Eiropas Federācijas centrālajam parlamentam. Viņa pakļautībā darbojās operatīvie aģenti, kas rūpējās par ikdienas darbu pārvaldē. Reivcna izpētīja, ka pārvalde sadalīta trīs lielās nodaļās. Divas no tām nebija grūti iedomāties. Tie bija administratori un izmeklētāji, kuru pienākums bija atklāt aizdomās turamos Hakus. Bija aģenti, kas nogādāja Hakus uz nāves kamerām, kur viņus iznīcināja, injicējot indi. Tas Rcivcnai nešķita nekas jauns, un rīcības aukstasinība viņu nepārsteidza. Taču viņa negaidīja, ka atklāsies vēl trešā darbinieku grupa, bet par to nebija nekādas informācijas. Ko gan vēl varētu darīt šāda likvidācijas pārvalde?
Ziņas par šo trešo nodaļu bija niecīgas, reizēm bija pieminēts vienīgi doktors Kaldens un viņa nodaļas rezultāti. Rcivcnai nācās pārmeklēt failus vairāk nekā stundu, līdz viņai izdevās informācijas fragmentus apkopot tā, lai rastos vismaz aptuvena kopaina. Un secinājumi bija mulsinoši.
Kad 2098. gadā DDP no pētniecības pārvaldes pārvērtās par Haku likvidācijas pārvaldi, tajā tika saglabātas dažas medicīnisko eksperimentu telpas — laboratorija un klīnika, kur senāk notika pirmie eksperimenti ar Haku gēnu. Divsimt gadu laikā šai iestādei nebija īpaša pielietojuma, bet tad, 2320. gadā, visas piezīmes par klīniku kļuva slepenas. Reivcna secināja, ka šajā laikā eksperimenti atsākušies. Cita izskaidrojuma nebija. Lielākā daļa Haku bija fiksēti datos kā iznīcināti saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Tomēr katram astotajam Hakam bija tāda pat piebilde kā Rcičclas gadījumā, kas apliecināja piegādi doktoram Kaldcnam. Reivena spēja izdomāt tikai vienu atbildi.
Atrāvusies no sistēmas, Reivcna atgriezās pa Tīklu, domas ātrumā pārlecot no viena pieslēguma uz citu. Atgriezusies savā datorā, viņa atkal saplūda ar savu ķermeni.
"Vrait," viņa paziņoja. "Es domāju, ka Reičela ir dzīva."
Kā jau lielas kompānijas vadītājam pieklājas, Bobs Tarels laiku lieki netērēja. Trešdienas pēcpusdienā viņš bija runājis ar
Belgrāvijas kompleksa jauno iemītnieci. Ceturtdienas rītā jau informēja holokanāla Mirāža darbiniekus, ka nolēmis mainīt raidīšanas formātu. Tās pašas dienas vidū uz viņa galda gulēja seši dažādi piedāvājumi, un viss mehānisms bija iedarbināts, lai sestdienas ballītē paziņotu par jauna rokmūzikas kanāla atklāšanu.
Lai gan svarīgie pienākumi neļāva viņam uzaicināt Elizabeti uz savu biroju, viņš bija parunājies ar viņu pa holokomu. Attēlā uz ekrāna viņa bija izskatījusies piekususi un pārstrādājusies, taču, kad viņš pastāstīja par jauna rokkanāla izveidošanu, viņa piekrita piesūtīt uz viņa datoru visu iespējamo informāciju par šo mūziku. Solītais sūtījums bija pienācis pēc stundas. Mediju magnātu iespaidoja tāds darba ātrums, un viņš visā nopietnībā nolēma piedāvāt jauniņajai konsultantei darbavietu. Viņš bija pūlējies sazināties ar AdAslra vadību, taču viņu līnija bija pastāvīgi aizņemta. Tomēr viņa palīgam izdevās pieslēgties AdAslra serverim, kas izrādījās visai mazs, tomēr tajā varēja atrast visu informāciju par kanāla reitingu, ko viņš vēlējās redzēt.
Direktoru padome atklātā balsojumā atbalstīja Boba piedāvājumu mainīt Mirāžas formātu, un akcionāri, kas bija satraukušies par reitinga lejupslīdi, ar prieku pieņēma iespēju uzlabot savas izredzes. Jau septiņi labākie mūzikas komentētāji bija pārvilināti no citiem kanāliem, solot lielākas algas un "kulta" statusu. Mirāžas logo nozuda no holoekrānu reklāmām un kanāla galvenajām studijām. Dizaineri jau izstrādāja variantus jaunajam kanāla nosaukumam — CuIlRock.
Dziļi sirdī Bobs Tarels domāja, ka nav dzirdējis neko atbaidošāku par 20. gadsimta rokmūziku, taču biznesa partneru atsaucība apstiprināja viņa cerības, ka šis projekts varētu būt ienesīgs. Tāpēc viņš izrādīja sajūsmu par jaunatklāto žanru. Interese par jauno kanālu strauji pieauga, un Bobs Tarcls jau ieslīga vīzijās par uzlabojumiem visā izklaides industrijā.
Kamēr tēvs tēloja, cik ļoti viņam interesē alternatīvais roks, viņa meita nolēma ienīst šo mūziku. Tik stingrs lēmums radās, trīs stundas klausoties ierakstus kopā ar Ketlīnu un Zirkardu. Trijotne no visas sirds vēlējās atzīt, ka šī mūzika ir visjaukākais, ko viņas jebkad ir klausījušās. Taču, kad pēdējais disks bija nožvadzējis līdz beigām, Zirkarda piesardzīgi aptaustīja džinkstošās ausis un neviļus noteica:»
"Nedomāju, ka tā būtu mūsu mūzika, kā jums šķiet?"
Atviegloti nopūtušās, Ali un Ketlīna ar prieku piekrita. Kaut gan visas trīs atbalstīja Boba Tarela trako ideju un pārliecināja viņu, ka tas būs īsts apvērsums, nepagāja ne stunda, kad ikviens brālības dalībnieks jau zināja, ka CuItRock nav priekš viņiem. Saprotams, ka tas neietekmēja draudzeņu plānus ierasties uz sestdienas ballīti nedēļas beigās. Berzēšanās gar slavenībām bija tā vērta, lai vienu vakaru izrādītu interesi par alternatīvo mūziku.