Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Maidans, milzīgs laukums ar izkaltušu zāli Viktorijas memoriālā dārza priekšā, ir viena no vispopulārākajām sabiedriskajām vietām Indijas pilsētā Kalkutā. īpaši va­karos, kad tūkstošiem indiešu nāk uz šejieni pastaigā­ties, doties izbraukumos ar ratiem, apēst līdzpaņemtās uzkodas, izbaudīt vieglo vējiņu vai vērot tuvējās mu­zikālās strūklakas. Govis ganās, cilvēki diskutē, un faķīri demonstrē savu neparasto izturības spēku vai fizisko lokanību. Tā ir skaļi pukstoša modernās Kalkutas sirds.

Nimrods un Rakšasasa kungs klejoja pa Maidanu, meklējot kādas Aasth Naag kobru kulta pēdas, jo pa­teicībā par Sanderbensas iedzīvotāju atbrīvošanu no di­viem džinu tīģeriem Zaļais dervišs viņiem bija ieteicis sākt meklējumus tieši šeit. Jums nav vajadzības ļoti tālu ceļot, lai atrastu šā briesmīgā kulta locekļus, viņš bija teicis. Jūs atradīsiet tā sekotājus tepat netālu Kalkutā. Maidanā. Tur pārjums nāks apskaidrība, kuru jūs meklējat, mani draugi. Tieši deguna priekšā. Bet, ja jūs aizceļosiet tikai mazliet tālāk uz rietumiem un ja jums veiksies, tad tā jūs uzmeklēs pati. Tomēr brī­dinājums jums abiem, cienījamie džini. Sargieties no aukstuma, kamēr būsiet Kalkutā. Silti ietinieties, īpaši naktīs. Manuprāt, jums pat jātur logi aizvērti un durvis aizslēgtas, citādi jūs briesmīgi saaukstēsieties.

Vakara temperatūra bija deviņdesmit deviņi grādi pēc Fārenheita [2] , tāpēc iespējamība, ka nakts varētu izvērs­ties auksta, šķita diezgan neticama iespēja, un Nimrods to pateica Rakšasasa kungam. Tā ir nelaime ar tiem eņģeļiem, viņš sacīja, juzdamies visai aizkaitināts pēc sarunas ar Zaļo dervišu. Reizēm ir gandrīz neiespē­jami saprast viņu pareģojumus.

Rakšasasa kungs papurināja savu veco, turbānā ievīs­tīto galvu. Protams, tie neizklausītos pēc eņģeļiem,

-    viņš piezīmēja, ja tie būtu pateikuši, kas ir trīsdes­mit trešo hipodroma sacīkšu uzvarētājs. Eņģeļi rīkojas smalkāk. Viņi tiešām ir mīkla, kas paslēpta noslēpu­mainā mistērijā. Ja gribi skaidru patiesību, tad tev va­jag svarus, nevis eņģeli.

-    Varbūt, Nimrods teica. Bet reizēm tas ir diez­gan mulsinoši, tā man šķiet. Piemēram, doma, ka mūs varētu gaidīt auksta nakts. Un vēl tas, ko mēs pašlaik šeit darām.

-   Viņu dabā nav izteikties skaidri, Rakšasasa kungs neatlaidās. Mēs sapratīsim, ko viņš saka, kad pienāks īstais brīdis, un ne agrāk.

Bet vecākais džins nekādi nevarēja Nimrodu pārlie­cināt. Aizdedziet manu lampu, bet es sāku domāt, ka mēs cenšamies panākt neiespējamo, viņš sacīja. Mēs te esam jau stundu un neko neesam atklājuši.

-     Tu smagi liec soļus, Rakšasasa kungs iebilda.

-    Bet nevaru vainot tevi par to, kā tu aplūko faktus.

Es gan nedomāju, ka tā, ko mēs abi meklējam, šeit nav. Tikai mēs to nespējam ieraudzīt. Vismaz ne šovakar. Varbūt ja mēs atgrieztos rītvakar. Turklāt, kopš mēs šeit ieradāmies, man pie pakauša ir niezējis, ziņojot, ka mūs novēro. Un, protams, nav jēgas izlikt slazdu lapsai, ja lapsa tevi novēro pār laikraksta malu.

-   Pagaidiet brīdi, Nimrods ierunājās. Paskatieties turp. Viņš norādīja uz jaunu cilvēku, kas dažus jardus tālāk sēdēja zemē, izklaidēdams pūli ar čūskas dīdīšanu. Milzīga karaliskā kobra, lielākā, kādu Nimrods jebkad bija redzējis, lēnām cēlās no groza un šūpojās ritmā ar čūsku dīdītāja flautu. Vēl pārsteidzošāk bija tas, ka laiku pa laikam dīdītājs pasniedzās un pieskārās čūs­kas galvai. Kamēr viņi skatījās, čūska uzslīdēja augšup pa jaunekļa roku un apvijās viņam ap kaklu, joprojām agresīvi šņākdama uz pūli.

-    Interesanti, Nimrods teica. Vai viņš varētu būt tas, ko mēs meklējam? Skaidrs, ka tikai īsts Aasth Naag loceklis uzdrīkstētos riskēt ar kodumu no tik lielas čūs­kas. Viņš uz brīdi apklusa. Vai arī viņš varētu būt džins.

-   Lai to uzzinātu, Rakšasasa kungs sacīja, mums nāktos izpētīt čūsku un apskatīt, vai tās indes zobi nav izrauti. Un, protams, grūti iedomāties, kā to varētu iz­darīt visu šo cilvēku priekšā.

-    Tik tiešām, Nimrods piekrita. Domāju, ka mēs jau tā esam piesaistījuši sev pietiekami daudz uzmanī­bas, kopš ieradāmies šeit. Droši vien Caterdžī, Muker­džī un Banerdžī kungs trīs priesteri no Deviņdesmit piecu kupolu tempļa bija uzminējuši Zaļā derviša divu viesu patieso identitāti, un ziņa par džiniem, kas uzveikuši spoku tīģerus, tagad bija izplatījusies pa visu

Rietumbengāliju. Mums turpmāk nāksies būt piesar­dzīgākiem. Es pilnīgi aizmirsu par sargtorni. Man va­jadzēja no tā tikt vaļā, iekams trīs priesteri atgriezās ar laivu.

-   Jā, vienmēr ir grūti darīt brīnumu un sagaidīt, ka cilvēki tevi neuzskatīs par dīvainu. Rakšasasa kungs pavēroja čūsku dīdītāju vēl dažas minūtes un tad pa­purināja galvu. Nē. Nedomāju vis, ka viņš varētu piederēt pie kulta. Ieskaties ciešāk. Viņš nevalkā Nāga akmeni to medaljonu, ko māsa tev atsūtīja. Šaubos, vai viņš riskētu pieskarties čūskai bez tāda medaljona ap kaklu.

-    Jā, es sapratu jūsu domu, Nimrods piekrita un iemeta dažas rūpijas čūsku dīdītāja grozā. Aiziet, viņš mudināja. Iesim vakariņās. Esmu pamatīgi iz­badējies.