Ipasi. Cels uz izcilibu

Puisis atver kastites vaku un iznem divas tabletes. Vins tos virpina rokas un smejas. Tie izskatas normali prieks tik forsam zalem. Davijs iemet tos mute un norij. Vins nebaidas, ne no ka nebaidas.

– Vai jus tiesam varetu izdzert divus no tiem? Vai esat izlasijis instrukcijas? – meitene uztraucas.

– Zanet, tev nevajag but tadai glevai, viena papildu tablete to nepasliktinas, es apsolu.

Davijs apskauj savu pavadoni, nogludina vinas izspurusos matus un noskupsta vinas kuplas lupas. Zanetai vedera plivo taurini, vina uz minuti klust viegla ka spalva… Deivijs atraujas no vinas un apmierinati pasmaida. Vinam ir kaut kads grandiozs plans. Patiesiba vinam tas vienmer ir.

"Tatad, Davij, mums jaizlemj, kur sonakt naksnosim," Zaneta noraizejusies sacija.

Puisis nobola acis un sak domat. Vins ir vinu dueta smadzenes.

– Iesaku doties uz pamestu pludmali. Laiks jau ir silts un varam tur parnaksnot.

Zaneta par to domaja, vina izsvera plusus un minusus. Bet ka gan var pretoties si puisa piedavajumam? Vina apstiprinosi pamaj, un Deivijs satver vinas roku. Vini atri aiziet lidz autobusa pieturai, pa celam rekinot, vai viniem pietiek naudas.

Divdesmit minusu laika pusaudzi izkapj no autobusa un dodas leja uz neapdzivotu pludmali. Nelieli Miciganas ezera vilni sitas krasta, taluma sarkana saule noriet aiz apvarsna… Deivijs skatas laimigas Zanetes acis, un vini skrien uz udeni cik vien atri var, nometusi mugursomas un nogurusi. drebes pa celam. Vini ienirst auksta, dzidraja ezera udeni un nopeld paris metrus. Kermeni caururbj simtiem adatu – udens vel diezgan auksts. Protams, ara ir tikai pavasara vidus. Davijs iznaca pirmais un saka meklet meiteni ar acim. Vinas galva paradijas paris metru attaluma no puisa, un vins piepeldeja vinai klat. Deivijs ciesi apskava nosaluso Zaneti un piespieda vinu sev klat, censoties sasildit ar atlikuso siltumu. Vina triceja it ka no drudza. Vinas zobi klabeja no aukstuma, bet vina smaidija sirsnigako smaidu pasaule. Tapat ari Davijs.

Zaneta izdarija izveli. Neviens vinai nepiespieda pamest skolu, pamest majas un klist pa pilsetam. Pati meitene nolema klut par brivu putnu, nebut atkariga no citiem un dzivot pec saviem noteikumiem. Davijs vienmer bija vinai blakus, pat visgrutakajos dzives brizos. Tada patiesiba ir vinas gimene, nevis vinas mate un tevs ir narkomani.

Puisis un meitene no udens izkapa tikai tad, kad bija tik loti nosalusi, ka neiztureja. Davijs savu jaku atdeva Zanetai, bet pats palika sporta krekla, kuru tiesi vakar nozaga no veikala. Vini uzklaja paklaju uz smiltim un apsedas uz ta. Sodien ir pilnmeness, vini zinaja, ka vinus sagaida pasakaina nakts.

Deivijs uz minuti devas prom, lai panemtu zarus ugunij. Vins kludijas par silto laiku. Kads mulkis ir sis puisis. Vins sev nepiedos, ja vina saslims. Atri savacis sausos zarus, vins atgriezas pie Zanetes, kura sedeja, pabazusi kajas zem vinas, un kaut ko rakstija sava dienasgramata. Davijam ir stingri aizliegts tur skatities. Un vins isti negribeja. Pusaudzis aizdedzinaja uguni ka ists profesionalis. Izdzivosanas zina vins vienmer ir augsgala.

Uguns patikami sildija vinu kermeni. Davijs skatijas uz liesmam, nenoversdams skatienu. Vins mileja uguni un uzskatija to par savu elementu. Meitene vinam devusi iesauku Fenikss, bet pati Zanete vairak mileja udeni, tapec vinu sauca par Naru. Ta divi preteji elementi speja milet viens otru.

Ari Davijs sovakar neko nejuta. No rita vinu gaidija viss interesantakais…

* * *

– Dakter Piters, pagaidiet! Mes nevaram vinu vienkarsi atstat liktena vara! – rudmataina meitene ludzas, panakdama virieti klinikas gaiteni.

– Elina, saproti, mes vinu neglabsim. Sakotneji bija maz iespeju,” arste mierigi saka, apstajoties.

Elinas acis paradijas asaras, vina nevareja to izdarit, vina nevareja aukstasinigi noversties no pacienta.

– Tu neesi Dievs, lai izlemtu likteni. Vina laiks ir beidzies.

– Ne ne ne. "Es nepadosos," meitene proteste, aktivi kratot galvu.

Doktors Piters aplika vinai roku ap pleciem un meitene saka raudat vel vairak.

"Jusu asaras vinam nepalidzes." Neviens vinam nepalidzes. Tatad, Elina, nomierinies, noslauki punkus un ej uz darbu. “Macieties but atturigakam,” iesaka arsts un atbrivo trauslo meiteni no apskavieniem.

Elina pagriezas un aiziet, snaukdama. Vina paskatas uz rokas pulksteni un saprot, ka ir pienacis laiks iedzert zales. Bet balss televizija vinu aptur. Vina paskatas uz plaso melno plazmu un ierauga taja izskatiga viriesa seju.

– Labdien, mani sauc Kupers Raiss, un es velos jus iepazistinat ar jauna veida vitaminu, kas var mainit jusu dzivi uz labo pusi. Tikai viena tablete diena, un alergija paries, televizija saka virietis. Si ir vel viena reklama. Ka vini sanikno Elinu.

Vina nopusas un dodas uz personala istabu, lai beidzot izdzertu tabletes. Vinas klepi draudzene Sara sez biroja, vina sveicina Elinu ar milu smaidu. Meitene atbild laipni un iznem no skapja iepakojumu ar savam tabletem. Sara ar riebumu vero, ka vinas draudzene dzer tabletes un piecelas no kresla.