Финно-угры и балты в эпоху средневековья

Eesti ajalugu, 1935. Ecsti ajalugu I. Esiajalugu ja muislnc vabadusvöitlus. Tartu.

Ekblom R., 1931. Idrisī und die Ortsnamen der Ostseeländer Namn och Rygh, H. 1–2.

Endzelīns J., 1912., Über die Nationalität und Sprache der Kuren. — Finnisch-ugrische Forschungen, Bd. 12. Helsingfors — Leipzig.

Endzelīns J., 1932. Vai Mežotne senāk bijusi pilsēta. — Burtnieks. RIgä.

Endzelīns J., 1979. Darbu izbas, III-1. Rīgā.

Endzelīns J., 1982. Darbu izbas, IV-2. Rīgā.

Engel C., 1931a. Beiträge zur Gliederung des jüngsten Zeitalters in Ostpreussen. — In: Congressus Secundus Archeologorum Balticorum Rigae. Rīgā.

Engel C., 1931b. Einfürung in die Kultur des Memellandes. Memel.

Engel C., 1935a. Aus ostpreussischer Vorzeit. Königsberg.

Engel C.

, 1935b. Vorgeschichte der altpreussischen Stämme. Königsberg.

Engel C., La Baume W., 1937. Kulturen und Völker der Frühzeit im Preuitenlande. Königsberg.

Europaeus A., 1923. Muinaistutkimuksen tehtäviä Karjalassa. — Kalevalaseuran Vuosikirja, 3. Helsinki.

Fettich N., 1937. Die Metallkunst der landnehmenden Ungarn. — Archaeologia Hungarica, XXL Budapest.

Fodor I., 1977. Ou le dominicain Julien de Hongrie retrouva-t-il les Hongrois de l’Est? — In: Les anciens Hongrois et les ethnies Voisines à l’Est. Budapest.

Fraenkel E., 1950. Die baltischen Sprachen. Ihre Beziehungen zu einander un zu den indogermanischen Schwesteridiomen als Einführung in die baltische Sprachwissenschaft. Heidelberg.

Friedental A., 1938. Ein Brandgräberfeld der jüngeren Eisenzeit aus West-Estland. — In: Beiträge zur Kunde Estlands, XXI. Tallinn.

Gaerte W., 1929. Urgeschichte Ostpreussens. Königsberg.

Gerullis G.

, 1921. Zur Sprache der Sudawer-Jalwinger. — In: Festschrift Adalbert Bezzenberger. Göttingen.

Gimbutas M., 1963. The Balts. New York.

Gimbutiené M., 1985. Baltai priešislorinians laikais. Etnogeneze, materialiné kultūra ir mitologija. Vilnius.

Ginters V., 1938. Rituelle Stein kreise auf livischen Gräberfeldern der jüngeren Eisenzeit. — Öpelatud Eest seltsi toimetused, XXX. Tartu.

Ginters V., 1939a. Sena Mežotne. — SM, I.

Ginters V., 1939b. Sena Mežotne. — SM, IV.

Girininkas A., 1974. Baubonių — Mustenių (Trakų raj.) pilkapyno tyrinéjimai 1973 m. — AETL 1972 ir 1973 m.

Golubeva L.A., 1980. The White Lake area and thc Volga Water-way. — In: Fenno-ugri et slavi. 1978. Helsinki.

Gombocz Z., 1912. Die bulgarisch-türkischen Lehnwörter in der ungarischen Sprache. — Helsinki.

Götze A., 1908. Bretthenweberei im Altertum. Berlin.

Graudonis J.

, 1964. Altenes ekspedīcijas 1963. gadā. arheologiskie izrakumi. — RT 1963.

Graudonis J., 1965. Altenes arheoloģiskās ekspedīcijas pārbaudes izrakumi 1964. gadā. — RT, 1964.

Graudonis J., 1969a. Arhcologisko piemineklų apzināšana Augšzeme. — RT, 1968.

Graudonis J., 1969b. Ikšķiles arheologiskā izpēle. 1968 gadā. — RT, 1968.

Graudonis J., 1970. Ikšķiles arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1969. gadā. — RT, 1969.

Graudonis J., 1971. Arheoloģiskie izrakumi Ikškilē 1970. gadā. — RT, 1970.

Graudonis J., 1972. Izrakumi Ērglu Jaunāķēnu kapulauka 1971. gadā. — Mat. 1971.

Graudonis J., 1973a. Ērglu Jaunāķēnu kapulauks. — Mat. 1972.

Graudonis J., 1973b. Senā Ikšķiles baznīca un 1972 gadā tajāveiktie pētijumi. — Mat. 1972.

Graudonis J., 1974. Ikšķiles arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1973. gadā. — Mat. 1973.

Graudonis J.

, 1975. Arheoloģiskie izrakumi Ikšķilē 1974. gadā. — Mat. 1974.

Graudonis J., 1976. Ikšķiles arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1975. gadā. — Mat. 1975.

Graudonis J., 1977. Izrakumi Turaidas pilsdrupās 1976. gadā. — Mat. 1976.

Graudonis J., 1978. Izrakumi Turaidas pilsdrupās 1977. gadā. — Mat. 1977.

Graudonis J., 1979. Izrakumi Turaidas pilsdrupās 1978. gadā. — Mat. 1978.

Graudonis J., 1980. Izrakumi Turaidas pilsdrupās 1979 gadā — Mat. 1979.

Graudonis J., 1982. Izrakumi Turaidas pilsdrupās 1980. un 1981. gadā. — Mat. 1980/81.

Graudonis J., Apals J., 1965. Altenes arheoloģiskās ekspedīcijas pārbaudes izrakumi 1964. gadā. — RT, 1964.

Grewingk C., 1865. Das Sleinalter der Ostseeprovinzen Liv-, Est- und Kurland und einiger ungrenzenden Landstriche. — In: Schriften der Gelehrten Estnischen Gesellschaft, 4. Dorpat.

Grewingk C., 1870. Über heidnische Gräber Russisch-Litauens und einiger benachbarten Gegenden insbesondere Lettlands und Weissrusslands. — In: Verhandlungen der Gelehrten estnischer Gesellschaft, VI, H. 1–2. Dorpat.

Grewingk C., 1874–1877. Zur Archäologie des Baltikums und Russlands, I, II. Braunschweig.