Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes

Likās, ka meitenes tur pavadīja visu savu laiku, dažreiz uzvelkot savus tērpus tieši viņām. Yiseul nepameta savu biroju, iegrimis savā darbā. Reiz Īrisai bija iespēja viņu redzēt darbā. Meitene spoži kvēloja, it kā gaisma nāktu tieši no viņas ādas, acis bija aizvērtas, viņa tikai veikli kustināja pirkstus, it kā spēlējoties uz neredzamām stīgām.

Vakars par godu pāru apņēmībai vienmēr bija grezns. Lielisks ēdiens, daudz dzērienu, brīnišķīga mūzika slavenā orķestra izpildījumā. Gaisu piepildīja mīļotāju maigie skatieni, kas šai dienai piešķīra šarmu. Viņu noskaņojums tika nodots citiem un izraisīja atmiņas par tālu pagātni.

Irisa un Mirelle spīdēja garās kleitās. Viņiem bija līdzīgs stils ar garām piedurknēm, kas vairāk izskatījās pēc apmetņa un novilktas uz muguras. Mirelles kleitas ārējais apmetnis bija smaragds, klāts ar akmeņu izmētāšanu, bet no iekšpuses rēgojās bordo krāsa, kas izcēla viņas rudos matus. Nelieli ziedi uzziedēja uz zeltainiem zariem, kas bija izšūti kleitas apakšmalā, un atvērās tikai ar pēkšņām kustībām. No kakla līdz krūtīm bija plāna smaragda auduma sloksne, uz kuras bija izšūti smaragdi, kas savienoja kleitu un apmetni.

Ap princeses vidukli bija apvijušies sniegoti kāti ar purpursarkanām lapām un pumpuriem, un no kakla it kā balta stiepās bieza lavandas migla, kas ziedēja tikai tuvāk grīdai. Īrisai dāvātā kaklarota kā čūska apvijās ap viņas kaklu un piedeva viņas skatienam pieskārienu. Tiklīdz pavilki tā galu, no dekorācijas iznira mazs duncis, ko varēja izmantot pašaizsardzībai.

Agri no rīta, kad kalpones vēl nebija sasniegušas Īrisas kambarus, lai sagatavotu viņu ballei, pie viņas durvīm atskanēja negaidīts klauvējums.

Meitene nedzirdēja viesa ierašanos, bet Lapsas jūtīgā dzirde nepievīla, un viņa, gandrīz neatverot acis, miegaini vaicāja, kurš atnācis pie viņas. Izdzirdot pazīstamu balsi, Īrisa uzreiz nesaprata, kas tas ir, un kādas desmit sekundes viņa vienkārši stāvēja, it kā atkal aizmigtu. Kad situācija viņai mazliet uzausa, viņas roka dabiski sniedzās, lai nogludinātu izspūrušos matus, otra izmisīgi rakņājās skapī, meklēdama, ar ko piesegties. Viņas sirds dauzījās, ielaižot Kārlailu iekšā. Ātri aizvēris aiz sevis durvis, viņš pēkšņi piecēlās un paskatījās uz viņu ar visām acīm.

"Es nebiju gaidījusi kādu tik agri…" Irisa neveikli taisnojās.

— Nē nē. Es par to nedomāju. Tā esmu pati vainīga. — pūķis aizsmakušā balsī nočukstēja. Viņš gribēja pieskarties viņas matiem un jau pastiepa roku, bet ar laiku atcerējās, kāpēc bija atnācis. "Es gribēju tevi redzēt un kaut ko uzdāvināt, kā arī pajautāt, vai nevēlaties iet kopā uz balli?"

"Es jau apsolīju Mirellei." — viņa pasmaidīja.

— Tieši tā, Darens nevarēs iet viņai līdzi. Briesmīgi noteikumi, tos jau sen vajadzēja pārskatīt. — viņš čukstēja. — Turies. Man likās, ka tev tas patiktu vairāk nekā kaut kas parasts.

Viņa pacēla kastīti un, to atverot, bija pārsteigta. Nenovēršot acis no Irisas, Lails paņēma kaklarotu. Vīrietis noliecās un aizlika rokas viņai aiz muguras, acumirklī viņu lūpas bija ļoti tuvu, un pūķa elpošana kļuva smagāka.

— Tas ir skaisti. — meitene izdvesa, nezinādama, kur likt acis. Viņš bija pārāk tuvu.

Viņa pirksti viegli pieskārās viņas kaklam, liekot viņai sastingt. No sapņa nepalika nekādas pēdas. Roka, kas pieskārās viņas ādai, bija karsta. Tiklīdz viņš pabeidza, Īriss nekavējoties paspēra pāris soļus atpakaļ, palielinot attālumu starp viņiem.

"Mums beidzot ir jānoskaidro viss starp mums. Tas nevar turpināties mūžīgi." — meitene nodomāja, aizverdama durvis aiz Laila.

Viņa mīlestības vārdi nespēja aizskart viņas sirdi, tāpēc tie bija kā smaga nasta un palika bez atbildes. Ar tādu apjukumu dvēselē Īrisai nācās aizmirst visus pārdzīvojumus un vēlreiz nospēlēt viņai uzticēto lomu, neizrādot savas patiesās jūtas.

"Pat neskatieties viņas virzienā, viņa jau interesējas par kādu, kurš varētu jums kļūt par nāves pļāvēju." — Ārmels pasmīnēja, sarunājoties ar kādu paziņu. Kopš brīža, kad ceremonijmeistars iepazīstināja viņu ar Mirelu, viņš nenolaida skatienu no Irisas.

— Ar ko? Vai kāds bija mani apsteidzis un atzinis viņu par savu dzīvesbiedru? — vīrietis bija pārsteigts.

"Tu uzzināsi…" Ārmels noslēpumaini pasmaidīja, gaidīdams, kad parādīsies Kārlails, un nervozi ar pirkstiem spaidot viņas kleitu.

Tajā laikā, pēc Irisa domām, pūķim jau bija jāierodas, jo ķeizars un viņa sieva bija pēdējie, kas ienāca, taču viņš pēkšņi parādījās tieši viņai aiz muguras, pārkāpjot visus noteikumus, saskaņā ar kuriem viņam vajadzēja būt.

"Tu izskaties lieliski," Lails pacēla Īrisas roku, viņa elpa skāra viņas plaukstu, bet viņa lūpas apstājās pāris milimetrus no ādas. — bet man vairāk patika tavs rīta skatiens…

Darens jau stāvēja blakus Mirellei, aplicis viņas vidukli, viņi klusi čukstēja viens otram.

"Tātad tādi cilvēki kā jūs mani vairs nemedīs?" — ragana pēkšņi skaļi jautāja.

"Vai jūs izturaties pret mums kā pret dzīvniekiem?" — Rens bija sašutis.