Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Paslaik nepilngadigo agresivo un vardarbigo darbibu klasts ir arkartigi plass. Lidztekus tradicionalajam vardarbibas formam musdienu tehnologijas sak spelet arvien nozimigaku lomu, radot jaunus rupniecibas virzienus un lidz ar to jaunus pusaudzu pasrealizacijas aspektus. Sadi pilnigi jauni uzvedibas veidi, ko virza jaunu tehnologiju ieviesana, ietver e-komerciju un e-noziedzibu, kam ari biezi ir vardarbibas elements. Apskatisim vienu no svarigakajam jaunajam nenormalas uzvedibas formam, kas pusaudziem ir gandriz unikala: interneta atkariba. Mes neizvirzam sev merki pilniba aptvert atsevisku faktoru lomu interneta atkaribas veidosana pusaudziem un izsmelosi raksturot sis paradibas variantus un formas. Drizak tas ir meginajums pardomat vairakus noteikumus un ieskicet galvenos virzienus turpmakajam darbam. Interneta atkaribas pazimes ir nekontroleta interneta tikla izmantosana, ieverojama stresa iedarbiba, kas saistita ar finansialam problemam, socialam un izglitibas grutibam utt. Rodas jautajumi: vai internets ir kvalitativi atskirigs mijiedarbibas veids starp pusaudzi un vidi, un, ja ja, kadi patologiski varianti var rasties saja gadijuma, un vai ir veidi, ka tos noverst? Un mes centisimies analizet dazas tas istenosanas iespejas. Dazi petijumi interneta atkaribas joma ieskice merkus un uzdevumus, ar kuriem saskaras petnieki, saskaroties ar jaunu problemu. Petnieki ir vienispratis par vienu lietu: interneta atkariba ir problema gandriz tikai jauniesiem. Interneta lietotajiem pieejamie informacijas resursi ir patiesi neierobezoti. Katrs lietotajs var atrast nepieciesamo informaciju interneta, kas tiek sniegta jebkura no tehniski esosajam formam – teksta, audio un video formatos. Informacija var but tiri privata, zinatniska vai publiska. Viena no galvenajam problemam, kas saistita ar informacijas iegusanu interneta (ka ari citas informacijas sistemas), ir lietotaja speja novertet sanemtas informacijas ticamibu. Tas ir ipasi svarigi, jo lielakajai dalai informacijas avotu interneta vel nav reputacijas, ko oficialie avoti (laikraksti, televizija, izdevniecibas, radio kanali) ir attistijusi ilga to pastavesanas laika. Neapsaubama tikla prieksrociba ir katra lietotaja potenciala speja ievietot un padarit pieejamu neierobezotam skaitam citu lietotaju savu informaciju. Internets, iespejams, ir visdemokratiskakais plassazinas lidzeklis, kas neprasa nekadus kapitalieguldijumus un ir pieejams ikvienam. Vel viena tikla informacijas resursu prieksrociba ir atgriezeniskas saites iespeja starp lietotaju un subjektu, kurs sniedza informaciju. Tadejadi lietotajam tiek dota iespeja sevi iepazistinat, informet apmekletajus par savu resursu informaciju, kas no vina viedokla ir nepieciesama privata, reklamas, komerciala un publiska rakstura informacija. Daudzi no siem faktoriem pasi par sevi nav prieksnoteikumi interneta atkaribai, bet, darbojoties kopa viens ar otru un, pats galvenais, ar lietotaja personibu, tie var izraisit interneta atkaribas veidosanos. No vienas puses, viegla piekluve interneta resursiem ir noteicosais faktors e-komercijas izaugsme un lidz ar to tas pieejamiba plasam lietotaju lokam. Tas padara internetu ipasi pievilcigu jauniem lietotajiem, tostarp pusaudziem, nodrosinot vinu socializaciju un biezi vien profesionalo, karjeras un materialo izaugsmi si varda sauraja nozime. No otras puses, darbibas jomas ierobezosana tikla rada negativu slodzi. Tapat ka jebkura darbibas sfera, kas ietver profesionalas un privatas intereses, internets ir savdabiga vide pusaudza darbibai, kurai ir savi ieksejo attiecibu veidosanas likumi un savs unikals faktoru kopums, kas ietekme personibu. Pasreizeja attistibas stadija, skiet, ir iespejams runat par interneta subkulturas veidosanos, kurai ir gandriz pilns nepieciesamo iezimju kopums: savs slengs, iekseja hierarhija, noteiktu ideju kopums, kas veido subkulturas loceklu pasaules uzskatu poziciju, noteiktas etikas normas, pietiekams skaits formalu un neformalu lideru, kas veido stabilas lietotaju kopienas ap sevi, kas veic ideologisku vadibu. Tapat ka jebkura subkultura, internets apvieno lielas pusaudzu grupas, veido interesu un komunikacijas loku, stimule starppersonu attiecibu attistibu un tam ir savi pozitivie un negativie faktori, kas ietekme tas loceklu individualo garigas darbibas sferu. Starp negativajiem faktoriem, kas saistiti ar interneta kulturas ietekmi uz individu, pirmkart, ir janosauc depersonalizejosa un metapersonalizejosa ietekme, komunikativas darbibas pola parnesana no sabiedribas realajiem apstakliem uz tiklu un autizacija. Acimredzot sie faktori ir galvenie faktori interneta atkaribas prieksnoteikumu veidosana. Interneta atkaribas veidosanas psihologiskie mehanismi. Virtualo attelu radisana, kas biezi vien ir loti talu no reala attela, ir kompensacijas mehanisms, kas izraisa izteiktu interneta atkaribu. Specigakais provocejosais faktors saja gadijuma ir interneta ipasibu kopums ka sazinas lidzeklis. Anonimitate un faktiska neiespejamiba parbaudit sniegto informaciju par sevi, iespeja virtualaja attela apvienot realas, velamas un pilnigi fiktivas rakstura un citas iezimes stimule interneta atkaribas attistibu pusaudzu vecuma grupa. Reala komunikacija ar vienaudziem identifikacijas iespejas ar idealo "I" ierobezo tiess kontakts, kas lauj rasties situacijam, kas strauji izpauzas ka neatbilstiba starp realajam un deklaretajam ipasibam. Sis apstaklis ir gandriz pilniba izslegts, sazinoties tikla. Vairuma gadijumu komunikacija tikla nenozime turpmaku attiecibu nodosanu fiziskajai pasaulei, kas lietotajiem atstaj pilnigu ricibas brivibu. Tikla komunikacija lauj pusaudzim dzivot savu sapnu attelos un so attelu ietvaros veikt sadu velamu (ka ari realos apstaklos neiespejamu) komunikativo darbibu. Viena no interneta atkaribas formam ir iespeja istenot patologisku identifikaciju, kas faktiski ir mehanisms, kas ir loti lidzigs ideala "I" sasniegsanai, kura atskiriba ir patologiskas identifikacijas iezimes, kas raksturigas raditajam attelam pusaudzim. Visbiezak ir patologiska identifikacija ar pretejo dzimumu. Tadu traucejumu ka transseksualisms zemais biezums iedzivotaju vidu ir krasa pretstata ieverojamajam skaitam patologiskas dzimuma pasidentifikacijas gadijumu interneta. Vel viens interneta atkaribas veids ir uzlausana. Si ir visa kustiba, kuras merkis ir demonopolizet programmaturas produktu izplatisanu un demokratizet piekluvi interneta resursiem. Hakeru darbibam lielakoties ir nekomercials raksturs un tas netiek izmantotas materiala labuma gusanai. Jaatzime, ka, lai veiktu pilnvertigas hakeru darbibas, ir nepieciesama loti augsta programmetaja profesionala apmaciba. Uzlausanai ir vairakas loti pozitivas funkcijas: hakeri stimule informacijas drosibas sistemu izveidi; atklat un noverst programmaturas defektus, testejot programmaturas produktus; Tie nodrosina programmaturas produktu izplatisanu interneta, laujot lietotajiem tos kopet bez maksas un ieverojami ietaupot naudu (protams, kaitejot razosanas uznemumu komercialajam interesem). Taja pasa laika uzlausana kaite intelektualajam ipasumam, var iejaukties programmaturas razotaju komercialajas intereses (hakeru radito kaitejumu diez vai var novertet ka loti nozimigu razosanas uznemumu meroga), un hakeru tehnologijas var izmantot noziedzigiem merkiem. Interneta atkariba hakeru veida ir plasi izplatita pusaudzu vidu ierobezota meroga, kas galvenokart ir saistits ar vinu profesionalas apmacibas trukumu. Tomer daudzus pusaudzus potenciali piesaista hakeru darbibas, kas galu gala noved pie interneta atkaribas veidosanas. Launpratigu programmu (virusu) radisana ir sasniegusi katastrofalus apmerus (tostarp seku zina). Operetajsistema Windows launpratigas programmaturas izveidei nav nepieciesama nopietna programmesanas apmaciba, un ta ir pilniba pieejama pusaudziem. Tas pilniba atspogulo pusaudziem raksturigo destruktivitati vinu vecuma ipasibu del, ka ari dazus psihopatologijas limenus, jo ipasi personibas traucejumus, disforiskus stavoklus ar centralas nervu sistemas organiskiem bojajumiem. Lielaka dala pusaudzu, nonakot tikla, neatrod citu pielietojumu savam pasrealizacijas potencialam. Saja zina virusu rakstisana ir lidziga vandalismam un nekitriem grafiti uz sienam. Augligs radosais darbs, kuram internets piedava pilnas iespejas visiem lietotajiem, prasa ne tikai tiri tehniskas zinasanas un prasmes, bet ari vispareju garigo un izglitibas potencialu, kas daudzos gadijumos ir nepietiekams. Telaini runajot, kad bija reala iespeja skali pazinot par sevi pasaulei, izradijas, ka musdienu pusaudzim vienkarsi nebija ko teikt. Internets ir daudz datorspelu, kas ir brivi pieejamas lietotajam. Papildus bezsaistes versijam ir liels skaits tiessaistes spelu, sakot no saha un karsu spelem, Speles ir visizplatitakais interneta atkaribas veids pusaudzu vidu. Sis formas parsvars ir saistits ar to, ka nav vajadzigas nekadas prasmes stradat ar personalo datoru (PC), daudzu spelu aizrausanas un pasidentifikacijas iespeja ar dazadam spelu sniegtajam rakstzimem. Datorspeles ir daudz popularakas neka piedzivojumu un fantazijas literatura, kas ir saistita ar to dinamiku un, pats galvenais, sarezgito zemes gabala algoritmu, kas mainas darbibas gaita, zemes gabala interaktivitati. Daudzas speles sava sizeta apvieno vairakas linijas, laujot jums paradit lietotaja radosas, destruktivas un izzinosas ipasibas. Butiska interneta spelu problema ir azartspelu biznesa attistiba tikla, plasa (un nereguleta) tiessaistes kazino tikla izveide. Faktiski sada veida darbiba daudz neatskiras no parastajiem azartspelu veidiem, iznemot tas pieejamibu plasam lietotaju lokam. Interneta noziegumu galvenajam iezimem ir tadas pasas saknes ka noziedzibai kopuma, tacu tam ir vairakas iezimes, kas lauj klasificet tas izpausmes ka ipasu "augsto tehnologiju noziegumu" veidu. Lielako dalu sis kategorijas noziegumu var oficiali novertet ka krapsanu, nelikumigus finansu darijumus, pateretaju maldinasanu utt. Interneta noziegumu kategoriju var attiecinat uz pornografijas izplatisanu, aizliegtu pakalpojumu reklamesanu (piemeram, prostituciju), informacijas izplatisanu par narkotiku, ierocu razosanu utt. Saja gadijuma internets izpauzas vairak ka universals sazinas lidzeklis, nevis ka arena un riks nelikumigas darbibas. Interneta noziegumu izmeklesana ir arkartigi sarezgita. Vairuma gadijumu tie paliek neatrisinati. Tomer noziedzniekam var but loti gruti izmantot savu darbibu rezultatus. Diemzel sobrid interneta atkaribas profilakses jautajumi nav praktiski attistiti. Vairakos arzemju darbos autori iesaka izmantot tiessaistes psihoterapiju interneta atkaribas profilaksei. Iespejams, ka interneta atkaribas labosanas metozu meklesana turpinasies, vienlaikus izraisot daudzus stridus pasa "interneta atkaribas" jedziena neskaidribas del.