpilda enerģiju, uzskatot, ka šodien viņai noteikti vajadzēs.

"Es lūdzu piecpadsmit procentus no visiem Bārleina ienākumiem, kamēr es kārtoju jūsu ģimenes lietas." — sieviete ierosināja.

— Neesiet nekaunīgs! Tev pietiek ar septiņiem. — Dzēriens izrādījās garšīgs, bet pārāk karsts, tāpēc meitene to nolika malā.

— Labi, mani desmit procenti un tiek ar to galā.

Lai gan Vilīna bija sagatavojusi dokumentus, ragana nevarēja aiziet bez zvēresta, kas pēc nelielas dusmīgas muldēšanas tika labprātīgi aizzīmogota.

"Šeit ir viss, ko lūdzāt atrast." Šī informācija ietekmēs tikai jūsu vecākus un neradīs kaitējumu vai problēmas mantojumam. Un lūk, ko es neesmu ieinteresēts saņemt no jums par tik nenozīmīgu pieprasījumu.