Ipasi. Cels uz izcilibu

Vini iegaja Kupera Raisa mazaja biroja un apsedas pie galda. Meitene, kurai izskatijas ne vairak ka divdesmit piecus gadus veca, iznema no somas lielu piezimju gramatinu un ielika to klepi. Vina bija noraizejusies, bet Kupera dvesele bija parsteidzosi mieriga. Vins neko nejuta.

"Risa kungs…" meitene iesaka, bet vins vinu partrauca:

– Vienkarsi Kupers. Man nepatik, ka mani uzruna formali.

Vina pamaja ar galvu un viegli pasmaidija.

"Mani sauc Islijs Kruzs, esmu no laikraksta Big Day, un es veletos jums uzdot dazus jautajumus par jaunajiem vitaminiem.

"Ludzu, es esmu gatavs atbildet," Kupers sacija un atliecas uz miksta kresla, saliekot rokas uz krutim.

– Pirmkart, ka radas ideja radit sos vitaminus? Vai jus pats ciesat no alergijam?

Vins kadu bridi domaja, bet zinaja, ko atbildet. Patiesiba, ko visi gaida.

– Ideja, tapat ka recepte, radas spontani. Un ne, man nav alergijas.

"Labi, loti labi," Aili atbildeja un kaut ko pierakstija sava piezimju gramatina.

– Kas ir labs, vai drikstu jautat?

– Protams tu vari. Es tikai zinu, kas ir alergijas no pirmavotiem. Es ar to slimoju kops bernibas, un ziniet, es nevienam nenovelu ar to saskarties.

Kupers parsteigts paskatijas uz trauslo, glito meiteni. Vina ir tik maiga, gracioza un taja pasa laika noslepumaina.

– Es jutu jums lidzi, Kruzas jaunkundze, vai esat meginajusi manus vitaminus? Varbut vini varetu jums palidzet.

Meitene negativi pamaja ar galvu. Vina neuzticas sim bezjedzigajam tabletem. Vins tam nemaz netic. Tapat Kupers. Vinai skiet, ka vins ir slidens, antisocials un nedaudz traks.

– Es neesmu eksperimentu cienitajs. "Man labak patik lietot parbauditas zales," Aili atbildeja un neizpratne skraidija acis pa omuligo kabinetu.

Vina izpetija visu lidz sikakajam detalam, pat ieraudzija skapi nelidzenu mapi, un vina uzreiz pamodas elliskigs perfekcionisms. Vina ienida so rakstura ipasibu.

– Iesaku tas izmeginat, nenozelosit. "Es varu jums dot kastiti bez maksas," Raiss piedava un iznem no atvilktnes jaunu tablesu kasti.

Aili acis iemirdzejas sajusma. Tik dargus vitaminus vinai piedavaja par velti, bet vina tos nekad neatlautu, jo strada par vienkarsu zurnalisti, un ar algu par tadiem pirkumiem var tikai sapnot. Meitene vilcinajas, vinai bija neerti lietot sos vitaminus. Bet, sasodits, tos vinai davina pats veidotajs, pats Kupers Raiss. Rezultata Ailijas rokas nonaca kaste. Vina uzmanigi atvera vaku un iznema vienu baltu, iegarenu tableti. Kupers pasniedza vinai glazi udens un pasmaidija. Vins ari bija ieinteresets redzet, ka Aili lietos tableti. Un vins saprata, ka izdarijis labu lietu, jo uzreiz bija redzams, ka meitenei nav naudas.

Aili iedzera tableti un neko nejuta. Ta tam ir jabut. Uz redzesanos.

* * *

– Ris, tu vienkarsi esi genijs sava joma! – kads nepazistams puisis kada vakara Kuperu slaveja par vitaminu izdalisanos.

– Paldies, bet tu parspile.

"Mani sauc Rens Trests, es esmu kolekcionars," puisis iepazistinaja ar sevi.

– Vai jus vacat tabletes?

Rens iesmejas.

– Ne, par ko tu runa! Mana aizrausanas ir monetas.

– Tatad jus esat numismats?

"Ja, mani tas interese kops bernibas," sacija Trests un iedzera malku udens no glazes.

Vinu loti intereseja tiksanas ar Kuperu. Vins jau ilgu laiku bija dedzigs fans un sekoja visiem izgudrojumiem. Un, kad vini pieskaras vina sapigajai temai – alergijam, Rens nekavejoties steidzas uz aptieku un nopirka paris vitaminu iepakojumus. Vins gribeja beidzot justies veselam un neniezet, ja edis apelsinus.

– Un ko saja vakara dara kolekcionars? – Kupers jautaja.

"Man ir alergija, es nolemu izmeginat jusu brinumaino vitaminus," Ren atbildeja.

Riss pasmaidija. Sodien vinam tiek pieversta liela uzmaniba, vins pat ir parstajis izjust diskomfortu ka agrak. Pierod.

– Tatad tu jau esi tos izmeginajis?

– Ne, es nolemu to darit jusu prieksa. Ceru, ka neiebilsti?

"Man ir tas gods skatities, ka jus glabjat sevi no alergijam."

Rens pasmaidija un iznema no jakas kabatas tableti. Viss vina saspiedas bumba, un vins juta adrenalina piepludumu asinis. Vins loti baidijas. Kas? Un tas, ka sie vitamini vinam var nepalidzet.

Puisis nomazgaja tableti ar udeni un priecigi skatijas uz Kuperu, kurs bija neticami laimigs. Ari Rens neko nejuta.

* * *

Divi smejosi pusaudzi izskreja no aptiekas ekas un aizskreja ap sturi. Tur vini apstajas, lai atvilktu elpu un uzkratu spekus talakai skriesanai.

– Dievs, Davij, tu mani driz ar tadiem piedzivojumiem iedzisi zarka! – tumsmataina tieva meitene smejoties saka. Vina stav ar muguru pret majas sienu un censas normalizet elposanu. Vinas mati bija izspurusi un ar tadiem matiem vina izskatijas loti jocigi.

Davijs pasmaidija un iznema no kabatas kastiti ar vitaminiem. Vins priecajas, ka plans izdevies.

"Mila, es driz klusu vesela," puisis saka un sakrata pacinu vinas acu prieksa. Meitene samiedz acis, meginot paskatities uz vardu, bet atri padodas, jo vinai ir vienalga. Ta nav vina, kas tos pienems.

– Vai esat parliecinats, ka vini palidzes?

– Ne. Bet es esmu gatavs eksperimentet.