Zem zvaigznu kuga sparna

– Nu, meginasim pieiet no otras puses – kad ziema vai vasara ir realak panakt automasinas vejstiklu un blakti? – Venera man jautaja.

"Protams, vasara," es atbildeju.

"Nu, izstradajot marsrutu, tika izvelets "ziemas" variants," vina atbildeja.

– Vai tas nozime “vasaru”, kad mes parbaudam? – ES jautaju.

"Ja, katram gadijumam," vina apstiprinaja.

– But pilniba gatavam?

"Tiesi ta," vina teica.

Lai gan ja. Jus varetu turpinat kurnet, bet nav jegas. Mes joprojam lidojam apkart Saules sistema ka akli kakeni, bet seit mes esam cetrpadsmit gaismas gadu attaluma. Kads jautas, kapec? Kapec cilveki atraujas no majam, pamet visu un dodas nezinamaja? Vel viens iemilots teiciens ir tads, ka, cik daudz naudas tika izskiests, butu labak, ja vini to man iedotu. Nezinu. Uzdodiet so jautajumu Korolevam un Gagarinam. Vini saka, kapec divpadsmit gadus pec briesmiga kara, kad valsts vel nav atguvusies no postijumiem, kosmosa palaist satelitu, bet sespadsmit gadus velak – cilveku. Ar so naudu butu iespejams izdarit tik daudz lietu. Nezinu. Varbut tas viss ir saistits ar speju sapnot. Un sapna del spet atteikties. Kadu iemeslu del tagad neviens neatsakas no visam prieksrocibam, kas viniem ir, pateicoties tuvajai telpai.

Kadas domas jums ienak prata, kad kosmosa esat viens? Biju gandriz sasniedzis centralo nodalijumu, kad man celu aizskersoja terauda konstrukciju juceklis. Uzreiz atcerejos veco padomju filmu “Ekipaza”. Tur lidmasinai nosesanas laika atdalijas aste.

– Venera, ja mainisies vilces speks, kosmosa kugis saja vieta nesadalisies? – jautaju asistentei.

"Pagaidiet, es domaju," vina atbildeja, "pastav piecdesmit procentu iespeja, ka tas saplesies."

"Klausies, sinoptike, beidziet jokot, es jautaju jums nopietni," es vinai skarbi saciju, "preteja gadijuma es seit esmu uzcelis margrietinu, kas saka: "tas plisis", "tas neplisis".

"Manai programmai nav sis funkcijas," vina atbildeja, "jums ir janoklust centralaja nodalijuma un jamegina aprekinat varbutibas centralaja datora."

– Ka ar centralo datoru centralaja nodalijuma? Tas, kas izskatas pec sis drupatas un putrinas? – Es jautaju: "Vai tiesam nebija iespejams ieviest izplatitu sistemu?" Ir ari vakuums un aukstums – visi nosacijumi supravaditspejai.

"Manai programmai nav sis funkcijas," vina velreiz atbildeja, "galvena konsole atrodas centralaja vadibas telpa."

"Labi, iesim," es nogurusi teicu un devos uz prieksu. Jasaka skafandru izstradatajiem, ka magnetisko zabaku vadiba kaut ka japadara ertaka. Man bija jaizsledz un jaiesledz magneti, iespejams, piecsimt reizu, kamer tiku pari sim drupam. Un, lai to izdaritu, skafandra izvelne ir javeic vairakas darbibas, kas parasti ir neerti, no varda “pilnigi”. Jums vienkarsi nepieciesama poga uzvalka arpuse. Nospieda to vienu reizi, un tas kluva magnetizets, nospieda citu reizi un tas kluva magnetizets.

Kamer es parvietojos, es domaju, ka nevaru nomocit datoru ar so jautajumu. Teoretiski reaktora vilci var kontrolet no reaktora nodalijuma. Tas, protams, ir loti neerti, tacu ir jabut avarijas nosesanas programmai, ja vadibas telpa rodas problemas. Tatad, pat ja zvaigznu kugis izlauzas cauri sim putram, kolonisti un reaktors paliks taja pasa spraugas puse un var aizlidot uz marsruta pedejo punktu.

Parvietojot to, man skita, ka centralais stars nav bojats, un, iespejams, kugis izdzivos. Tad man ienaca prata viena doma. Mums tas ir jaapspriez ar kadu.

– Venera, vai remontroboti no reaktora var atjaunot kartibu saja vieta? – jautaju Venerai.

"Tiri teoretiski, iespejams, ja," vina izvairigi iesaka, "tikai viniem nav rakstiskas programmas sadiem gadijumiem." Vini veic reaktora remontu ar aizvertam acim, un viniem nav reaktora tvertnes diagrammu.

"Skumjas un jauni izaicinajumi vietejiem robotikiem," es pasmaidiju, "lai gan, ja pareizi atceros, galvenajam kugim bija paredzets kaut kads universals robots?"

"Ja, antropomorfajam robotam paslaik tiek veikti pedejie testi," apstiprinaja Venera.

– Kapec vabolem jus nepatikat? – ES jautaju.

"Viniem trukst ekstremitasu ar cilveka rokas analogu," vina paskaidroja.

– Kas pie velna? – Es biju parsteigts.

"Ir vairaki uzdevumi, kur bez ta nevar iztikt," atbildeja Venera.

– Nu nekadi nevar. "Mans darbs ir piedavat," es teicu, "skiet, ka vini ir ieradusies."

Ieeja centralaja nodalijuma man atgadinaja izpostitu pajumti no vecas datorspeles "Fallout". Durvju vertnes tika izrautas no metala konstrukcijam. Viens guleja uz gridas, otrs blokeja eju. Daleji. Pat skafandra es vareju diezgan labi rapot. Telaini. Parmekleja.

Centralaja nodalijuma attels sapigi atgadinaja kaut ko jau redzetu. Tas ir ari drupans un netirs. Metala fragmentiem tika pievienots tikai stikls un plastmasa. Kosmosa kugis tagad atradas briva lidojuma faze. Es spriezu pec bezsvara stavokla, tapec lauskas vienkarsi karajas visur nodalijuma telpa.

– Kas man te jamekle? – uzdevu jautajumu Venerai. Vina uz bridi pazuda, tad paradijas. Vina skumji pamaja ar roku.

"Tas ir labi," vina strupi atbildeja, "tiesi tad Mamai pagaja garam."