Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Pretenzijas uz atzinibu vienaudzu vidu bernos izraisa divkosigas attiecibas (draudzibu un sancensibu), velmi but tadam ka visi parejie un labaks par visiem parejiem; izteica ertas reakcijas un velmi apliecinat sevi vienaudzu vidu; (schadenfreude un greizsirdibas sajutas) noved pie ta, ka citu neveiksme var izraisit parakuma sajutu. Skolotaja studentu salidzinajums sava starpa noved pie atsvesinatibas bernu vidu, kas var izraisit sancensibu un attiecibu grutibas.

Komunikacijas prasmju, jegpilnu prasmju un iemanu trukums var izraisit attiecibu traucejumus ar vienaudziem, kas radis lielakas grutibas komunikacija ar vienaudziem un pieaugusajiem, ka ari problemas ar macisanos. Berna attiecibu partrauksana ar citiem berniem ir garigas attistibas procesa novirzu raditajs, un ta var kalpot ka sava veida "lakmusa papirs", lai berns pielagotos eksistences apstakliem skola. Simpatijas biezak rodas apkartne (klase, pagalma, arpusskolas aktivitates), neka skolotajs un psihologs var izmantot, lai uzlabotu sarezgitu bernu attiecibas ar vienaudziem. Ir svarigi noteikt berna un pusaudza stavokli atsauces grupa, jo tas specigi ietekme skolena uzvedibu, un ir zinama bernu lielaka atbilstiba atsauces grupu attieksmei un grupu normam. Pretenzijas uz atzinibu vienaudzu vidu ir svarigs berna attiecibu aspekts skola, un sim attiecibam biezi vien ir raksturiga ambivalence (draudziba un sancensiba), bernam ir jabut tadam pasam ka visiem parejiem un labakajam vienlaikus. Izteiktas atbilstosas reakcijas un velme sevi apliecinat vienaudzu vidu – tas ir iespejams berna personiga konflikta attels, kas noved pie sadenfreudes un skaudibas jutu rasanas: citu neveiksme var izraisit parakuma sajutu. Skolotaja salidzinajums starp studentiem viens ar otru noved pie atsvesinatibas bernu vidu un noslicina empatijas jutas.

Attiecibu traucejumi ar citiem berniem ir raditajs novirzem garigas attistibas procesa. Komunikacijas prasmju, jegpilnu prasmju un iemanu trukums var izraisit attiecibu traucejumus ar vienaudziem, palielinot skolas grutibas.

Skolas nepareizas pielagosanas ieksejie faktori:

– somatiskais vajums;

– MMD (minimalas smadzenu disfunkcijas), trauceta noteiktu garigo funkciju veidosanas, trauceti kognitivie procesi (uzmaniba, atmina, domasana, runa, motoriskas prasmes);

– temperamenta ipatnibas (vaja nervu sistema, reakciju eksplozivitate);

– berna personiskas ipasibas (rakstura akcentejumi):

– uzvedibas pasregulacijas ipatnibas,

– trauksmes limenis,

– augsta intelektuala darbiba,

– verbalisms,

– sizoids.

Temperamenta iezimes, kas kave veiksmigu bernu pielagosanos skolai:

– palielinata reaktivitate (samazinati gribas momenti),

– augsta aktivitate,

– paaugstinata uzbudinamiba,

–Letargija

– psihomotora nestabilitate,

– ar vecumu saistitas temperamenta ipasibas.

Berna socialas nepareizas pielagosanas korekciju var veikt sadas jomas:

– komunikacijas prasmju veidosana,

– attiecibu harmonizacija gimene,

– dazu personibas iezimju korekcija,

– berna pascienas korekcija.

Pieaugusais biezi darbojas ka stimuls berna skolas nepareizai pielagosanai, un vecaku nepareiza ietekme uz bernu ir ieverojami nopietnaka neka lidziga skolotaja un citu nozimigu pieauguso ietekme. Var izskirt sadus pieauguso ietekmes uz bernu nepareizu pielagosanos faktorus:

– Gimenes sistemas faktori.

– Mediciniskie un sanitarie faktori (vecaku slimibas, iedzimtiba u.c.).

– Socialekonomiskie faktori (materialie, majokla apstakli).

Socialdemografiskie faktori (viena vecaka gimenes, daudzbernu gimenes, vecaka gadagajuma vecaki, atkartotas laulibas, bernini).

Socialpsihologiskie faktori (konflikti gimene, vecaku pedagogiska nekompetence, zems izglitibas limenis, deformetas vertibu orientacijas).

– Kriminalie faktori (alkoholisms, narkomanija, nezeliba, sadisms u.c.).

Papildus ieprieks minetajiem faktoriem ari citas gimenes sistemas un tuvakas socialas vides iezimes ietekme iespejamo berna disadaptaciju, piemeram, "problematiskais" berns, kurs darbojas ka saistoss gimenes sistemas faktors attieciba uz vinam pieskirto lomu gimene, klust mazak pielagots neka berns, kura gimene nav izteiktu problemu zonu, kas saistitas ar bernu. Svarigs faktors var but ari bernu dzimsanas kartiba un vinu lomu pozicijas gimene, kas var novest pie bernu greizsirdibas un nepietiekamiem veidiem, ka to kompenset. Pieaugusa bernibai ir speciga ietekme uz vina pedagogisko darbibu un attieksmi pret savu bernu vai studentu.

A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver

Attistibas traucejumi ka skolas partrauksanas stimuli

Psihologi un fiziologi izskir vairakus modelus bernu attistibas traucejumu rasanas un attistibas joma:

Vienas sferas (personibas, psihes) parkapums vienmer negativi ietekme citas sferas.

Traucejumi izpauzas uzvediba (ko var konstatet, noverojot). Iznemums ir krizes periodi berna un pusaudza dzive, kad redzamie traucejumi ne vienmer norada uz attistibas traucejumiem.

"Garigie traucejumi izraisa socialu nepareizu pielagosanos, piemeram, cilveku loka sasaurinasanos un noraidijumu grupa.

"Psihiskie traucejumi ir skerslis izglitibas ietekmei.