Читаем Dzīvoklis bez numura полностью

Avots ar skubu izvilka «Belamora» paciņu. Ienāca prātā Centrālcietums. Toreiz biedri smēķēja no salauz­tām pīpēm izgrabināto nikotīnu, ko sajauca ar matraču salmiem.

—    Vai ilgi? — viņš tikai vaicāja.

—     Kā to ņem — četrpadsmit dienas, varbūt arī četrpadsmit gadi . . . Vēl stunda, un jūs mani vairs ne­būtu atraduši. Bet Nadeždu paguva nobendēt, — un balss viegli ietrīcējās: — Ak jā, tu jau nemaz nepazini viņu …

Garām pabrauca motorizēta pretgaisa aizsardzības baterija. Starmetēju apaļajās acīs spoguļojās debesis, kāds bērns sauca mātei: «Re, kur liela bļoda! Vai ar to arī šauj?»

—    Avot, ja tu zinātu, kāds prieks par tevi, par Rīgu!… Pirmajā kara dienā mēs bijām kopā un pir­majā Rīgas atbrīvošanas dienā atkal… Ja ir mazdrus­ciņ vaļas, nāc līdzi. Es steidzos uz mājām, gribas ātrāk redzēt, vai biedri sveiki un veseli! . . .

—     Iesim! Bet stāsti taču! . ..

Grēcinieku ielā viņiem ceļu aizsprostoja sapieris. Rokā tas turēja mīnu meklēšanas rīku, kura metāliskās ūsas jocīgi spurojās.

—    Biedri apakšpulkvedi, tālāk bīstami iet. Vācietis ber no otrā krasta.

Avots atmeta ar roku — nav jau pirmā reize, — bet Daugavietis nemaz neklausījās. Jo tuvāk nāca mājas, jo lielāks kļuva nemiers par Ēriku, par Skaidrīti, par veco Donatu, par Elizi. Vai būs vēl dzīvi?

Caur melnajiem dūmiem, kas vēlās no Daugavmalas, Jānis saredzēja, ka Baumaņa nams stāv, kā stāvējis. Ieejot abi izdzirdēja otrā stāvā vecā Donata sirdīgo rū­koņu. Pēc brīža viņš kā jauneklis noskrēja pa kāpnēm:

—     Ak tad aizlaidusies gan šī nolādētā vācu . . .

Donats norija pēdējo vārdu. Aiz pārsteiguma viņam

slota izkrita no rokām un noripoja pie Daugavieša kājām.

—    Nu saki viens .. . Tas taču Žanis! — un, nemaz nesasveicinājies, viņš garām Daugavietim iedrāzās savā dzīvoklī:

—    Ērik, Skaidrīt! Elli, ko tu guli?! Celies! Žanis dzīvs!

Viņi sēdēja ap galdu, pie kura Jānis tik bieži bija sēdējis kopā ar Nadeždu. Pie sienas vēl karājās viņas blūzīte, uz kumodes mētājās matu spraudītes, un tikai tagad Daugavietis īsti saprata, ko nozīmē uz visiem lai­kiem pazaudēt cīņas biedru un mīļotu sievieti. Viņš novērsa seju, lai noslēptu acīs sakāpušo valgmi, un pa­svītroti mundri teica:

—    Nu, biedri apakšpulkvedi, atļauj mums iztukšot kādu glāzīti uz tavu veselību. Gods un slava atbrīvotā­jiem! Es tūlīt nokāpšu dzīvoklī bez numura un atnesīšu pudeli, kas trīs gadus glabāta šai svētku dienai.

Avotam negribējās runāt pretī, bet, paskatījies uz Skaidrīti un Ēriku, kuru rokas saskārās glāstā, uz veco

Elizi, kas lakatā slaucīja asaras, uz Donatu, kas aizkus­tināti bāza kaļķītī apakšpulkveža piedāvāto «Belamoru» ar visu papīru, uz sirmot sākušo Daugavieti, kas ap­miglotām acīm piepildīja glāzīti un dažas lāses aizlēja garām, uz vienkāršo katūna blūzīti pie sienas, viņš nodomāja:

«Jums, pagrīdes varoņi, taču pienākas daudz lielāka slava. Vismelnākajā laikā jūs saglabājāt tīru darba tau­tas godu. Padomju Latvija jūs nekad neaizmirsīs!»


[2] ak laiki, ak tikumi! (lat. vai.)

[3] Šodien mums pieder Vācija, bet rīt visa pasaule.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Иван Грозный
Иван Грозный

В знаменитой исторической трилогии известного русского писателя Валентина Ивановича Костылева (1884–1950) изображается государственная деятельность Грозного царя, освещенная идеей борьбы за единую Русь, за централизованное государство, за укрепление международного положения России.В нелегкое время выпало царствовать царю Ивану Васильевичу. В нелегкое время расцвела любовь пушкаря Андрея Чохова и красавицы Ольги. В нелегкое время жил весь русский народ, терзаемый внутренними смутами и войнами то на восточных, то на западных рубежах.Люто искоренял царь крамолу, карая виноватых, а порой задевая невиновных. С боями завоевывала себе Русь место среди других племен и народов. Грозными твердынями встали на берегах Балтики русские крепости, пали Казанское и Астраханское ханства, потеснились немецкие рыцари, и прислушались к голосу русского царя страны Европы и Азии.Содержание:Москва в походеМореНевская твердыня

Валентин Иванович Костылев

Историческая проза
Живая вещь
Живая вещь

«Живая вещь» — это второй роман «Квартета Фредерики», считающегося, пожалуй, главным произведением кавалерственной дамы ордена Британской империи Антонии Сьюзен Байетт. Тетралогия писалась в течение четверти века, и сюжет ее также имеет четвертьвековой охват, причем первые два романа вышли еще до удостоенного Букеровской премии международного бестселлера «Обладать», а третий и четвертый — после. Итак, Фредерика Поттер начинает учиться в Кембридже, неистово жадная до знаний, до самостоятельной, взрослой жизни, до любви, — ровно в тот момент истории, когда традиционно изолированная Британия получает массированную прививку европейской культуры и начинает необратимо меняться. Пока ее старшая сестра Стефани жертвует учебой и научной карьерой ради семьи, а младший брат Маркус оправляется от нервного срыва, Фредерика, в противовес Моне и Малларме, настаивавшим на «счастье постепенного угадывания предмета», предпочитает называть вещи своими именами. И ни Фредерика, ни Стефани, ни Маркус не догадываются, какая в будущем их всех ждет трагедия…Впервые на русском!

Антония Сьюзен Байетт

Историческая проза / Историческая литература / Документальное