Labas zīmes

Kapteinis klusi sēdēja pie rakstāmgalda, šķirstīdams starptautisko jūrniecības kodu sarakstu, kura sešsimt lapas saturēja īsus, koncentrētus ziņojumus, paredzētus pārraidīšanai, informējot par jebkuru notikumu visās pasaules jūrās iespējami precīzi un, galvenais, lēti.

Viņš grasījās ziņot: Kuģojām SSVV, 33°N 47° 72'W. Pirmais palīgs (iespējams, atceraties, tika pieņemts darbā Jaungvinejā, neraugoties uz maniem iebildumiem, iespējams, kanibāls), ar žestiem rādīja, ka kaut kas nav kārtībā. Acīmredzot naktī bija ievērojami pacēlusies okeāna gultne. Uz tās redzamas neskaitāmas būves, tostarp daudzas - piramīdu formā. Esam iestrēguši vienas tādas būves pagalmā. Dažas statujas izskatījās visai nepatīkamas. Uz klāja parādījās draudzīgi vecīši garos tērpos un akvalangos - šie priecīgi iejuka starp atpūtniekiem. Pasažieri domā, ka to organizējām mēs. Lūdzu jūsu padomu.

Kapteiņa rādītājpirksts lēni slīdēja lejup pa lapu, līdz apstājās pie vecajiem labajiem starptautiskajiem kodiem, kas bija sacerēti pirms astoņdesmit gadiem. Cilvēki tolaik bija kārtīgi apsvēruši visas iespējamās kuģotāju nepatikšanas.

Paņēmis pildspalvu, viņš pierakstīja klāt: XXXV QWX.

Tulkojumā tas nozīmēja: Esmu atradis pazudušo Atlan-tīdas kontinentu. Galvenais priesteris tikko uzvarēja kauliņu spēlē.

- SASODĪTS, NEVAR BŪt!

- Sasodīts, var gan!

- Nav, tu taču pats zini!

- Sasodīts, ir!

- Nav gan. Ja ir, ko teiksi par vulkāniem? - iztaisnojis muguru, Venslideils uzvaroši uzlūkoja pārējos.

- Vulkāniem? - Ādams atkārtoja.

- Lava taču nāk no Zemes dzīlēm, kur ir neiedomājama svelme, - Venslideils skaidroja. - Redzēju raidījumā. Dei-vids Otenboro taču nemelos.

Pārējie skatījās uz Ādamu. Nudien kā tenisa spēlē.

Teorija par Zemi ar dobu centru neraisīja vajadzīgo atsaucību. Venslideila aceņu zibšņos bīstami svārstījās apburošā teorija, kas bija izturējusi tādu dižgaru kā Sai-russ Reds Tīds, Bulvers-Litons un Ādolfs Hitlers pārbaudi.

- Es taču neteicu, ka tā ir pavisam tukša, - Ādams taisnojās. - Neviens jau to neapgalvo. Iespējams, ka kaut kur pa vidu ir vieta lavai, naftai, akmeņoglēm un Tibetas tuneļiem. Bet tālāk ir dobums. Tā cilvēki uzskata. Pie Ziemeļpola ir caurums, pa kuru ieplūst gaiss.

- Kartē neko tamlīdzīgu neesmu redzējis, - Venslideils pavīpsnāja.

- Valdība aizliedza to drukāt kartēs, citādi cilvēki skrietu skatīties, - Ādams paskaidroja. - Galvenais jau, ka tie, kas dzīvo pazemē, negrib, lai no ārpuses visu laiku uz viņiem kāds blenž.

- Bet kas tie par Tibetas tuneļiem? - Pipars pajautāja. - Tu tikko pieminēji.

- Vai tad es jums nestāstīju?

Visi trīs noliedzoši purināja galvas.

- Apbrīnojami. Vai zināt, kas ir Tibeta?

Visi nedroši pamāja. Prātā atausa ainas: jaki, Everests, cilvēki, kurus sauc par šerpām, kalnos sēdoši sīki večuki un citi, kas senos tempļos apgūst kungfu, un sniegs.

- Nu, jūs jau zināt par skolotājiem, kas pameta slīkstošo Atlantīdu, vai ne?

VIŅI atkal pamāja.

- Daži no viņiem nokļuva Tibetā un tagad valda pār pasauli. Viņus sauc par Slepenajiem valdniekiem. Droši vien tāpēc, ka visi bija skolotāji. Viņiem ir slepena pazemes pilsēta Šambala un pa visu pasauli sazaroti tuneļi, lai viņi zinātu, kas notiek, un visu varētu kontrolēt. Daži domā, ka viņi dzivo zem Gobi tuksneša, taču īstie speciālisti uzskata, ka tomēr Tibetā, kur vieglāk izbūvēt tuneļus, - Ādama balsī jautās augstprātība.

VIŅI instinktīvi pameta skatienu lejup uz raupjo kaļķakmeni zem kājām.

- Bet kā viņi var visu zināt? - Pipars brīnījās.

- Uzmanīgi klausās, kā tad citādi? - Ādams minēja uz labu laimi. - Sēž tuneļos un klausās. Jūs taču zināt, ka skolotājiem ir asa dzirde - saklausa katru čukstu klases otrā galā.

- Mana vecmāmiņa lika pie sienas glāzi, - Braiens sacīja, - bet pēc tam sūrojās, ka aiz sienas varot dzirdēt kaimiņus.

- Tu teici, ka tuneļi stiepjas pa visu pasauli? - Pipars vēl arvien skatījās uz zemi.

- Pa visu pasauli, - Ādams nešaubīdamies apstiprināja.

- Droši vien ilgi būvēja, - Pipara balsī iezagās šaubas. - Atceries, kā mēs reiz mēģinājām izrakt tuneli uz lauka, ņēmāmies visu pēcpusdienu, un beigās, lai tajā paslēptos, vajadzēja saliekties deviņos līkumos.

-Jā, bet viņi jau raka miljoniem gadu. Tik ilgā laikā var uzbūvēt tiešām labus tuneļus.

- Cik man zināms, Tibetu iekaroja ķīnieši, bet Dalailamu viņi aizdzina uz Indiju, - Venslideils nepārliecināti novilka.