Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Pedejos gados vairaki specialisti ir atzimejusi, ka ir palielinajies to bernu skaits, kuriem ir iedzimti vairaki traucejumi, kuri dzimusi loti priekslaicigi un saglabati, pateicoties musdienu medicinas sasniegumiem. Sie berni piedzimst tik nenobriedusi un vaji, ka nevar dzivot vieni pasi. Vini nevar elpot pasi un tiek novietoti ipasos apstaklos, kur tiek nodrosinata maksliga ventilacija. Ipasam tehniskam iericem jauzrauga katra sada berna asins gazes sastavs un jaregule skabekla piegade. Turklat siem berniem jasanem medikamenti no dzimsanas. Lidz 70% priekslaicigi dzimuso zidainu ar loti mazu dzimsanas svaru var attistities smadzenu asinosana, kas izraisa centralas nervu sistemas bojajumus neatkarigi no dzemdibu veida. Intensivas skabekla terapijas un citu iemeslu del var rasties jusanas traucejumi*; Siem berniem var but dazadas ieksejo organu slimibas. Saskana ar jaunakajiem datiem aptuveni 35% bernu, kas dzimusi loti priekslaicigi un ar loti mazu dzimsanas svaru, var but garigi atpalikusi. No 12 lidz 15% priekslaicigi dzimuso bernu var but cerebrala trieka. Aptuveni 3-10% priekslaicigi dzimuso zidainu ir acu attistibas traucejumi, kas izraisa dzilus redzes traucejumus un pat aklumu (iedzimta glaukoma, iedzimta katarakta, redzes nerva atrofija, retinopatija utt.). Arkartejas priekslaicigas dzemdibas rezultata siem mazuliem var but ari dzirdes traucejumi apmeram 1-5% gadijumu. Dazos gadijumos sie traucejumi ir apvienoti viena berna. Smagas priekslaicigas dzemdibas celoni tiek uzskatiti par hroniskam mates slimibam, iedzimtam anomalijam, infekcijas slimibam grutniecibas laika, ka ari dazadiem socialpsihologiskiem faktoriem, kas nelabveligi ietekme berna attistibu pirmsdzemdibu perioda. Bernu priekslaiciga piedzimsana dazreiz ir saistita ari ar dazadu hormonalo kontracepcijas lidzeklu lietosanu matem pirms ienemsanas un daudziem citiem faktoriem. Ir pieradijumi, ka berni, kas dzimusi maksligas apseklosanas cela, piedzimst priekslaicigi aptuveni 70% gadijumu, un 30% no siem priekslaicigi dzimusajiem berniem var but attistibas traucejumi. Saskana ar musdienu medicinu lidz pat 60% cilveku, kuri kops bernibas ir invalidi, piedzima loti priekslaicigi. Labi aprikoti medicinas centri priekslaicigi dzimusiem zidainiem lauj izdzivot berniem ar smagam genetiskam anomalijam un dazadiem intrauteriniem bojajumiem. Vecaki, kuru berni piedzima loti priekslaicigi un aprupeti, teica, ka arsti dazreiz vinus bridinaja par smagu attistibas komplikaciju iespejamibu saviem berniem un ludza ipasu rakstisku atlauju vinu reanimacijai. Lielaka dala (aptuveni 70%) mazo bernu, kurus mes noverojam ar sarezgitiem manu traucejumiem, piedzima priekslaicigi, dazi no viniem no vairakam grutniecibam (dvini un tripleti). Priekslaicigi dzimuso zidainu vidu domineja zidaini ar II un III priekslaicigas dzemdibas pakapi. So bernu redzes traucejumu celonis visbiezak bija priekslaicigas dzemdibu retinopatija (2/3 gadijumu), kam sekoja redzes nervu atrofija un iedzimta katarakta. Bernu grupa, kuru mes petijam, pilnigas vai praktiskas akluma biezums palielinajas lidz ar priekslaicigas dzemdibas pakapi. Turpreti dzirdes traucejumu smagums un motorisko un intelektualo traucejumu smagums nebija tiesi saistiti ar priekslaicigas dzemdibas pakapi. Ja siem berniem bija dzirdes un redzes traucejumi, vini visbiezak bija iedzimti, bet dazreiz manu traucejumi radas dazados laikos un dazadu iemeslu del. Piemeram, iedzimtu aklumu priekslaicigas dzemdibu retinopatijas del pavadija sensorineirals kurlums pec tam, kad vairaku menesu vecuma cieta strutains meningits. Daziem no priekslaicigi dzimusajiem zidainiem, kurus mes noverojam, bija neiroinfekcijas tulit pec piedzimsanas, un parasti sajos gadijumos attistibas traucejumi bija vissmagakie smagu smadzenu bojajumu del.

Intrauterinas masalinas