Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Pastav viedoklis, ka pirmsskolas vecuma berna iztele ir labak attistita neka pieaugusa iztele. AtbildeAtbildeSis apgalvojums ir nepareizs. Bernam ir ierobezota dzives pieredze, tapec vina veidoto telu kombinacijas ir mazak daudzveidigas. Taja pasa laika iztelei ir lielaka loma berna dzive neka pieaugusa dzive, ta izpauzas daudz biezak un lauj vieglak atkapties no realitates. Ar izteles palidzibu berns uzzina par apkartejo pasauli, parsniedz sauras personigas pieredzes robezas. Iztele prasa pieauguso kontroli, kuru vadiba ta iegust speju atskirt iedomato no reala.

Vai berns atpazist sevi spoguli?

Mate pie spogula atveda savu delu Sasu (zenam ir 1 gads 2 menesi). Vai Sasa atpazist sevi spoguli?

AtbildesSasa neatpazist sevi spoguli. Otraja dzives gada berns parasti neatpazist sevi spoguli vai fotografija, visu savu uzmanibu koncentrejot uz vinam zinamo cilveku telu. Atpazisana notiek ar pieaugusa palidzibu, kurs vingrina bernu, atceroties savu izskatu, saucot mazula vardu.

Gribas prasmju veidosanas pirmsskolas vecuma berniem

Kolya (4 gadi 6 menesi) bernudarza, saskaroties ar pat nelielam grutibam, pazuda un raudaja. Ja vinam nebutu kresla, vins teiktu: "Man nav, kur sedet", un gaiditu, kad kresls naks klaja. Ja vins nevaretu piestiprinat savas sandales un sasiet kurpju auklas, vins izstieptu kajas un lugtu palidzibu. Vins bija neveikls un nezinaja, ka kaut ko darit. Kads ir galvenais Kolya bezpalidzibas iemesls? Ka attistit pirmsskolas vecuma berna gribu?AtbildeKolya bezpalidzibu izraisa fakts, ka vina vecaki darija visu vina laba. Vini neattistija dela gribas prasmes un ieradumus, ricibas motivus. Vecakiem jaiesaista berns darbibas, kas vinam ir iespejamas, sasniedzot gala rezultatu. Ir nepieciesams paradit, pamudinat, iedrosinat un stimulet dela stipras gribas centienus.

Atzisanas nepieciesamibas veidosana pirmsskolas vecuma berniem kolektiva spele

Sasa (6 gadi), piedaloties grupu speles, vienmer ir bijis kapteinis. Saja loma vins runaja rupji, kliedza uz "jurniekiem". Berni kopa ar pasniedzeju vinam teica, ka kapteinim to nevajadzetu darit, un atteicas vinam piedavat lomu. Vairakas dienas Sasa nespeleja "jurniekus", jo vins nevelejas but jurnieks, un vins netika izvelets par kapteini. Bet vins loti gribeja but kapteinis: stavet cepure pie stures, skatities caur binokli un komandu. Si velme bija tik liela, ka Sasa saka skatities uz sevi, savaldit sevi un but uzmanigam pret saviem biedriem. Berni, pamanot, ka Sasa ir mainijies, saka vinam uzticet kapteina lomu. Sasa rupigi pildija spelu lomas, par kuram puisi saka vinu biezak uzaicinat uz spelem. Kada svariga vajadziba veidojas Sasa saja spele?AtbildeSpele Sasa veidoja nepieciesamibu pec atzinibas, orientacijas uz vienaudziem. Skolotajs vadija bernu attiecibas ta, lai speletaji nemtu vera viens otra intereses. Caur bernu grupu vins ietekmeja Sasas atzisanas veidosanas procesu.

Pareizo lomu attiecibu veidosana, kas attista bernu komunikaciju

Vecakas grupas berni speleja speli "Jurnieki". Klims apnika spelet un gribeja pamest speli. Pasniedzejs ieteica Klimam lugt kapteinim atlauju. "Biedrs kapteinis," Klims versas pie sava biedra kapteina loma, "vai jus atlausiet man atstat kugi?" Klims nesaubigi paklausija vinam un kopa ar parejiem devas krasta tikai tad, kad kugis atgriezas no reisa. Kadas personibas ipasibas veidojas berniem saja spele?AtbildeSpele "Jurnieki" tika veidotas tadas personibas ipasibas ka kolektivisms, speja rikoties saskanoti un, ja nepieciesams, paklausit. Skolotajs atgadinaja Klimam, ka vissvarigakais spele ir kapteinis un visiem vinam ir japaklaujas. Skolotaja riciba bija versta uz pareizu lomu attiecibu veidosanu, kas attista bernu komunikaciju.

Ideju veidosana par krasam maziem berniem

Divus gadus vecas Nadijas mate, motivejot ar to, ka vinas meita nevareja izrunat vardu oranzs, sauca vinu par visiem dzeltenas un oranzas krasas objektiem ar vienu vardu – dzeltenu. Divus gadus vecas Tamaras mate centas meitai pareizi nosaukt visas krasas, neatkarigi no ta, cik gruti meitenei bija izruna. AtbildeTamara mate dara pareizo lietu, jo jau no pasa sakuma ir nepieciesams veidot pareizo krasu ideju.

Pasapzinas veidosanas mazam bernam

Misa (2 gadi 2 menesi), redzot, ka vina mate uzvelk meteli, jautaja: "Mammu, kur tu ej?" "Vai mes mani nemsim lidzi?" berns jautaja. Pec dazam dienam Misa pienaca pie savas mates un teica: "Misa grib est!" Kapec berns sevi identificeja tresaja persona? AtbildeNo tresa gada vidus kadu laiku berns runa par sevi tresaja persona. Tas ir grutibas realizet sevis nemainigumu dazados apstaklos. Misa atsaucas uz sevi tresaja persona, jo vins vel nav atdalijies no pieaugusa. Sevis atdalisana no citiem cilvekiem notiek lidz tresa dzives gada beigam berna pieaugosas neatkaribas ietekme. Vins apgust speju veikt dazadas objektu darbibas bez pieaugusa palidzibas, apgust vienkarsakas pasaprupes prasmes. Ta rezultata berns sak saprast, ka tas ir tas, kurs veic so vai citu darbibu, berns sak runat par sevi pirmaja persona, vins attista pasapzinu.