Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes

Visi čukstēja, ka dieviete mēģināja pasargāt imperatora vecāko dēlu no rūgtuma zaudēt pāri, taču viņas labvēlībai nebija robežu. Džaspera pūliņi nesa augļus, un viņš un Kalia tika svētīti. Cik skaistas tās bija kāzas! Mīļotāju laimei nebija robežu, visi priecājās par viņiem, taču labajai ziņai drīz sekoja sliktas ziņas.

Kalijas mana sāka plūst prom un pamazām pārstāja turēties viņā. Graudu pa graudam, līdz viņa pati to sajuta, zaudējot samaņu no vieglas burvestības. Katru dienu tas izgaisa, un, pēc zinātnieku domām, maģija sev līdzi vilka dzīvības enerģiju. Tam nebija nekāda izskaidrojuma vai ārstēšanas.

Pusaudžu neveiklās pūles uzplauka skaistā mīlestībā, kurai vajadzēja degt viņu sirdīs līdz pašām beigām. Mīlestībai nav derīguma termiņa! Cik skumji, ka datumu ātri noteica pats planīds.

Džaspers visus pienākumus nodeva savam jaunākajam brālim un māsai. Vīrietis nepameta sievas gultu un rūpējās par viņu, pilnībā aizmirstot par sevi. Kalia kliedza, rūgti raudāja, rāja viņam par to, ka viņš katru dienu iznieko savu dzīvi bezjēdzīgām rūpēm. Viņa uzskatīja, ka Džasperam vajadzētu virzīties tālāk, atstājot viņu pagātnē. Kāpēc pūķa princim viņa ir vajadzīga kā nasta? Viņa rūpes viņu vēl vairāk apslāpēja ar savu rūgtumu.

"Kad bijāt bērns, jūs visu priekšā teicāt, ka nevēlaties būt mans draugs, atceries?" Es toreiz izplūdu asarās, un tu…

"Un es piegāju un teicu, ka gribu tevi precēt." Es atceros visu. — Viņa smaids bija pamatīgi īgnuma piesātināts.

"Tu mirdzēji no laimes, runājot par bērniem, Džeis." Tu spīdēji spožāk par visām zvaigznēm. Es lūgšu dievus, lai viņi tev atsūta kādu, ar kuru tu vari kļūt par tēvu…

— Nesaki tā. Neatgrūd mani ar tādu seju!

Vairāk par savu nāvi Kalia baidījās, ka Džaspers viņai sekos, tāpēc Armelle kļuva par to, kas paturēs viņas noslēpumu un piešķirs viņai īpašu pēdējo vēlēšanos. Princesei nācās nozagt olu, kuru jau sen bija sagatavojis viņas brālis, bet paslēpta pašā dziļumā kopš sievas slimības atklāšanas.

Dabiskās dzemdībās bērns piedzima ar maģiju un nebija pūķis. Pūķi varēja piedzimt tikai izšķilušies no olas. Abiem laulātajiem visu periodu bija jāatdod daļiņa no savas dvēseles un jābaro ola ar maģiju — jo vairāk maģijas, jo spēcīgāks pēcnācējs, taču šajā gadījumā meitenei nebija izvēles, un viņai bija jāiegulda gandrīz visa mana. līdz pēdējam pilienam vienā reizē.

Armelle novērsa acis, sakoždama zobus ar vēlmi viņu pārtraukt, kamēr Kalia atklepoja asinis, bet neapstājās, cenšoties uzkrāt savu burvību un ievirzīt tikko pamanāmu straumi pašā augļa kodolā. Kalia viņu mīļi noglāstīja, iztēlojoties viņu un Džasperu kā mazuli. Viņš, iespējams, nekad nebūtu dzimis vai uzaudzis bez mātes. Šķita, ka ola absorbēja sāļus pilienus, ko viņa nometa uz tās.

"Tikai tad, ja viņš ar to nevar tikt galā, dodiet to viņam." Bērns viņam kļūs par papildu enkuru. Džaspers uz to nespēs aizvērt acis, tāpēc izglāb viņu…” Kalia čukstēja, aizverot acis no noguruma.

Kamols kaklā un sasalušās asaras neļāva princesei neko teikt, tāpēc viņa enerģiski pamāja ar galvu, lai gan uz viņu neviens neskatījās. Ārmels satvēra olu, kas gandrīz izkrita no Kalia nogurušajām rokām, un izskrēja no kambariem.

Iepriekš Īrisai nebija bijusi iespēja izveidot kaut ko tik milzīgu un savām acīm redzēt no ledus veidotu dievietes statuju daudzu svešinieku klātbūtnē, tāpēc viņai nebija īpaši ērti. Ledus nekusa un bija gandrīz caurspīdīgs, tāpēc likās kā milzīgs dārgakmens. Viņa atcerējās, kā viņa to radīja ar savām rokām, un Khayala alkatīgo skatienu, kas gribēja skatīties un deva viņai labu padomu — aizvērt acis un uzticēties savām iekšējām sajūtām. Beigās likās, ka pati maģija zināja, kas jādara un kā jāattēlo lieliskā Sevada. Šķita, ka viņas attēls parādījās manā atmiņā un stāvēja manu acu priekšā.

Princese gaidīja zīmi no Khayala. Viņai bija jāiededz svētā uguns visu sanākušo priekšā. Tāda bija medību uzvarētāja loze, kuru Kārlaila iedeva viņas rokās. Viņas sejā bija pārāk skaidri redzams, ka bija rakstīts: "Ko es šeit daru?" Viņai bija vajadzīgas lielas pūles, lai to noslēptu no citiem.

Neviens īpaši nezināja par Mirela atgriešanos vai par viņas aizbraukšanu no valsts, tāpēc raganas prombūtne neradīja nekādus jautājumus, bet Darenam bija jāatstāj dzīvesbiedrs, lai pagulētu, un viņš pats atradās templī, piemēram, visi viņa radinieki.

Apkārt pulcējās liels pūlis. Pūlī bija gan aristokrāti, gan parastie impērijas iedzīvotāji. Šajā dienā nebija svarīgi, cik augsta bija viņu pozīcija Sevadai, visi bija vienādi.

Netālu no tempļa notika festivāls, kuram vajadzēja ilgt līdz vēlai naktij un beigties ar pūķu uzstāšanos debesīs. Visur bija veikali ar jaukiem suvenīriem un pārtiku. Uz improvizētām skatuvēm uzstājās talantīgi mākslinieki. Mājas un ēkas tika izrotātas svētkiem. Pūķu sejās parādījās prieks, tiklīdz viņi atpazina meiteni, kura kopā ar priesterienēm veica ceremoniju, daži sirsnīgi pasmaidīja un sveicināja. Neviens īpašu uzmanību nepievērsa tam, lai Laila tuvumā staigātu.