Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Kapec ir svarigi zinat berna sarezgito attistibas traucejumu celonus?

Berna traucejumu celonu zinasana ir loti svarigs jautajums lielakajai dalai vecaku un biezi vien loti sapigs. Lielaka dala vecaku, ar kuriem mes tikamies, konsultejot savus bernus ar smagiem daudzkartejiem traucejumiem, neatteicas vinus audzinat gimene. Vini visi varonigi centas izarstet un izvest savus bernus. Daudzi no viniem centas izprast slimibas iezimes un iespejamas arstesanas metodes visprecizakaja veida. Vini parvareja sarezgitas diagnozes soku un nezaudeja ceribu, ka visu var noteikt. Bet daudzus no viniem kaveja doma par to, kurs ir vainigs pie ta, kas noticis ar vinu bernu. Arsti vinus nosutija uz konsultaciju ar genetikiem, kur vini jautaja par katra radinieka veselibu, un nevilus aizdomas par iedzimtibas vainu iekluva viena vai otra puse. Ja ar iedzimtibu bija "viss kartiba", tad mates vainoja sevi slimiba grutniecibas laika, vecmaminas cieta no smagam aizdomam: vai slimibas laika vinas ir inficejusas savu grutnieci ar gripu utt. Sada slepta pieredze vai atklatas savstarpejas apsudzibas nekada veida neveicinaja savstarpeju sapratni gimene un dazreiz neatgriezeniski to iznicinaja. Protams, vecakiem ir nepieciesama pilniga informacija par berna slimibas celoniem, tacu si informacija jaizmanto tikai, lai izveletos iespejamo berna arstesanu un planotu citu bernu dzimsanu, nevis savstarpejiem apvainojumiem.

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Grutibas diagnosticet sarezgitu traucejumu agrina vecuma

Parasti bernam tiek diagnosticets izteikts viena organa vai funkcijas bojajums gandriz tulit pec piedzimsanas, un tikai laika gaita tiek atklats otrais vai pat tresais defekts. Tas biezi ir saistits ar dzimsanas bridi konstateta bojajuma smagumu un grutibam diagnosticet citu sajos apstaklos. Piemeram, konstatejot iedzimtu aklumu bernam, iedzimti dzirdes traucejumi tiek konstateti tikai laika gaita, jo runas attistiba kavejas. Turklat dazos gadijumos otrais defekts pievienojas pirmajam ar vecumu, ja tas ir progresejosas slimibas sekas un neizpauzas nekavejoties. Tapec ir tik gruti precizi diagnosticet sarezgitus traucejumus agrina vecuma. Biezi vien iedzimtu anomaliju vai smagu somatisku un neirologisku slimibu klatbutne, kas rada tiesus draudus berna dzivibai, arsti prognoze neizbegamu dzilu kavesanos vina fiziskaja un garigaja attistiba. Diemzel sarezgita diagnoze no arsta viedokla, kurs maz zina par sadu bernu attistibas ipatnibam, ietver tikai aprupi un atbalstosu arstesanu. Tada veida iespeja ipasi parbaudit redzes un dzirdes funkcijas, ka ari si berna atbilstosu audzinasanu un ipasu attistibas izglitibu tiek atlikta uz ilgu laiku vai pat izslegta.

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Musdienu izpratne par bernu garigas attistibas traucejumu celoniem

Berna attistibas traucejumu biologiskie celoni tradicionali tiek attiecinati uz dazadam iedzimtas vai iegutas dabas slimibam, kermena traumu un intoksikaciju sekam. Papildus biologiskajiem celoniem musdienu medicina un psihologija nopietni apsver vairakus nelabveligus socialpsihologiskos faktorus, kas var ari nopietni sarezgit berna intelektualo un emocionalo-personigo attistibu. Ta ir berna audzinasana no dzimsanas nelabveligos arejos apstaklos, slikta aprupe un emocionals kontakts ar milajiem, milestibas un aprupes trukums no apkartejiem pieaugusajiem, vinu vienaldziba un pat nezeliba (manu un garigais trukums, piesaistes traucejumi, ilgstosa atdalisana no mates utt.). Tadejadi redzes vai dzirdes uztveres traucejumus bernam ar iedzimtiem smagiem so funkciju traucejumiem var ieverojami samazinat, ipasi organizejot vina redzes un dzirdes apmacibu zidaina vecuma, ja nav kontrindikaciju no centralas nervu sistemas stavokla. Agrinie dzirdes aparati un optiska korekcija ari palidzes izvairities no manu atnemsanas siem berniem.

Sarezgitu attistibas traucejumu gadijuma socialpsihologiskajiem faktoriem var but loti nozimiga loma, bet galvenie ir vairaki organiskie bojajumi. So bojajumu izcelsmei ir dazadi iespejamie iemesli:

Viens defekts var but genetiskas izcelsmes, bet otrs var but eksogenas izcelsmes;

Abus defektus izraisa dazadi genetiskie faktori, kas darbojas neatkarigi viens no otra.

Abi defekti ir viena un ta pasa iedzimta sindroma vai slimibas atskirigie simptomi (viens genetiskais faktors);

Abus defektus izraisa dazadi eksogeni faktori, kas darbojas neatkarigi;

Abus defektus izraisa viens un tas pats arejais faktors.