Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

– Personas ar viegli uzbudinamu psihi. Vini var zaudet kontroli par sevi agresijas stavokli. Galvena pazime, kas liecina par noslieci uz uztraukumu, ir nespeja ilgstosi palikt nekustigam. Sadi cilveki griezas vieta, supo kajas, bungo pirkstus, pirkstos pagriez pildspalvu vai zimuli, kniebj, kaut ko izvelas vai salauz. Vini ir paklauti skandaliem un viegli zaude savu temperamentu.

"Vini ir ipasi noderigi. Normala svesinieku attieksme pret mums ir slikti slepta vienaldziba. Ja kads kadam ir ipasi jauks, tas nozime, ka vinam kaut kas ir vajadzigs un vins uzspiedis sevi ar kadu lugumu vai uzstadis slazdu.

Skolas psihologa darbs ar skoleniem

Skolas psihologa loma ir radit apstaklus berna produktivai kustibai pa celiem, kurus vins pats ir izvelejies (saskana ar vai preteji) skolas un gimenes prasibam, lai konstruktivi atrisinatu neizbegamos konfliktus, kas rodas sis izveles rezultata. Psihologa darbibu liela mera nosaka sociala, gimenes un pedagogiska sistema, kura berns patiesam atrodas (berna reala sociala vide). Psihologa darbiba skola ietver skolas vides analizi kopa ar macibspekiem, attistibas iespejas un prasibas studentam, macisanas un attistibas efektivitates kriteriju noteiksanu; tadu pasakumu, formu un metozu izstrade un istenosana, ko uzskata par veiksmigas apmacibas un attistibas nosacijumiem, ieviesot sos nosacijumus pastaviga sistema.

Pavadijums ir psihologa profesionalas darbibas sistema, lai raditu socialos un psihologiskos apstaklus berna veiksmigai macisanas un attistibai:

– sekosana berna dabiskajai attistibai (katra berna ieksejas pasaules beznosacijuma vertiba);

– apstaklu radisana patstavigai radosai attistibai;

– sekundarais psihologiskais atbalsts saistiba ar berna dzives vidi (nav aktivi versts uz socialo apstaklu un izglitibas sistemas ietekmesanu);

– tiek istenots ar pedagogiskiem lidzekliem, ar skolotaja starpniecibu un tradicionalam izglitibas un audzinasanas formam.

Idejas berna psihologiskajam atbalstam skola ietver sadas jomas:

– Sistematiska berna psihologiska un pedagogiska stavokla un vina attistibas dinamikas uzraudziba (informacijas uzkrasana, kas saistita ar berna ipasibam, vina problemam un grutibam).

– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radisana berna personibas attistibai un sekmigai izglitibai:

Psihologiskas attistibas individualas un grupu programmas, kas rada apstaklus veiksmigai berna attistibai, un programmas un skolotaja elastiba ir nepieciesams prieksnoteikums.

– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radisana palidzibas sniegsanai problematiskajiem berniem, kompensacijas pasakumu sistemas izstrade un ieviesana.

Psihologa darbibas jomas skola ar berniem:

I. Lietiska diagnostika. Biezi vien skolas vadibai un skolotajiem ir ideja, ka psihologa darbs ar bernu ietver tikai testesanu, savukart diagnostika ir skolas psihologa darbibas forma. Ir vairakas problemas, kas saistitas ar psihologa diagnostikas darbu skola: ko darit ar testa rezultatiem, ka saskanot metodes ar konkretam izglitibas problemam. Diagnostikas metodem jabut ari attistosajam, ko izmanto ka attistibas.

Nosacijumi bernu diagnosticesanai skola prasa, lai procedura butu ekonomiska, kurai jabut isai, lai berns nebutu noguris un neaiznemtu daudz laika no skolas darbiem, tai jabut daudzfunkcionalai, vienlaikus kalpojot ka lidzeklis garigo funkciju diagnosticesanai un attistibai, un jasniedz pec iespejas vairak informacijas par berna attistibas stavokli un perspektivam. Diagnostikas rezultatiem vajadzetu laut spriest par berna grutibu celoniem un radit apstaklus to parvaresanai, prognozet berna attistibas ipatnibas, savukart lielaka dala metozu lauj tikai noteikt kaut ko klatbutni.

Diagnostikas merki:

– skolena socialpsihologiska portreta sastadisana;

– apzinat veidus, ka palidzet "grutajiem" skoleniem;

– psihologiska atbalsta lidzeklu un formu izvele;

Skolas vide ir tris lietiskas psihodiagnostikas veidi:

– diagnostikas minimums,

– normas un patologijas diferenciacija (intelekts),

– Padzilinata personibas psihodiagnostika "pec pieprasijuma" (individuali).

Diagnostikas minimums lauj atdalit "problematiskos" bernus (1., 3.-5., 8., 10.-11. klase) un veikt bernu attistibas garengriezuma petijumus. Diagnostikas minimums tiek veikts ka planots pasakums, un tas galvenokart balstas uz skolotaju un vecaku ekspertu aptaujam un minimali ietekme bernus. Bernu diagnostiskas izmeklesanas merki:

a) To bernu identificesana, kuriem ir zems attistibas limenis un kuriem nav iespejams organizet izglitibu standarta skola.

b) To bernu identificesana, kuriem nepieciesama ipasa psihologiska, pedagogiska vai sociala palidziba, berni ar dalejiem kognitivo procesu traucejumiem. Sadiem berniem ir nepieciesams veikt korigejosas nodarbibas (pedagogiska nolaidiba, socialpedagogiskas adaptacijas problemas, emocionalas un gribas sferas traucejumi utt.).

c) Bernu ar ipasam vajadzibam identificesana, lai noverstu iespejamas grutibas.

Padzilinata diagnostikas parbaude ietver sadas jomas:

– normas un patologijas diferenciacija,