Klusā okeāna krāteris

Un viņš aizgāja, aizvezdams sev līdzi Ku Māru..i

* * *

Kopš tā laika aizritējis piecpadsmit gadu. Un tagad šis raksts avīzē… Muai vairs nav. «Nākotne rādīs…» Te nu ir atbilde uz mūsu strīdu… Nav vairs Klusā okeāna krātera Noslēpumu Glabātāja, nav viņa mazās kolonijas. Nav arī Ku Mara, kurš pa šiem piecpadsmit gadiem jau bija izaudzis liels …

Varbūt kāds no viņiem tomēr ir izglābies? Varbūt viņi .risi izglābušies, jau sen aizbraukuši uz citām Klusā okeāna salām? Hombijs taču audzināja savus saliniekus, lai viņi arī kļūtu par Klusā okeāna krātera noslēpuma glabātājiem. Varbūt viņš pats arī jau atgriezies Lielajā zemē? …

Nē, man laikam jāpagaida ar atmaskošanu. Vēl jāpagaida kāds laiks … Gads … vairāki gadi… Turklāt, ja viņi patiešām visi ir gājuši bojā, viņiem es tik un tā vairs nespēšu palīdzēt… Vēl nav arī zināms, kā uz to skatītos mana priekšniecība… Es taču toreiz nepabeidzu urbumu. Bet mani ietaupījumi nav lieli. Vai vērts tagad atkal pievērst uzmanību Hombija atklājumam? …

Tā es prātoju, sēdēdams pie atvērta rīta laikraksta un atdzisušas kafijas tases. Es nezināju, vai man ir taisnība vai nav.,.