Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Dazreiz pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus pieaugusajiem. Kadi ir sis paradibas iespejamie iemesli? AtbildeSo paradibu var izraisit sadi iemesli: izpratnes trukums, zinasanu trukums berna, neattistits ieradums klausities. Iespejams, ka berns ieprieks ir sanemis atbildi, kas kaite vina pascienai. Viens no iemesliem var but berna temperaments un raksturs.

Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz izaug par slinkiem un pasiviem berniem?

Ir zinams, ka vecaku piemeram, kurus berni atdarina, ir svariga loma berna attistiba. Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz aug slinki un pasivi berni? Tacu jaatceras, ka prasmes un pat tadas personiskas ipasibas ka centiba un neatlaidiba veidojas tikai darbiba. Vecaki, kuriem ir "zelta rokas", var parspet savus bernus un pieprasit augstu snieguma kvalitati. Un, ta ka berni nevar izpildit uzdevumu tikpat augsta limeni, vini vispar partrauc kaut ko darit. Dazreiz vecaki savu bernu lidzdalibu kaut ko uztver tikai ka efektivu palidzibu praktiska rezultata sasniegsana. Vini neapzinas, ka berna darbiba ir nepieciesama vina attistibai. Bernam ir svarigi ari stradat kopa, lai pirmsskolas vecuma berns varetu redzet un parvaret grutibas, kas radusas kopa ar pieauguso. Kopigas aktivitates dzimst savstarpeja sapratne starp vecakiem un berniem. Visbiezak tiesi kopigas aktivitates vecaki klust par piemeru savam bernam.

Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu?

Mamma dodas pastaiga ar savu meitu (Ole, 3 gadi), kura rokas tur lelli un veletos to nemt lidzi. Savukart mammai vajag, lai meita nem lidzi nevis lelli, bet gan spaini, liekskeri un lapstinu, lai speletos smilsu kaste. Tiklidz mate meitai teica: "Nenemiet lelli, bet nemiet liekskeri," Olja saka raudat. Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu? AtbildeMamma varetu teikt: "Olga, lelle grib gulet. Ielieciet vinu uz gultinas un parklajiet vinu ar segu. Kamer vina gul, tu panem liekskeri, spaini un lapstinu un spelejies smiltis." Tada veida jus varat nomierinat bernu un parslegt vinu uz citam aktivitatem. Mazam bernam ir velme apmierinat savas vajadzibas. Vins ir "aktivs aktieris". Pieaugusajiem prasmigi javirza berna darbiba pareizaja virziena un javeicina sapratiga neatkariba.

Kapec zidaini var nobiedet pieaugusais?

Kad tevs tuvojas savai meitai Olgai (11 menesi) nepazistama formas terpa, meitene peksni saka rugti raudat. AtbildeSastopoties ar neparastu, jaunu neparasta situacija, bernam var but akuts trauksmes stavoklis. To var izraisit vienots vacins, plivurs, kas parklaj seju utt. Neparasta vai neskaidra situacija berns ir ari loti satraukts un sak raudat.

Kapec jusu berns salauz rotallietas?

Vecaki biezi sudzas, ka vinu berni ludz iegadaties viniem rotallietu, kas tiek atri demonteta un salauzta. Kad vini tiek lamati, berni, taisnojoties, saka, ka vini gribeja redzet, no ka tas ir izgatavots. Noradiet iespejamos bernu uzvedibas iemeslus.

AtbildeIr daudz iespejamo iemeslu. Starp tiem ir sadi: kognitiva interese un nespeja rikoties ar rotallietu. Sada bernu uzvediba var but ari nepareizas audzinasanas rezultats: berns nav izveidojis rupigu attieksmi pret lietam.

Kapec mazam bernam nepatik klausities pasakas?

Mate stasta bernudarza audzinatajai: "Mana Alyosha (zens ir 2 gadi 8 menesi) Ar lielu prieku vins skatas programmu "Labvakar, berni". Tomer es ieveroju, ka, ja tiek dots mutisks stasts vai saruna notiek pirms karikaturas paradisanas, tad mans dels atri novers uzmanibu. Un, ja aktieris vienkarsi lasa pasaku no gramatas, tad Alosa to nemaz neklausas." Kapec Alosai nepatik mutvardu stastisana? Ka piesaistit berna uzmanibu mutiskai runai?AtbildeAlyosha nespej klausities mutisku stastu. Si prasme ir sarezgitaka neka speja uztvert spelfilmu attelus ar verbalu pavadijumu. Lai piesaistitu berna uzmanibu runatajai valodai, ar vinu ir jasastada isi stasti, kuros vins pats butu galvenais varonis. Stastu satura jaieklauj tas darbibas, kas jau ir notikusas ar zenu vai var notikt nakotne.

Kapec berniem ir bailes?

Dazi berni baidas no tumsas, pelem, lec pari kaut kam, saslimst utt. Kapec berniem ir bailes? So nemierigo stavokli dazreiz pastiprina pasi pieaugusie ar savu neparasto izskatu, balsi un uzvedibu. Neparasta, neskaidra situacija bernu parnem intensivs uztraukums, bailes, piemeram, bailes no tumsas. Bieza bailu pieredze ietekme berna visparejo labklajibu (fizisko un garigo), tapec pieaugusajiem vajadzetu audzinat un uzturet berna brivibas un bezbailibas sajutu.

Kapec pirmsskolas vecuma berna speja veikt vardu pareizu analizi un vina izpratne par runas verbalo sastavu veicina veiksmigu lasisanas un rakstisanas apguvi?