Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Pieaugosa pievilciba antisocialam uzvedibas formam (sikas zadzibas, agrina atkariba no smekesanas, naudas izkrapsana, koslajama gumija, nozimites, cigaretes, pirmie meginajumi iepazities ar alkoholu) pusaudzu vai vecaku draugu ietekme;

– audzinasanas defekti, kas izpauzas ka kontroles trukums, nolaidiba, rupjs autoritarisms, gimenes loceklu antisociala uzvediba

Pirmspubertates perioda ieprieks aprakstita somatopsihiskas attistibas asinhronija ienem svarigu vietu:

Disociacija starp patiesu, vecaku vecumu un psihofizisku atpalicibu

Disociacija starp palielinatu fizisko izaugsmi un aizkavetu garigo un pubertati

Disociacija starp fiziskas un pubertates paatrinajumu un attistibas traucejumiem. Disharmoniska paatrinajuma variants ir nelabveligs, ko raksturo nevis pubertates vecuma samazinasanas, bet gan straujs ta tempa paatrinajums. Asinhronijas izpausmes liek pieaugusajiem nepareizi orienteties uz prasibam, kas izvirzitas berniem.

Starp pirmspubertates perioda garigajam iezimem, kas ir nozimigas patologiskas pusaudzu krizes rasanas gadijuma, ir sadas:

Garigas nenobrieduma iezimju samazinasanas trukums, infantilu spriedumu saglabasana, arkarteja atkariba no situacijas ar nespeju to aktivi ietekmet, tendence izvairities no sarezgitam situacijam, vaja reakcija uz neuzticibu;

– savas gribas attieksmes izpausmes trukums, paskontroles un pasregulacijas funkciju vajums; Uzvedibas nelabojamiba infantilisma kombinacijas del ar afektivo uzbudinamibu un impulsivitati. Pubertates paatrinasanas gadijumos izteikta afektiva uzbudinamiba biezi vien ir pirms pirmajam palielinatas augsanas un seksualas metamorfozes pazimem un biezi ieverojami samazinas, kad somatoendokrinas reorganizacijas intensitate samazinas;

Agrina pievilcibas izpausme ar seksualas metamorfozes pastiprinasanos vai agrinu sakumu. Pastiprinata interese par seksualam problemam: meitenem – ar seksualitati saistitas uzvedibas histeriformas krasojums, zeniem – tieksme uz alkoholismu, agresiju, nosmaksanu;

– so izpausmju apvienojums ar skolas interesu izpausmes trukumu, pedagogiskas neveribas pieaugumu, zemam darba spejam;

– interesu parorientacija uz arpusskolas vidi, pusaudzu uzvedibas arejo formu asimilacija; velme atdarinat un asocialas pieauguso dzives formas (agrina seksualitate, smekesana utt.);

– nelabveligi mikrovides apstakli ka pamats imitacijas vai protesta reakcijai;

– Neatbilstosi izglitibas apstakli visparizglitojosajas skolas berniem ar attistibas traucejumiem un oligofreniju, kas kave programmas asimilaciju.

Galvenie riska faktori izteiktai uzvedibas dekompensacijai pusaudza gados ir sadi:

– infantilu personibas iezimju noturiba, nenobrieduma pazimju parsvars par vecuma attistibas tendenci;

– encefalopatijas traucejumu smagums, psihiska nestabilitate, afektiva uzbudinamiba, dzinu izjauksana;

– psihofiziskas attistibas asinhronija disharmoniskas atpalicibas un paatrinajuma veida;

Nelabveligi vides apstakli, kas ir ipasi patogeni konkretam uzvedibas traucejumu variantam;

Mikrosocialas un pedagogiskas nolaidibas sakums.

Daudzas garigas slimibas var rasties pusaudza gados, dazas no tam rodas saja vecuma, jo notiek psihologiska un hormonala kermena parstrukturesana, un daudzas sleptas slimibas saasinas. Dazas iedzimtas slimibas jau pastav no bernibas, un pusaudza gados to izpausmes klust izteiktakas.

Daudzas pusaudzu reakcijas ipatnibas uz dazadam arejam ietekmem var but esosas garigas slimibas izpausme, bet tas rodas ari pusaudziem, kuri necies no garigiem traucejumiem. Garigie traucejumi pusaudziem rodas 15-20% gadijumu. Taja pasa laika 2 no 5 gadijumiem ir endogeni traucejumi, piemeram, trauksme un depresija; Vel 2 gadijumos ir areji traucejumi, piemeram, uzmanibas un uzvedibas traucejumi, un tikai 1 no 5 gadijumiem ir emocionalu un uzvedibas traucejumu kombinacija.

Pusaudza gados palielinas depresijas traucejumu, pasnavibas meginajumu un pabeigtu pasnavibu biezums. Hiperaktivitate ir retak sastopama, bet uzmanibas deficita traucejumi bez hiperaktivitates ar vienlaicigam uzvedibas novirzem ir biezak sastopami. Likumparkapumu uzvedibas maksimums ir pusaudza vidu. Esanas traucejumi (nervu anoreksija un bulimija), sizofrenija, atkaribas (narkomanija un alkoholisms) biezi izpauzas pusaudza gados.

Pusaudzi reti versas pie psihologa pasi, biezak vinus uz konsultaciju atved vecaki vai skolotajs. Tas ir grutak, bet vel svarigak ir izveidot uzticibas pilnas attiecibas ar pusaudzi. Pusaudzi biezi dramatize savu stavokli un situaciju, tapec psihologam labak ir ienemt neitralu mierigu poziciju. Rupiga stavokla diagnostika ir nepieciesama, pamatojoties uz sarunu ar pasu pusaudzi, ka ari ar vina skolotajiem un vecakiem.