Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem

Problema: motora izjauksana, zems kontroles limenis par savu uzvedibu un emocionalajam reakcijam.

Iespejamie celoni:

– nervu sistemas ipatnibas, augsta apdavinatiba,

– aizsargajosa rakstura uzvedibas ipatnibas uz komunikacijas traucejumu fona,

–Palutinat.

Problema: berna depresija un astenija.

Iespejamie celoni:

– zema energija, nogurums, nervu sistemas ipatnibas (ka provocejoss faktors),

– aizsardzibas psihologiska rakstura depresiva uzvediba: trauksme, uzmanibas trukums, intereses zudums par macisanos,

– visparejs psihofiziologiska rakstura darbibu lenums.

Problema: disku izjauksana.

Iespejamie celoni:

– berna psihologijas patologiskie traucejumi,

– dzives ipatnibas (gimene),

Aizsardzibas raksturs: negativa demonstracija – komunikacija ar nozimigiem pieaugusajiem un vienaudziem.

Problema: neirotiski simptomi (pasivitate, runas traucejumi, obsesivas kustibas, sapes, enureze).

Iespejamie celoni:

– ieprieks pastavosu parkapumu izpausmes,

Augsta trauksme ka nopietnu traucejumu izpausme attiecibas ar nozimigiem pieaugusajiem,

Augsta trauksme ka personibas iezime.

A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver

Nepareiza pielagosanas skola un riska faktori

Bernu nepareiza pielagosanas tiek uztverta ka gruti izglitojama – berna pretosanas merktiecigai pedagogiskajai ietekmei, ko izraisa dazadi iemesli:

– nepareizi aprekini par audzinasanu;

– rakstura un temperamenta iezimes;

– personiskas ipasibas.

Disadaptacija var but patogena (psihogena), psihosociala vai sociala.

Patogeno nepareizu pielagosanos izraisa garigas attistibas novirzes, neiropsihiatriskas slimibas, kuru pamata ir nervu sistemas funkcionalie un organiskie bojajumi.

Patogena nepareiza pielagosanas var but pastaviga. Pastav psihogena nepareiza pielagosanas, ko var izraisit nelabveliga sociala, skolas, gimenes situacija (slikti ieradumi, enureze utt.)

Psihosociala nepareiza pielagosanas ir saistita ar berna dzimumu, vecumu un individualajam psihologiskajam ipasibam, kas nosaka vina nestandarta raksturu un prasa individualu pieeju bernu izglitibas iestades apstaklos.

Pastavigas psihosocialas nepareizibas formas

– rakstura akcentesana,

– emocionalas-gribas un motivacijas-kognitivas sferas iezimes,

Uzlabota berna attistiba, kas padara bernu "neertu" studentiem.

Nestabilas psihosocialas nepareizas pielagosanas formas:

– berna attistibas krizes periodi,

– psihiskie stavokli, ko izraisa psihotraumatiski apstakli (vecaku skirsanas, konflikts, iemilesanas).

Sociala nepareiza pielagosanas izpauzas moralo normu parkapumos, antisocialas uzvedibas formas un vertibu orientaciju deformacija. Ir divi posmi: pedagogiska nolaidiba un sociala nolaidiba.

Socialo nepareizu pielagosanos raksturo sadas pazimes:

– komunikacijas prasmju trukums,

– nepietiekams pasnovertejums sakaru sistema,

– augsti standarti citiem,

– emocionala nelidzsvarotiba,

– Attieksme, kas trauce komunicet,

– trauksme un bailes no komunikacijas,

– Izoletiba.

Papildus jedzienam "disadaptacija" pastav resocializacijas jedziens – organizets socialpedagogisks process, lai atjaunotu socialo statusu, zaudetas vai neformetas socialas prasmes un orientacijas, ieklaujot jaunas pozitivi orientetas attiecibas.

Gan gimene, gan skola var but nepareizas pielagosanas faktori.

Skola veic dazadas funkcijas: maca; Paaugstinat; socializejas (spontani, merktiecigi). Kad berns ienak skola, vins iegust jaunus faktorus, kas ietekme berna attieksmi pret sevi, skolu, berna statusu klase un majas. Vina prata paradas ne tikai vards, bet ari uzvards, segvards, figura un motoriskas prasmes iegust jaunas nozimes. Motivacijas un vajadzibu sfera tiek parstruktureta, svarigu vietu taja ienem prasiba pec pieauguso un vienaudzu atzisanas, un paradas pienakumi.

Skolotajs ir vissvarigakais pieaugusais bernam skolas sakuma, un tadu ipasibu klatbutne ka neatlaidiba, paskontrole, pasciena un labas manieres noved pie ta, ka skolotajs pienem studentu, apmierina vina prasibas un atzinibu. Ja sis ipasibas netiek veidotas, berns var klut nepareizs.

Anglija veiktie petijumi liecina, ka vislielakas problemas skolenu vidu rodas skolas ar nestabiliem macibspekiem. Skolotaja ceribas tikai uz sliktam lietam no studenta noved pie pastiprinatas nepareizas adaptacijas, klasesbiedri pienem skolotaja slikto attieksmi pret noteiktu studentu. Paradas sads modelis: rupjs personals – rupji berni; Miesas sods ir agresija.

Skolotaja (un psihologa) uzdevums ir atrast iespejas iedrosinat vajus skolenus par vinu sasniegumiem (uzlabojumiem), berniem jasanem pozitivas emocijas no skolas, jajutas vajadzigiem, atbildigiem. Skolotaju un vecaku interese par berna macisanos un panakumiem (nevis uzraudzibu) uzlabo akademisko sniegumu.

Komunikacijas stili starp skolotajiem un studentiem var but dazadi: autoritari, demokratiski, pielaujami. Berniem ir nepieciesama vadiba un vadiba, tapec autoritara (vai demokratiska) pieeja zemakajas pakapes ir labaka par pielaujamu. Vidusskola demokratiskais stils dod vislabakos rezultatus.