Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

No luksusa numura Nimrodu un Rakšasasa kungu nonesa lejup pa kāpnēm un tumsas aizsegā iekrāva kravas refrižeratora saldētavā. Tā bija diezgan prātīga piesardzība gadījumā, ja kāds no džiniem pamostos garā brauciena laikā, kas viņus tagad gaidīja, jo sasaldēti džini ir gluži bezspēcīgi.

Kad viņi bija izbraukuši uz ceļa, galvenais slepkava piezvanīja kulta vadonim un pavēstīja labo ziņu. Vairāk nekā pēc 150 gadiem Aasth Naag kulta vara atkal bija nevis tikai viens, bet divi džini.

Pēc notikuma ar Sanderbensas spoku tīģeriem ne ti­kai Aasth Naag kults vien bija sācis izspiegot Nimrodu un Rakšasasa kungu. Ifrītam Iblisam arī bija spiegs Kalkutā. Viņu sauca Upendra Daunmidherijs, un, tik­līdz viņš uzzināja, ka abi džini atrodas šai apkaimē, ievāca dažas ziņas par Nimrodu un Rakšasasa kungu viesnīcā, kur tie bija apmetušies. Tad viņš sazvanīja Oleadžinu, kurš ar nākamo lidmašīnu no Lasvegasas ieradās Kalkutā.

Tomēr ne viens, ne otrs no šiem vīriešiem nebija liet­pratēji spiegošanā, un neviens no viņiem pat neievēroja, ka abi džini tiek nolaupīti, lai gan novēroja Grand Hotel augu diennakti. Nākamajā dienā, kad džini neieradās nedz uz brokastīm, nedz pusdienām un vakariņām, Oleadžinam sāka rasties aizdomas, ka kaut kas ir sagājis grīstē. Mēs redzējām, kā viņi vakar vakarā ieiet vies­nīcā, viņš teica, skali domādams. Tātad vini vai nu vēl joprojām ir savā luksusa numurā, vai ir transubstanciējušies un, mums nemanot, devušies kaut kur citur.

-    Viņi ir džini. Upendra paraustīja plecus. Tieši to džini dara, vai ne? Pazūd un parādās dūmu mākonī.

-   Ne tad, ja viņiem tas nav jādara, Oleadžins iebilda.

-    Faktiski viņi labprāt nelieto džina spēku, ja vien tas nav galīgi nepieciešams. Tam ir kāds sakars ar viņu enerģijas taupīšanu. Acīmredzot mēs droši vien esam viņus kaut kā palaiduši garām.

-   Ja viņi ir projām uz visu dienu, Upendra ieminējās,

-    tad mēs varbūt varētu pārmeklēt viņu istabu. Man ir universālā atslēga, ko nozagu kādai viesnīcas ista­benei.

Oleadžinam nepatika rīkoties tik krimināli. Galīgi ne­pazīdams Indiju un tās likumus, viņš kļūdaini domāja, ka viņš ir valstī, kur zagļus soda, tiem nocērtot roku. Tomēr tajā pašā laikā istabas pārmeklēšana nemaz ne­likās tik peļama doma. Tā viņš varētu iegūt matus no sukas vai varbūt pat nagu, kas ļautu uzlikt saistību abiem pieaugušajiem džiniem un, sekojot sava kunga instrukcijām, ieslodzīt viņus pudelē. Ibliss būtu varen apmierināts. Tas nebija tik labi kā sagūstīt dvīņus, bet svarīguma ziņā noteikti ieņēma otro vietu.

Viņš piezvanīja uz istabu no viesnīcas vestibila te­lefona, lai pēdējo reizi pārbaudītu, vai kāds tur ir, un, kamēr viņš gaidīja atbildi, ļāva savam alkatīgajam prā­tam palēkāt pa Montekarlo ielām. Pēc savu triju vēlē­šanos nestās peļņas viņš plānoja tur dzīvot kā grāfs Montekristo. Neatbild, viņš pēc brīža teica. Pakāris klausuli, viņš saberzēja rokas. Aiziet! Iesim un izda­rīsim kaut ko nejauku.

Izmantojot nozagto atslēgu, abi vīrieši iekļuva mil­zīgajā luksusa numurā ar divām lielām gultām, virs kurām uz četriem balstiem pletās baldahīni, ar zelta krāniem vannasistabā un trim balkoniem. Kā viņi bija gaidījuši, istaba bija tukša. Bet skapji vai plīsa no drē­bēm, galvenokārt Nimroda, un bija skaidrs, ka abi džini no viesnīcas nav izrakstījušies. Šie džini tiešām prot dzīvot, vai ne? Upendra noteica.

Protams, viņi prot, idiot. Vai tu kādreiz esi dzirdē­jis par džinu, kas būtu nabadzīgs? Nē? Protams, neesi. Tikai plānprātiņš varētu domāt, ka džins dzīvotu kaut kā citādi, nevis greznībā.

-    Jā, ser, Upendra sacīja un iegāja vienā no milzī­gajām vannasistabām.

-    Kāpēc tu tur ej?

-    Sameklēt kādu matu suku vai kājas pirksta nagu, kā tu teici.

-   Idiots. Cik noprotu, tad tu neko nezini par džiniem. Viņi nekad neatstāj matu suku mētājamies apkārt. Tās vienmēr tiek ieliktas seifā. Tāpat arī kāju pirkstu nagi. It kā lai pierādītu teikto, Oleadžins norādīja uz biezu rūpiju žūksni, kas bija atstāts uz naktsgaldiņa. Nauda? Tas ir cits stāsts. Viņiem galīgi nav nekādas cieņas pret naudu un pat sapņos nerādās turēt to drošībā. Nauda ir kas tāds, ko viņi var uzburt, kad vien tā vajadzīga. Bet matu suka? Tas gan ir kas vērtīgs.

Oleadžins atvēra skapi un ar pamatīgu skrūvgriezi, ko viņš izņēma no diplomāta, kuru bija paņēmis līdzi, tikai pāris minūtēs atlauza istabas seifa durvis. Kā va­rēja gaidīt, seifā viņš atrada divas matu sukas, lietotu mutautu acīmredzot noderīgu vienīgi sliktas dūšas gadījumā -, mazu sīknaudas maciņu ar pāris nogriez­tiem pirkstu nagu gabaliņiem un pat divas zobu sukas, jo šai ziņā Nimrods un Rakšasasa kungs bija aplam piesardzīgi. Šīs lietas vien jau Iblisa kalpam būtu biju­šas visai aizraujošas. Bet seifā bija vēl kāds priekšmets, kuru viņš paņēma un uzlūkoja tā, it kā tas būtu Svētais Grāls, termoss, ko Rakšasasa kungs bija atvedis no Sanderbensas.