Viss jau būtu labi, tikai mūsu direktora kunga daiļrunības plūdi šķita neizsmeļami. Viņam vajadzēja kļūt par rakstnieku! Labāk gan ne! Jo kurš gan gribētu lasīt kaut ko tik nebaudāmu? Aiz garlaicības es sāku lūkoties visapkārt. Lielajam pulkstenim kāds pa vasaru bija iztaisnojis rādītājus, tomēr tas atpalika par minūtēm piecpadsmit. Es pasmaidīju, sakoncentrējos, un lielā bultiņa pārlēca par piecpadsmit minūtēm uz priekšu. Tā būs labāk! Tajā brīdī man kaut kas sīki iedūra smadzenēs. Tā bija rudā Blumberga.
- Kristofer, beidz blēņoties! viņa raidīja man bargu ziņojumu.
- Katrīn, viņš taču muld tik garlaicīgi, ka pat mušas sprāgst! Izdarām kaut ko, lai tas beigtos!
- Labi, tikai neko nelaužam, un tā, lai neviens neciestu!
- Protams!
- Bet kas tas būs?
- Varbūt neliels caurvējš?
- To mēs izmēģinājām jau vasarā.
- Tad ierosini tu!
- Ko tu teiktu par nelielu sunīti, kas gribētu pačurāt?
- Kate, kur lai es tev izrauju sunīti?
- Neuztraucies, Kristofer! Sunītis ir jau aiz durvīm. Es to dabūju uz ielas. Viņš ir devies nelielā brīvsolī. Gribu redzēt, vai tu spēsi atvērt durvis.
- Blumberga, par ko tu mani uzskati? Domā, ka es neko neesmu iemācījies?
Es sakoncentrējos, un durvis atsprāga pašas no sevis. Zālē ieskrēja mazs, jauks, brūns sunītis. Viņš žigli pietecēja pie mikrofona statīva un veicīgi pacēla pakaļķepu.
Atskanēja dārdoši smiekli. Kamēr visi smējās, bet skolas vadība metās ķerstīt sunīti, mazais četrkājis tikpat veikli pagriezās un aizļepatoja ārā pa durvīm.
Tajā brīdī mums abiem galvā noskanēja Rozenkranca bargā balss: Kas tās par muļķībām?!
- Piedod, Rozenkranc! Mēs tikai drusciņ. Turklāt sunītis jau ir atpakaļ pie saimnieces… viņam lūdzoši atbildēja Kate un piemiedza man ar aci.
- Par sodu es jums nozīmēju papildu nodarbību portālu trenažieri! norūca Rozenkrancs, bet pārāk dusmīgs viņš neizklausījās.
Nu ko? Skola ir sākusies, bet viss turpinās!
Arno Jundze KRISTOFERS UN ĒNU ORDENIS
Redaktore Bārbala Simsone
Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-3504.
Jelgavas tipogrāfija