Laiku Bende

It kā apstiprinot viņa vārdus, kalns, uz kura viņi stāvēja, saplaisāja, apkārtnē saira vairāki krūmi, un sūnu puduri plīsa un izkūpēja dzeltenīgos dūmos.

Pārsteigtie "varāni" paskatījās viens uz otru, uz plaisu, kas šķērsoja kalna nogāzi, uz Stumbra kolonnu.

- Lūk arī apstiprinājums, - otrais smiedamies nomurmināja. - Sauc pārējos, laiks atgriezties.

- Nekrīti panikā, Griša, - Ždanovs klusi sacīja. - Mums vēl ir laiks.

- Laiks, laiks... - Grigorijs Belijs turpināja tādā pašā tonī. - Es jau esmu pilnīgi apjucis un vairs nesaprotu, kas tas ir. Vienā Zarā tas ir viens, otrā - cits, trešajā - trešais ... un cik ir patiesībā laiku, neviens nezina. Manuprāt, pat mūsu konsultants.

- Visi laiki ir relatīvi un reāli atbilstoši savam Zaram, - Pāvels skaidroja. - Tikai Stumbra laiks, varētu teikt, ir absolūts, jo tas savieno visus Zarus un nav atkarīgs no to apstākļiem.

- Labi, labi, lai tā būtu, bet tomēr mums ir pienācis laiks ātri no šejienes pazust. Fjodora šeit nav, tas ir skaidrs, un man ir aizdomas, ka viņš arī neparādīsies.

Pāvels neko neteica. Viņam bija tāds pats viedoklis.

Viņi parādījās šeit, "izžūstošā" Zara pasaulē, - pieci "hronodesantnieki", komanda nākamā Spēlētāja sagatavošanai, - pēc Fjodora Polujanova aicinājuma, kurš solīja ziņot par kaut ko ļoti svarīgu. Tomēr pagāja stunda, vēl viena, trešā, apkārtējā pasaule ātri mira, sabruka putekļos, zvaigzne, kas deva dzīvību planētai, kļuva zila un pastiprināja spožumu, lai drīzā laikā eksplodētu, bet Fjodors no Stumbra neparādījās, un viņu gaidīt kļuva arvien grūtāk.

- Atgriežamies, - beidzot izlēma Pāvels. - Nosūtīsim ziņu caur Stasu un pagaidīsim vēl pāris stundas Stumbrā. Tad arī izlemsim, ko darīt.

Viņš ēterā deva uzmanības signālu un izsauca pārējo komandu, kas klaiņoja pa līdzenumu, meklējot Polujanovu.

Pēc kāda laika virs drūmi asiņainā līdzenuma atspīdēja sudrabains punkts, kas pārvērtās par lidojošu "varānu".

- Es atradu vēl vienu pilsētu, - atskanēja Belija vienības drošībnieka Kevina Kūpera balss. - Tur vesela alu sistēma, es viens netikšu galā.

- Fjodoram tur nav ko darīt, - Belijs norūca. - Viņš būtu atstājis kādu zīmi vai bāku.

 Pār pakalniem, kas atradās Stumbra otrā pusē, uzplaiksnīja spoguļaini atspulgi un minūti vēlāk - trim "varāniem" pievienojās vēl divi - Atanass Zlatkovs un Luidži Pirelli, norīkots zinātnieka aizsardzībai.

- Nu, kas mums slikts? - Grigorijs pavīpsnāja. - Kas te pie viņiem notiek?

- Kontinuuma deģenerācija rit pilnā sparā, - atbildēja Zlatkovs, - savienojumu vienkāršošanās un izmēru inflācija. Sistēma zaudē modālo stabilitāti un iziet cauri nestabilu stāvokļu hierarhijai. Piemēram, šeit vairs nepiepildās "smagākas par" tipa tranzitīvās attiecības. Jebkurā gadījumā instrumenti atklāj haotiskas gravitācijas lauku svārstības ...

- Kā tas viss beigsies? - Belijs pārtrauca zinātnieku.

- Daudzdimensiju “slīdēšana” uz singulāro punktu notiek diezgan ātri, un dimensiju skaits samazinās atbilstoši frakcionētajiem režīmiem ar soli “nulle trīsdesmit trīs”. Mūs gaida ļoti interesanti efekti.

- Kāda veida?

- Pārejot no četrām uz trim dimensijām un zemāk, mērījumu konvolūcijai vajadzētu novest pie telpas-laika cilpu un kroku parādīšanās, telpa drīz sāks savīties un sadalīties "gabalos" - topoloģiski nesaistītās zonās.

- Bet šis process taču ir bīstams? Vai mūsu "kokosu" aizsardzība izturēs?

- Es domāju, ka pat "golemu" aizsardzība neizturēs šādas fizikālo bāzu pārvērtības.

- Ko tad mēs gaidām? Kamēr tas mūs sadalīs topoloģiski nesaistītos gabalos? Mūsu ekspedīcija sākās pārāk labi. Un tas, kas sākas labi, vienmēr beidzas slikti.

- Viss, kas sākas slikti, beidzas vēl sliktāk, - melanholiski piebilda Zlatkovs. - Tas ir pazīstamais Paddera likums. Es vispār nesaprotu, kāpēc mēs izgājām no Stumbra šajā degradējošajā Zarā.

- Fjodoram vajadzēja mūs sagaidīt ar konkistadoru grupu un kādu svarīgu paziņojumu.

- Polujanovam? Ko viņš varētu zināt par Spēli, ko nezinām mēs?

- Viņš ir mūsu apgādātājs un pasākuma iniciators, - negribīgi atbildēja Ždanovs.

- Vai tad ekspedīcijas vadītājs neesat jūs?

- Es, bet...

- Tad būtu labi noskaidrot visas pasākuma detaļas, kas mums būtu jādara un kāda katram loma tajā ir.

- Tiksimies ar Fjodoru un parunāsimies.

Caur kalnu zem aizsargkostīmos tērptu cilvēku kājām ar dārdu atvērās vēl viena plaisa. Krakšķu un dārdu vilnis pārvēlās pār līdzenumu, kas izraisīja jaunas plaisas. Cik tālu vien acs varēja redzēt, krūmi kalnu nogāzēs sāka sadrupt, nokrītot oranžās putekļu straumēs. Zvaigznes starojums virs horizonta pēkšņi pārvietojās uz spektra zili violeto joslu. Debesis satumsa.

- Dodamies prom, - Ždanovs pārtrauca savas pārdomas, paceļoties gaisā.

Pārējie hronodesantnieki startēja aiz viņa, virzoties uz tālumā mirdzošo Stumbra kolonnu. Tomēr viņiem to neizdevās sasniegt.