Divu okeānu noslēpums

Torpēdas pēc inerces no abām pusēm traucās pretī cilā citai. Tas sadūrušās un tagad eksplodē. Mūsu ma­nevrs izdevies! Pustonnas mašīneļļas — pār bortu! Div­desmit kubikmetru ūdeņraža aizdedzināt — un pār bortu!

Pēc dažiem mirkļiem uz ekrana jumola parādījās mil­zīgs, liesmojošs virpulis. Pēc tam virs okeana rāmā limeņa augstu gaisā uzšāvās kolosāls ūdens un liesmu kalns, it kā bulu izvirdis zemūdens vulkāns. Kalns sa­plaka un augsti, koncentriski viļņi sāka savu tālo skrē­jienu pār rāmo ūdens līmeni.

—- Nu tā, mēs esam pagalam! — vīpsnādams sacīja kapteinis. — Tagad neviens vairs par to nešaubīsies .,:..—- Un, pavērsies pret vecāko leitnantu, pavēlēja: — Astoņas desmitdaļas ātruma! Kreiso bortu uz priekšu! Tā turētiesl

Zemūdene apvilka milzīgu loku pret austrumiem

—    Kurss tieši uz ziemeļiem! Pacelt virspusē labās pu­ses izlūku!

Eksploziju grandi apklusa. No dibena sacelto dūņu mutuļi sāka pamazām aizklāt loka ekrānu. Visur bija re­dzami jūras iemītnieku nedzīvie ķermeņi.

—   Pacelt kuģi līdz piecsimt metru dziļumam!

Uz ekrana skaidrā jumola zenitā mirdzēja gaišais saules disks. To ietvēra vairāki miglaini mākoņu vāli. Makoņainās debesis, brīžiem saraukdamās, krita zemāk, it kā tās būtu savilcis apvāršņa loks, brīžiem atkal strauji pacēlās, izplezdamās bezgalībā. Tur uzlidoja aug­šup vai pieplaka ūdenim infrasarkanais izlūks.

Okeāns bija skaidrs.

—   Pacelt izlūku augstāk! — kapteinis pavēlēja.

Pret ziemejiem, tālu tālu pie apvāršņa pavīdēja sīki

divu kuģu silueti ar rotaļīgām dūmu strūkliņām.

—   Tieši tā! — apmierināts noteica kapteinis, it kā pārliecinājies, ka viss norisinās tā, kā viņš vēlējies.

—   Trīs rumbus uz rietumiem! Tā turēties. Tagad izrēķi­nāsimies …

Drīz infrasarkanais izlūks vairs nebija vajadzīgs. Kuģi atradās ultraskaņas prožektoru redzes lokā.

Viens no kuģiem bija lieliskais piecpadsmit tūkstoš tonnīgais skaistulis kreiseris «Idzumo», karakuģu būvnie­cības pēdējais vārds, ar trim spēcīgiem kaujas torņiem, divpadsmit smagiem trīssimt četrdesmit milimetru lielga­baliem, kas trāpīgi šauj trīsdesmit divus kilometrus tālu, sešiem torpēdu aparatiem, četrām lidmašīnām un piecdes­mit mezglu lielu ātrumu stundā.

Kapteinis to pazina.

Sānis, mazliet tālāk no kreisera pacēlās milzīgs okeana tvaikonis ar četriem dūmeņiem.

—   Izlūku novākt! Trīs desmitdaļas ātruma! — kap­teinis komandēja.

Viņš nospieda pogu līdzās nelielajam, ovalajam ek- ranam zem vadības pults. Uz ekrana parādījās kuģa priekšgala ultraskaņas lielgabala kamera. Galvenais akustiķis resnītis Cižovs sēdēja krēslā. Viņa priekšā ple­tās gaišais ekrāns, un uz tā precizi iezīmējās kreisera un tvaikoņa silueti, ap tiem šaudījās daudzi kuteri, glābšanas un zvejas laivas. Augstu debesīs kā plēsoņa riņķoja liela, balta lidmašīna ar spilgti sarkaniem apļiem zem spārniem.

—   Gatavoties kaujai! — kapteinis deva komandu.

—   Uz kreiseri! Mērķis — metāls! Tikai metāls! Ļaudis neaiztikti

—  Tieši tā, gatavoties kaujai, tikai uz metālu, — ap­stiprināja Cižovs, kaut ko steidzīgi pieskrūvēdams, pacel­dams un pārbīdīdams.

Šaut uz apakšējo daļu līdz ūdenslīnijai! Ar piecu desmitdaļu jaudu! Uzmanību!

Piecsimt metru dziļumā zemūdene klusu tuvojās tē­raudā kaltajam kuģim, kas uz visām pusēm draudoši slēja varenos lielgabalu stobrus.

Uz ekrana varēja skaidri saskatīt sīkos cilvēku stā­vus, kas rosījās uz klāja, virsnieku siluetus, kas no ko­mandas tiltiņa vēroja okeana virsmu tai pusē, no kurie­nes patlaban klusu tuvojās «Pionieris».

Uz tvaikoņa divas vinčas vienā malā vilka laukā no ūdens un saritināja cilindrā platu gandrīz visa kuģa ga­rumā metala tīkla strēmeli ar milzīgām, tukšām acīm. Varēja redzēt, ka arī kuģa otrā pusē divas citas vinčas dara to pašu. Bija skaidrs, ka kuģis — kreisera techniskā bāze — ievilka neizmantotā tikla paliekas.

— Stāt! — kapteinis pavēlēja, un zemūdene tūdaļ uz vietas apstājās. — Uzmanību! — kapteinis deva komandu Cižovam. — Mērķēt! Skaņu!

Ultraskaņas lielgabala telpa, pēc tam centralais va­dības postenis un beidzot viss milzīgais zemūdens kuģis pildījās ar apslāpētu muzikālu dūkoņu, kas atgādināja spēcīgas dinamo mašīnas dunu. -»

Pirmajā acumirkli kreisera ārējā izskata nekas ne­mainījās. Ultraskaņas lielgabals darbojās tikai ar piecu desmitdaļu jaudu.

Pēkšņi uz kreisera komandtiltiņa virsnieki sarosījās. Kā vēja nesti, viņi ātri noskrēja zemē. Kreisera priekš­gals un pakaļgals pamazām slējās uz augšu, tā vidus­daļa ieliecās un slaidie, elegantie borti aizvien redzamāk pieņēma loka formu. Ļaudis paniski skraidīja pa klājiem.

Viss kuģa siluets — no ķīla līdz radioantenai bija skaidri redzams uz zemūdenes ekrana. Kapteiņa un vecākā leitnanta acu priekšā kreisera zemūdens daļas vidus sāka stiepties un irt kā māli. Jau pēc pirmās ultraskaņas uzbrukuma minūtes kuģa borts zemūdenes pusē uzreiz ieliecās uz iekšu, tad kā milzīgs burbulis pēkšņi pār­sprāga pušu un varena ūdens straume ieplūda kravas telpās, mašīnu nodaļā un artilērijas pagrabos.