Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

– Sabiedriskums, introvertums. Viegli sazinas, pareizi uztver situaciju, saprot tas nozimi, uzvedas adekvati, kontakts un komunikacija ir sarezgita, izpratne un reakcija uz situaciju ne vienmer ir vai nav pilnigi adekvata, labi neveido kontaktu, ir grutibas komunikacija, situacijas izpratne.

– Attieksme pret draugiem – draudzigums, negativisms, laipniba, rupjiba u.c.

– Attieksme pret lideribu – velme pec parakuma, vai citi atzist lideri par lideri. Vai vins parada organizatoriskas prasmes un iniciativu?

– Attieksme pret pieaugusajiem. Attieksme pret uzdevumiem, iedrosinajumiem, neuzticibu.

– Kadiem aktivitasu veidiem jus dodat prieksroku?

– Verbalas komunikacijas aktivitate – atbilst vecumam, palielinas, samazinas, ir izolacija, negativa attieksme pret runas komunikaciju.

"Uzvediba ir organizeta, dazreiz ta neregule tas uzvedibu, ir nepieciesama pastaviga areja kontrole.

Psihologiskas iezimes:

– Dzirdes iegaumesana, vizuala iegaumesana, taustes iegaumesana. Atceras atri vai leni, ar grutibam, pareju uz ilgtermina atminu, RAM apjoms ir pietiekams, ierobezots, zems.

– Ilgstosa uzmaniba – spej ilgstosi koncentreties vai viegli noverst uzmanibu. Uzmanibas noversanas daba – Apjucis stimuli, ja nav areju stimulu.

– Uzmanibas novirzisana – viegli, atri, leni, gruti.

"Uzmanibas sadalijums ir pietiekams, bet tas ir gruti.

– Visparejais uzmanibas attistibas limenis ir vecumam atbilstoss, zems, nav izveidojies.

Garigas aktivitates attistibas limenis:

– speja salidzinat, klasificet, visparinat, speja izdalit objektu un paradibu butisko iezimi.

– prasme izmantot iegaumesanas panemienus – mediaciju, grupesanu, asociacijas.

Sensoro funkciju attistiba:

– Analizatoru stavoklis, visparinosu ideju klatbutne par formu, izmeru, krasu, relativitates jedzienu – atbilst vecumam, netiek veidots, tiek parkapts.

Izteles attistisana:

– Spilgtums, spilgtums, izteles bagatiba, speja darboties ar atteliem, kados darbibas veidos tas izpauzas (muzika, maksla, matematika, fiziskaja audzinasana, runa, konstrukcija u.c.) – atbilst vecumam, parmerigi, izteles procesu vajumam.

Verbala dala:

– Izpratne par stastiem ar sleptam nozimem.

– Para analogijas.

– Narativs stastijums ir runas nominativas un komunikativas funkcijas.

– Speja stradat dialoga rezima.

– Runas aktivitate – adekvata situacijai un vecumam, parmeriga, grutibas uzsakt runas izklastu, emocionala nepietiekamiba, problemas ar paplasinatu runu, izrunas grutibas, stostisanas, eholalijas, runas kliseju klatbutne utt.

Sniegums klase:

"Attieksme ir aktiva, ieintereseta, vienaldziga.

– Nodarbibu laika ir koncentrejies vai biezi apjucis.

– Atri vai lenam keras pie darba.

"Darba temps ir atrs, videjs, lens. Lena darba tempa iemesli ir domasana, pamatigums un garigas aktivitates samazinasanas, piemeram, letargija, letargija, uzmanibas noversana utt.

– Nogurums izpauzas ka tempa paleninasanas, kvalitates pasliktinasanas vai pilniga darba partrauksana.

– Subjektivas un objektivas noguruma pazimes – sudzibas par nogurumu, galvassapem, letargiju, miegainibu, uzmanibas noversanu u.c.

– Snieguma samazinasanas klases vidu, sesijas beigas.

– Speja ieverot instrukcijas, speja ilgstosi turet instrukcijas.

Darbibas nejausiba:

– Saglaba aktivitates merki, izklasta tas planu, izvelas atbilstosus lidzeklus, parbauda rezultatu, noved uzsakto darbu lidz galam.

– Darbibas procesa vins biezi ir apjucis, parvar grutibas tikai ar psihologisku atbalstu, vinam biezi nepieciesams iedrosinajums.

"Darbiba ir haotiska, nepardomata, tiek zaudeti dazi uzdevuma nosacijumi, rezultats netiek parbaudits, grutibu del tas partrauc darbibu, palidziba ir neefektiva.

Darbs ar bernu:

– Tika veikts attistoss un korigejoss, pavadosais darbs, cik ilgi, veids (par telpisko attelojumu veidosanu, kognitivo procesu attistibu, emocionalo izglitibu utt.) ieteikumi turpmakajam darbam (ja nepieciesams).

– Rezultati, to panakumi, prasmju veidosanas – pec vecuma, ar grutibam, noveloti.

– Darbs ar vecakiem, gimene – vecaku attieksme, panakumi, sistematiskums u.c.

Skolas gatavibas diagnostikas merki

Atkariba no psihologa merka, nosakot berna gatavibu skolai, mainas pieeja diagnozes problemai. Ja novertejums tiek veikts bernu prieksatlasei klases ar daudzlimenu izglitibu, rezultatiem jabut salidzinamiem un tapec kvantitativiem. Bet sads merkis ir parak saurs un ne vienmer ir noteikts.