Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Vel viena virusu intrauterina slimiba, kas var izraisit sarezgitu defektu, ir citomegalovirusa infekcija (CMV). Sis slimibas viruss tiek parnests ciesa kontakta un tiek uzskatits par visizplatitako starp visam iedzimtajam infekcijam. Slimiba biezi rodas berniem ar gandriz neredzamiem simptomiem un tiek apstiprinata tikai pec serologiskajiem laboratorijas testiem. Jaundzimuso perioda si slimiba daziem berniem izpauzas ilgstosas dzelte un agra berniba pneimonijas, meningoencefalita, enterokolita un citu slimibu veida. Sis iedzimtas infekcijas rezultata berniem var rasties vienreizeji (iedzimtas kluba kajas, kurlums, auksleju deformacija un mikrocefalija) vai vairaki organu bojajumi (kurlums un acu slimibas horioretinita vai redzes nerva atrofijas veida), ka ari centralas nervu sistemas bojajumi, kas izraisa cerebralo trieku (CP), garigu atpalicibu vai primaru garigu atpalicibu. CMV var but priekslaicigu dzemdibu un arkarteju priekslaicigu dzemdibu celonis. Mes esam noverojusi bernus ar iedzimtu citomegaliju musu konsultacijas, bernu nama nedzirdigajiem un skolas nedzirdigajiem. Tas bija dazadas traucejumu kombinacijas: piemeram, viena gadijuma iedzimts sensorineirals kurlums, cerebralas triekas un miopiska astigmatisma atlikusi ietekme normala intelektualaja attistiba vai sensorineirals dzirdes zudums, redzes nervu daleja atrofija un smaga gariga atpaliciba otra.

Sarezgitu traucejumu izplatiba

1980. gadu vidu M. G. Blyumina meginaja noteikt teoretiski paredzamo dazu veidu sarezgitu defektu izplatibu (gariga atpaliciba ar dzirdes defektiem, gariga atpaliciba ar redzes defektiem, redzes un dzirdes traucejumi). Pec vinas aprekiniem, kombineto dzirdes un intelektualo traucejumu izplatibai vajadzetu but aptuveni 1:10 000, redzes un intelektualas attistibas traucejumiem 1:2 000 un dubultiem manu traucejumiem 1:30 000. Saskana ar arvalstu datiem vairak neka 40% bernu, kuriem ir kustibu un intelektualas attistibas traucejumi, cies ari no redzes traucejumiem. Savukart vismaz 50-60% bernu ar redzes traucejumiem ir citi papildu defekti. Aptuveni 5% bernu ar smagiem redzes traucejumiem ir ari dazadas pakapes dzirdes traucejumi. 50% bernu ar cerebralo trieku ir redzes grutibas. 30% bernu ar smagiem dzirdes traucejumiem var klasificet ari ka bernus ar sarezgitiem vai vairakiem traucejumiem. Tikai viena bernu grupa ar sarezgitu defektu ir visvairak petita un sniegta (no izglitibas un apmacibas zinatniska un pedagogiska pamatojuma viedokla) – nedzirdigi neredzigi berni. Krievijai ir gadsimtiem senas tradicijas izglitot nedzirdigi neredzigus bernus. Ir aprakstiti principi, ka izveleties sadus bernus specialajam skolam, ir izveidotas programmas pirmsskolas un skolas izglitibai nedzirdigajiem neredzigajiem, un par so jautajumu ir zinatniska, pedagogiska un popularzinatniska literatura. Tomer lidz sim nedzirdigi neredzigie berni nav ieklauti to bernu saraksta, kas ieklauti Krievijas specialas izglitibas sistema. Vieniga speciala izglitibas iestade nedzirdigajiem neredzigajiem Krievija, kas veiksmigi darbojas jau 40 gadus, pieder nevis izglitibas sistemai, bet gan iedzivotaju socialajai aizsardzibai. Pec amerikanu ekspertu domam, Krievija vajadzetu but vismaz 5 800 nedzirdigi neredzigiem cilvekiem vecuma no 0 lidz 21 gadam. Sie skaitli nozime, ka Maskava vajadzetu but aptuveni 495 berniem, Sanktpeterburga – 212, Niznijnovgoroda – 76 un vismaz 40 berniem tadas pilsetas ka Kazana, Ufa un Perma. Taja pasa laika jaatceras, ka Krievijas Federacijas Darba un socialas attistibas ministrijas Nedzirdigo neredzigo bernu nams Sergiev Posad pilseta netalu no Maskavas ir paredzets 100 berniem un 100 pieaugusajiem.

Riska grupa vairakiem defektiem

Augsta riska grupa sarezgitu attistibas traucejumu klatbutnei vai paradisanas nakotne ietver:

– berniem ar konstatetu kadas kermena sistemas bojajumu, kas rada smagus attistibas traucejumus, piemeram, smagus centralas nervu sistemas bojajumus, dzilus dzirdes, redzes, kustibu bojajumus;

– berniem ar iedzimtam multiplam anomalijam (tai skaita ieksejiem organiem);

– loti priekslaicigi dzimusiem berniem;

– berni, kuru mates grutniecibas laika slimojusas ar tadam infekcijas slimibam ka masalinas, citomegalovirusa infekcija, toksoplazmoze, gripa u.c.;

Berni, kuriem agrina vecuma ir bijusi neiroinfekcija (meningits vai meningoencefalits);

– berni, kas dzimusi matem ar hroniskam slimibam, piemeram, diabetu, hroniskam nieru slimibam, multiplo sklerozi, hepatitu u.c.;

– berni no gimenem, kuras konstateta radinieku ar vairakiem bojajumiem dzimsana;

Berni, kuriem ir grutibas norit un nepieredzet tulit pec piedzimsanas choana sasaurinasanas vai atresijas del.

Gimenes faktoru ietekme uz garigas attistibas atruma samazinasanos